Atpūta, atpūta

    Gribētos strādāt, skaldīt malku, tīrīt sniegu, bet vajag atpūsties. Laikam tad, kad vilku mantas no manas mašīnas, kurai uzbrauca virsū cita lielāka un smagāka, kad manēja mierīgi stāvēja ceļa malā (pateicība Dievam, ka nevienam nekas ļoti slikts nebija) un pēc mirkļa jau atradas grāvī, es, man šķiet, lauzu ribu. Vismaz tā šķiet, jo sāp. Bet pateicība Dievam, ka visi cilvēki, kas bija iekšā, izgāja no mašīnas veseli, kaut gan diviem vieglais smadzeņu satricinājums tomēr ir. Tas bija pirms pāris dienām. Bet šodien misionārēm bija tuksneša diena, tas nozīmē, ka arī man, un no paša rīta atklājām, cik labi ir būt kopā cilvēkiem, kurus mīl Jēzus un kuri, vajag to pazemībā pateikt, arī mēģina mīlēt Jēzu.

    Tad ja Dievs dod atpūtu, tad jāatpūšas. Vienmēr, bet pēdēja nedēļa sevīšķi, Dievs to rāda un dod saprast. Lai labi kalpotu garīgajā aprūpē un jaunajā evaņģēlizācijā, vajag rūpēties par atpūtu. Tā ir Dieva dāvana un jāpieņem ar pateicību. Atpūtas laiks - dažreiz tas ir vienīgais variants. Savos plānos jāņem vērā Dieva plāni. Sevišķi tad, kad daudz mainās, jāskatās ar lielāko uzmanību, kāda ir Dieva griba manā dzīvē.