Vai aļņi lūdzas?

    Iepriekšējā svētdienā, ceļā no Marijas skolas sesijas Rīgā, nāca mūsu misionārēm evaņģēlizēt daudzus citus cilvēkus. Tas ir sakarā ar avāriju, kad būsiņš mūsu mašīnai uzbrauca virsū. Evaņģēlizēti bija policisti, ātrā, tie, kuru mašīna uzbrauca virsū, tie, kuru mašīna bija grāvī ar riepām augšā, tie, kuri vienkārši gribēja palīdzēt un beidzot palīdzēja. Tā bija protāms evaņģēlizācijas cita forma: "Kas tu esi? Ko tu dari?" "Es esmu misionāre." "?"

    Laikam cilvēku skaits piepildījies, tas ir to skaits, kas gaidīja, vai negaidīja Labo Vēsti par Jēzu Kristu, bet galvenais, ka tas bija Dieva plānos. Cilvēku skaits piepildījies, jo vēl šajās dienās bija svētīga Marijas skolas sesija Gulbenē (pirmo reizi vēsturē). Laikam tāpēc Misionārēm vajadzēja sludināt Labo Vēsti citām radībām. Šodien misionāru (kas ir lūgšanas cilvēki) mašīnas priekšā parādījās divi aļņi, kas pat nezināja, ka savā dzīvē bija vistuvāk (tie daži metri - laikam pārspīlēju?) cilvēkiem, kuri lūdzas un ienes pasaulē īsto prieku un mīlestību uz Baznīcu. Visi, gan cilvēki, gan dzīvnieki, bija ļoti maigi un draudzīgi, misionāres brauca lēni, jo nav ko steigties, taču no Gulbenes līdz Viļakai jābrauc tik un tā apm. vienu stundu. Šeit vajadzētu palasīt sv. Pāvila vēstuli Romiešiem 8. nodaļā par to, ka visai radībai ir vajadzīgi Dieva bērni. Un lūk, Dieva bērni lūdzas mašīnā, bet blakus divi aļņi, kuri neprot lūgties (šeit sirsnīgs smaids visiem, kas apvainojās par manu blogu; es ceru ka aļņi neapvainosies, jo tad man būtu jaunās, līdz šim nezināmās, problēmas).

    Tad sirsnīgi aicinu visus uz Marijas skolu. Tos, kas nevar braukt, aicinu ieiet dziļāk savā draudzē un tur uz vietas kalpot Dievam un cilvēkiem. Un lūdzu, neapvainojieties, ja ne viss iet tā, kā mēs gribētos. Dievs jūs ļoti ļoti mīl. Jo Viņš ir ļoti ļoti labs (šeit obligāti sveicieni Balviem).