Vai Sprīdītis var atgriezties?

    Iepriekšējo ziņu es plānoju sākumā rakstīt par kādu anti-Sprīdīti, bet tam nav jēgas. Tapēc uzrakstīju par šo cilvēku, kuram izdevās dzīvot pēc Svētā Gara un bija laimīgs, un palika laimīgs mūžīgi (tur var ielikt jebkuru cilvēku, kas dzīvoja draudzībā ar Dievu). Varbūt par tādu Sprīdīti, kas atgriezās un nožēloja savus grēkus, un sāka jauno dzīvi draudzībā ar Dievu.

    Jo mēs zinām, ka vārdam ir spēks un, kā runā, vārdam ir tā saukta "otrā dzīve". To mēs varām redzēt, kad piemēram pasaku tēlus, kuriem bija kādi fantastiskie piedzīvojumi, izmanto, lai propaģētu vai "atdzīvinātu" to, kas jau sen pārgāja, kādus pagānu rituālus, būvē (priekš turistiem) vietas mežos, kur šie rituāli notiek, rituāli, caur kuriem apmeklētāji ieies kontaktā ar kādiem spēkiem vai gariem (par to var lasīt internetā!). Lūk, nepietiek pateikt "joki mazi". Šeit joku nav. Ļaunais gars, kas grib pazudināt cilvēku dvēseles ellē, izmanto cilvēkus, lai viņi paši citus vestu pie viņa. Jā, jā, cik reizes vēl "atdzīvināts" Sprīdītis, dosies kādā "misijā", lai ņemtu kredītus un piemēram, kā pēdējā lugā pirms mēneša, tirgotu sievietes (taču pārdeva savu "draudzeni"?). Nu ko, labs piemērs bērniem? Meitenes arī priecājas?

    Tas ir murgs. Tieši to vajag mainīt.

    Jāatgriežas un jādzīvo pēc Dieva baušļiem.

    Es ceru, ka par Sprīdīti vairs pārāk daudz nerakstīšu. Es tikai brīnos, ka tādi tēli ir doti kā piemēri. Bet taču ir vislabākie piemēri, kā dzīvot. Tie ir svētie. Nevis pasakā, bet reāli pa Latvijas zemi staigāja svētais, kanonizēts. 27. aprīlī būs kanonizācijas otrā gadadiena. Kā viņš saucas? Jūs atcēraties? Latvijā svētajiem nav vietas ārpus baznīcas mūriem?