No klausīšanās, nevis no lasīšanas, rodas ticība.

    Nesen kāds vecs cilvēks gribēja ar mani parunāt. Viņsevi uzskata par ticīgo, bet neiet uz baznīcu, jo viņas ir daudz jautājumu. Tāpēc kad viņam ir laiks, lasa daudz grāmatu. Tās ir sevišķi grāmatas no krievu laikiem un mēs jau saprotam, ka tās nebija rakstītas, lai padzilinātu ticību, bet tieši pretēji, lai lasītāju acu priekšā izgleznot tādu ticību, tādu Dievu, tādu Baznīcu, kas nevienam nepatīks. Es nebrīnos, ka viņam, kaut gan daudz lasa tadu literatūru, rādas arī tādas problēmas, ka līdz šim neiet uz baznīcu un pie sakramentiem. Jo ticība rodas no klausīšanās. Bet Tas, Ko mēs dzirdām, ir Dieva Vārds. Baznīca sludina Dieva Vārdu un no tā cilvēkos rodas ticība. Imesli, kāpēc konkrēts cilvēks nāk uz baznīcu, ir visdažādāki. Bieži vienkārši viņu atveda uz baznīcu vecāki vai vecvecāki. Varbūt kāds cits sāka lasīt Bībeli un gribēja vairāk uzzināt par Dievu un palika Baznīcā. Beigu beigās tomēr ticība rodas no klausīšanās un cilvēks pieņem to, ko Baznīca mācā, jo tas ir no Dieva.

    Kādai sievietei rodas jautājums par "svēto uguni" Jeruzalemē. Bet par to es neinteresējos, tas nav saistīts ar mūsu ticību. Un tālāk viņai teicu, ka svarīgs ir Svētais Uguns ar lielo "B" un ar lielo "U", un Tas ir Svētais Gars. Jo ja cilvēks dzīvo Dieva žēlastībā, tad viņā mājo Svētais Gars žēlastības veidā. Bet ja cilvēks dzīvo smagā grēkā, tad viņam nepalīdzēs ne "svētais uguns", ne peldēšana kādā brīnumainā avotā, ne citas lietas, bet grēksūdze, kas ir atgriešanās sakraments. Nevis nenozīmīgos sīkumus vajag meklēt, kas ir citas ticības jautājums, bet jāmeklē Dieva griba, lai pēc tās dzīvotu.

    Kāda sieviete man jautāja, kāpēc es kā priesteris neprotestēju, jo taču kāds ministrs atklāja, ka viņš ir gejs, un ir skaidrs, ka tādā veidā viņš ieļaunos citus. "Kur ir Baznīca? Kāpēc neprotestē? Kāpēc, prāvest, jūs nerunājāt par skandaliem baznīcā?" Lai atbildētu uz šiem jautājumiem es palīdzēju sev ar tādiem skaistiem vārdiem, kurus rakstnieks Gabriels Maciejevskis "Coryllus" izdomāja pirms pāris gadiem: "Vara ir vai svētā, vai slepena". Lūk, kad kāds priesteris izdarīja kādu skandalu, uz reiz ir atbrīvots no amata un saņem sodus. Jo Baznīcā vara ir svētā, skaidra un redzama, un katrs zina, kas ir viņa priekšnieks, un kurš par ko ir atbildīgs. Viss ir redzams. Un mācība ir atklāta, visi ir aicināti uz baznīcu, uz rekolekcijām, uz kādiem kursiem, lai padzilinātu ticību. Bet ja vara nav svētā, bet slepena? Lūk, pat ministrs caur savu uzvedību var vērst kādu cilvēku, kā piem. šo sievieti, uz ieļaunošanos, varbūt arī citus, es nezinu, es nelasu žurnālus, un viņš paliek amatā. Kāpēc? Kas ir viņa priekšnieks? Vai Jūs viņu pazīstāt? Atbildiet paši.