piektdiena, 2016. gada 29. janvāris

Diena, kurā divas reizes sniga... baznīcā.
    Šodien kad iegāju baznīcā, ieraudzīju, ka tur sniga. Sniga ar lielām sniega pārslām, kas lēni krīt uz grīdu. Nebaidieties, ar manu psihisko veselību viss kārtībā. Citi arī bija tā liecinieki. Vienkārši sniga. Visi ārējie apstākļi un minusi baznīcas iekšā deva tieši tādu rezultātu, ka baznīcā sniga.
    Otro reizi, arī sodien, redzēju, ka baznīcā sniga, jau filmā, "Klāra un Francisks" ("Chiara e Francesco" 2007. gads). Ta ir ļoti laba, skaista un patiesa filma, jo par to, lai parādītu īsto svēto Klāru un svēto Francisku, atbildīgi bija paši franciskāni (to starpā arī kapucīni). Ja es redzēju iepriekš kādas citas filmas par šiem svētajiem, tad zinu, ka vairāk neredzēšu, sevišķi vienu tādu, kas īstenībā ir kā "musor" un murgs. Tomēr šo filmu daudzas reizes redzēju un, kad bija iespēja skatīties ar citiem, tad arī tulkoju, kā spēju. Vai filmā parādīti cilvēki un notikumi ir patiesi - vienmēr vajag mācīties un meklēt atbildi. Man, kā kapucīnam, bija iespēja uzzināt par Francisku un Klāru no grāmatām, bet vēl vairāk no brāļiem, sevišķi no brāļa, kas ir pasniedzējs franciskāņu universitātē "Antonianum" Romā. Viņš mums pastāstīja uz rekolēkcijām pirms pāris gadiem par to, ko atklāja un kas ir visgalvenākais sv. Franciska (arī sv. Klāras) garīgumā. Lūk, katrs Baznīcā ir aicināts, gan caur kristībām, gan caur kosekrēto dzīvi, lai ieietu Vissvētās Trīsvienības iekšējā dzīvē, tas nozīmē, lai attīstītu attiecības ar Debesu Tēvu, ar Dieva Dēlu Jēzu Kristu un ar Svēto Garu. Tā, kā Marija, kas ir Debesu Tēva kalpone, Jēzus Māte (tas nozīmē, ka arī Dieva Māte) un Svētā Gara līgava. Tad šodien mēs plebānijā skatījāmies so filmu, visi, kas atnāca. Bija brīnišķīgi.
     Šodien ir arī tāda skaista diena, kad ieraudzīju, ka jau ir 10010 lapas apmeklējumi. Sākumā es jautāju sev, vai kāds to lasīs? Šīs mazās ziņas, kurās mēģināju kādā veidā parādīt, ka Dievs piedalās mūsu lietās un, ka viss, ko mēs darām, ir Viņam tuvs. Paldies Jums par lasīšanu.
    Šodien jau bija otra diena, kurā zaģēju zarus un kokus uz maziem klociem, lai es varētu vēlāk skaldīt. Ir ko darīt, jā, vēl arī vajadzēja tīrīt teritoriju pie baznīcas un atklājās, ka pēc stipra vēja bija daudz skuju, čiekuru un zaru.
    Ir laiks lūgšanai un darbam, un citām vajadzīgām lietām. Par visu pateicība Dievam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru