Ķeizars, zelts un vientulība

    Kādreiz es lasīju par kādu ķeizaru, ka viņš pat varēja sūtīt lidmašīnu uz Eiropu, uz Parīzi, lai no kāda konkrēta restorāna atvestu viņam vakariņas. Es saprotu, ka tie, kuri bija pie viņa, rūpējās par to, lai nauda ietu uz vajadzīgiem kontiem bankās, nevis ,piem., lai palīdzētu tautai, lai tai būtu ko ēst.

    Arī man pirms kāda laika piezvanīja kāds "ķeizars". Protams tas nav īstais ķeizars, bet arī gribēja, lai priesteris brauktu ar sakramentiem pie viņas... 200 km., jo viņa bija no šīs draudzes. Tomēr ir liela atšķirība starp viņu un šo ķeizari, kuram bija tik daudzi "draugi". Viņai nav neviena. Nav arī pieejas pie jebkādas informācijas un kad beigu beigās saņēma manu tālruņa numuru, piezvanīja tieši man. Es viņai devu viņas draudzes prāvesta tālruņa numuru un ceru, ka viņi jau sazvanījušies un kundze pieņems Svētos Sakramentus.

    Tāpēc vajag paskatīties apkārt, vai ir kādi vientuļie cilvēki, bezspēcīgie konkrētā dzīves situācijā un palīdzēt viņiem. Ir labi, ja cilvēks, kas ir gados, visnopietnāk domā par nāvi un mūžīgo dzīvi. Šī doma ir vajadzīga ikkatram cilvēkam. Jā, obligāti jādomā par to, ka "es iešu nevis uz smiltīm, bet uz KĀZĀM.