Šodien man jau vajadzēja iet pie ārsta un tagad jādzer zāles. Kopā ar to iet iespēja atpūsties. Neizdevas slimības dēļ jau otro reizi izbraukt uz vietu, kur tagad svētceļo Dieva Māte savas figuras zīmē. Es ceru, ka vistuvākā laikā izdosies.
Es ilgojos pēc tā, ka cilvēki pilnīgi dzīvos Dieva gaismā, staigās ar prieku, runās par Jēzu, runās par labiem darbiem, kurus viņi darīja un par visiem lieliem darbiem, kurus Dievs izdarījis viņu dzīvē tagad. Grēks attālina cilvēku un viņa domas no sava Radītāja un Pestītāja. Un sākas cilvēku nelaime. Pietiek vērsties pie Dieva, lūgt Viņu, meklēt, atrast un pildīt Dieva gribu. Un viss mainās.
Bet kā to realizēt? Vajadzīgas ir trīs lietas: Dieva Vārds, liturģija un kopiena. Un, kas ir ļoti svarīgs, tas viss jau ir. Pietiek pameklēt un piedalīties. Dieva vārds - jo ne ar maizi vien dzīvo cilvēks un mēs pazīstam Dievu caur Viņa Vārdu. Liturģija - jo tajā mēs svinam Dieva klātbūtni starp mums, Viņa lielus darbus un pestīšanu, kuru Viņš mums dod. Kopiena - jo tajā mēs atklājam patiesību par sevi, ka mēs esam brāļi un māsas Kristū, jaunais radījums, kas dzīvo jauno dzīvi kopā ar augšāmcelto Jēzu Kristu, kuri nomira grēkam un dzīvo Dievam. No tā visa arī nāk šis liels prieks un miers, kuru pasaule nevar dot, jo nav.
Tāpēc katolis ir pasaulē kā zīme, kurai pretosies, jo viņš atzīst, ka ir Dieva bērns un par to liecina vārdos un darbos. Katolis ir šai pasaulei sirdsapziņas pārmetums, jo viņš jau tikai ar savu klātbūtni tiesā šo pasauli un tās nedarbus. Bet vienlaikus ienes pasaulē cerību - ja kāds dzīvos vienotībā ar Jēzu Kristu, tiks izpestīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru