Šodien man vajadzēja sūtīt uz Latvenergo skaitītāja rādījumus, bet nevarēju atrast atslēgas skapim, kur atrodas elektroenērgijas skaitītājs. Ar šo skapi ir pavisam dīvaina vēsture, jo es nezinu, kāpēc to ielika meža vidū, kādu 50 m no ceļa? Bet tas ir pavisam cits stāsts.
Tad jau no rīta meklēju šīs atslēgas un par neko nevarēju atrast. Tā taču man nekas nenotiek, jo es zinu, kur kāda lieta atrodas. Beigu beigās brītiņu palūdzos uz svēto Antonu, atvēru acis un... ieraudzīju atslēgas! Tās bija tur, kur vienmēr! Es nezinu: vairāk brīnīties, ka neredzēju atslēgas deguna priekšā, vai vairāk brīnīties, ka pēc īsas lūgšanas uz šo svēto Jēzus sekotāju es atradu atslēgas tieši tur un uz reiz.
Vistuvākā laikā man nāks dzīvot bez interneta. Tā būs līdz Lielajām Gavēnim. Es ceru, ka šis gavēnis no interneta palīdzēs man labi sagatavoties Gavēnim un lielākā klusumā ieiet Lieldienām sagatavošanas laikā. Par Jums, šā bloga lasītājiem, neaizmirsīšu un lūgšos šajā laikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru