Apmēram pirms gada kāds vecs cilvēks apliecināja savu ticību. Teica, ka Dievs ir viens. Bet blakus auga koki un viņš izstiepa roku un saka: Katoļiem un luterāniem šis koks ir dievs. Kad es dzirdu kādu sakām: Dievs ir viens, "baidos" jautāt tālāk. Bet kāds vecs dievbijīgs cilvēks, kas audzināja savā dzīvē daudzus cilvēkus, apliecināja, ka nekad negaidīja, ka kādam ticības saturā būtu kaut ko vairāk, nekā Dievs ir. Tāpēc ja pie manis, pie priestera kāds nāk, lai parunātu par bērēm, man laikam ir tiesības pajautāt par ticību? Taču jau svētais Pāvils rakstīja jaunam bīskapam Timotejam, lai vienmēr mācītu un sludinātu Evaņģēliju. Laikā un nelaikā.
Bēru sagatavošana ir laiks, lai no vienas puses visu labi organizētu, un tajā palīdz gan apbedīšanas firma, gan priesteris, gan citi. Bet tas ir laiks, kurā ir sevišķs eksāmens: no ticības. Kad skatāmies uz mirušā dzīvi, varam padomāt, vai viņam bija ticība? Un vai tā mēs gribētu dzīvot un ticēt tieši tā, kā viņš? Un kādā vietā mēs esam tagad? Kāds ir mūsu ticības saturs? Uz ko un kam mēs ticam? Vai mēs esam atvērti Dievam? Vai mēs esam atvērti Baznīcas mācībai? Vai mēs esam izslāpuši pēc Dieva? Pēc Dieva Vārda? Vai mēs gaidīsim, ko priesteris pateiks mums sarunā un pēc tam, sv. Mises laikā, sprediķī?
Kas tev ir Dievs? Kas tev ir Jēzus? Taču tu dzīvo tikai un vienīgi tāpēc, lai ar Viņu satiktos mīlestībā! Vai nē? Tad ko tu gaidi? Kam tu pieder? Kam tu atdosi savu dvēseli nāves brīdī? Jā, vajadzēs atdot savu dvēseli. Tāpēc tagad citēšu Dāvida vārdus, kas teica, ka labāk būt Dieva rokās, jo Viņš ir žēlsirdīgs. Mācīsimies jau šeit, virs zemes, būt Jēzus rokās. Būsim vienmēr tuvu pie Viņa.
Viena no iespējām būt tuvu pie Jēzus ir saņemt pilnas atlaidas un veltīt to sev, vai dvēselēm šķīstītavā. Šajā gadā, kas ir Baznīcā veltīta konsekrētām personām, var saņemt pilnas atlaidas, arī mūsu Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā. Sirsnīgi aicinu. Vairāk lasiet šeit: https://sites.google.com/site/jezussirdsdraudzevilaka/konsekreto-personu-gads
AtbildētDzēst