Kad tev jau vienalga, sāksi pildīt Dieva gribu.

    Dieva griba - šis jēdziens ir varbūt visbiežāk lietots, kad kāds runā par garīgo dzīvi. Bet mēs zinām, ka tas nav vienīgi jedziens. Jo dzīvē tā ne tik reti atklājas kā reaktīva lidmašīna un cilvēks, kas pirms brīža mierīgi sēdēja uz vietas un kaut ko taisīja savā dārziņā, tagad skrien, lai paspētu uz pilotu kursiem, vai tam līdzīgi. Visvienkāršākais piemērs: atnāca jauneklis pie prāvesta un sacīja: "Es gribu pildīt Dieva gribu". "Labi - atbildēja prāvests, - iestājies seminārā vai klosterī". "Nē nē, ne tik... saprotiet, ne tādā nozīmē". "Labi, saka prāvests - ņem pļaujmašīnu un nopļauj zālienu pie baznīcas". "Es nevaru, jo tūlīt man būs mēģinājums". "Kāds mēģinājums?" "Mēs gatavojam Ziemassvētkus. Dejosim un dziedāsim velnus". "Aaa, - teica prāvests - tad uz reiz ņem pļaujmašīnu un nopļauj zālienu ne tikai pie baznīcas, bet arī pie plebānijas un dārzā". "Prāvest, taču tūlīt man sāksies mēģinājums. Es vienīgi gribēju uzzināt, kā pildīt Dieva gribu". "Ja tu tagad pļausi 3 stundas zālienu, tu pildīsi Dieva gribu. Ja to darīsi uz reiz un ar prieku, un ja tu lūgsies, tad tu pildīsi Dieva gribu gandrīz 100%. Ja nē, tad padomā pats, vai tev būs 0.01%?"

    Baznīcā ir tādā brīnišķa iespēja pildīt Dieva gribu. Un ne tikai to, bet iespēja zināt, ka tieši tā ir. Jo caur Baznīcu, caur priekšniekiem (klosterī tēvs gvardians, draudzē - prāvests) cilvēks var uzzināt, kāda ir Dieva griba. Svētā Veronika Džjuljāni, kapucīne, visvairāk gribēja pildīt Dieva gribu. Kāda ir Dieva griba viņa zināja no saviem priekšniekiem un no biktstēviem. Un kaut gan viņa bija mistiķe un no Dieva ļoti apdāvināta, tomēr kad skatāmies uz citu mistiķi, sv. Faustīni Kovaļsku, pats Jēzus pavēlēja viņai darīt to, ko pateiks priekšniece, vai priesteris biktskrēslā, kaut gan tie ne vienmēr atļāva Faustīnei darīt to, ko teica Jēzus. Ja cilvēks nav padots Baznīcai, bet pat no dievbijības pieņem savas domas par Dieva atklāsmi un sāks dzīvot pēc tām, tad ātri iekritīs kādā bedrē. Bet Dieva gribas pildīšana brīžiem ir kā krusta ceļš, brīžiem kā Jēzus Pārveidošanās Tabora kalnā, citreiz kā satikšanās ar Augšāmcelto Kristu.

    Dažreiz Dieva griba atklājas arī tajā, ka mūks, mūķene, vai priesteris, ņem savas mantas un pēc priekšnieka lēmuma dodas uz citu klosteri vai draudzi. Uz reiz un ar prieku, protams.

    Vai tu gribi pildīt Dieva gribu? Jā? Tad ej un jautā savam priekšniekam.