Pie manis eremā

    Šodien pavadīju laiku galvenokārt fiziskajā darbā. Un klusumā. Manā eremā Viļakā var tā dzīvot. Eremīts tas ir vientuļnieks, kas dzīvo eremā (tā saucas vientuļniekā māja). Ikdienīšķajā dzīvē es varu pieredzēt šo Dieva dāvanu - eremu un vientuļību. Vajag katru dienu dalīt savu laiku, lai pildītu visus pienākumus un lai atrastu iespēju padzīvot tā, kā eremīts. Tieši tā kapucīni saucās, iekams bērni nepielīmēja mums jauno nosaukumu, kas jau palika. Tagad Viļakā, konsekrēto personu gadā, man ir dots tā dzīvot, kā pirmie kapucīni, drusciņ līdzīgi sv. Franciska "Regolai eremam". Un visvairāk prieku no visiem darbiem deva tāds visvienkāršākais darbs - staigāt ar spaini, smelt ūdeni no grāvja un nest uz baznīcas dārzu, jo krūmiem ļoti vajadzīgs ūdens, bet zeme ir sausa. Un vēlāk - uz dārzu pie mājām. Pateicība Dievam.