Kam ir vajadzīga privāta ticība?

    Kāds man stāstīja par cilvēku, kas tic Dievam, bet viņa ticība ir privāta. Tas nozīmē, ka cilvēks tic, bet nepraktizē. Ka šī situācija nav rēta sabiedrībā, man nevajag nevienu pārliecināt. Mēs ar tādiem cilvēkiem, kuriem ir sava privāta ticība, satiekamies ikdienā. Bet kam ir vajadzīga tāda situācija, kad cilvēkiem ir privāta ticība?

    Sākumā paskaidrojums. Kā mums māca svētais Jēkabs savā vēstulē, ticība bez darbiem, kas liecinātu par ticību, ir mirusi. Tad pat nav ko runāt par ticību, bet cilvēks piekrita dzīvot maldos, piekrita tam, ka tika apmaldīts.

    Kam traucētu tas, ka cilvēkiem būtu iespēja dzīvot pēc Baznīcas ticības? Jo tad viņš tiktu atbrīvots no maldiem, daudz uzzinātu par Dievu, dzīvotu draudzībā ar Jēzu, savus lēmumus pieņemtu lūgšanā kopā ar Viņu. Piemēram cilvēks uzzināja, ka svētdienās un citos lielos svētkos nedrīkst strādāt, bet šis laiks ir veltīts Dievam un ģimenei. Vai kāds, kam ir vara, ņems vērā viņa vārdus, viņa ticību? Romas impērijā drīkstēja ticēt tikai uz šiem dieviem, uz kuriem deva licenciju Romas senāts. Bet man liekas ka visiem, izņemot ebrejus, obligāti bija ticēt, ka ķeizars ir dievs. Tad kas man paskaidrotu, kas ir šis dievs, uz kuru tic daudzi, ka viņš pat negaida, lai svinētu kādus viņa svētkus? Jo jāstrādā septiņas dienās nedēļā. Vairāk nav.

    Ja tev, cilvēk, nav prīvāta īpašuma, nav tāda darba, no kura tu vari uturēt sevi un savu ģimeni, un savu māju, un notaupīt, un plānot, un īstenot savus plānus, un dzīvot pēc ticības uz dzīvo un patieso Dievu, ja tev nav lielas ģimenes un daudz radinieku, tad tu esi vai neesi atkarīgs no kādām organizācijām, kas, protams, atļaus tev privāti ticēt? Pamēģini ikdienišķajā dzīvē dzīvot pēc Baznīcas ticības, kas brīvībā no smagiem grēkiem un lielajā atbildībā par visu apkārt ved uz mūžīgo dzīvi. Ātri tu varēsi sagatavot sarakstu to, kas tevi nepieņem ar Baznīcas ticību, bet tevi pieņem ar katru atļautu ticību. Tāda atļauta privāta ticība neved tomēr uz pestīšanu, jo tās loma ir cita.