Kā tu esi?

    Svētais Pāvils, vienā no savām vēstulēm, apraksta tādu situāciju. Lūk kādā draudzē dzīvoja cilvēki, kuriem sludināja Evaņģēliju, vai kurus kristīja Kefass (Pēteris), Pāvils vai Apollijs. Un daudzi runāja: Es esmu Kefasa. Citi: Es esmu Pāvila. Vēl citi: Es esmu Apollija. Un Pāvils ļoti enerģiski skaidro, ka taču Jēzus nomira par mums, nevis Pēteris, Apollijs, vai Pāvils. Mēs esam Kunga Jēzus, nevis Pāvila, Pētera, vai Apollija.

    Kāpēc es par to rakstu, kas bija ļoti sen? Jo es redzu, ka situācija nemainījās. Cilvēki ir tādi paši. Kāda kundze teica, ka Pētera dienā viņa nestrādā, jo kad viņas brālis strādāja šajos lielajos svētkos, parādījās lodveida zibens. Kopš šī laika gan viņš, gan viņa māsa nestrādā Pētera dienā, bet svētdien protāms strādā un tas netraucē iet uz svēto Komūniju. Un tā Pētera diena ir svētki (jo bija zibens), bet svētdienā lodveida zibena nebija.

    Svētie Pēteri un Pāvil, lūdzieties par mums!