Laiks ir īss.

    Šajās dienās laiks bija tik īss, vai notikumu tik daudz, ka pavisam nebija laika rakstīt. Jo arī vajadzēja izgulēties, lai droši braukātu šos dažus simtus kilometrus. Laiks ir īss, tāpēc vajag to labi izmantot. Un tā es priecājos, ka esmu piedalījies tādos pasākumos, kuri sevī nes cerību no Dieva. Galvenokārt tās bija svētās Mises baznīcā, klosterī, Liepnā, Žīguros, sv. Mise Šķīsto Siržu Kustībai un ŠSK tikšanās tādā ļoti maigā atmosfērā. Tālāk tās bija tikšanās ar dažādiem labi pazīstamiem cilvēkiem, kā piem. ar maniem līdzbrāļiem kapucīniem Olainē. Draudze sagatavojās piektdien sagriezt šo lielo ozolu, kas nokrita, bet dome jau ceturtdien sūtīja savus cilvēkus un to ātri izdarīja. Liels paldies draudzes cilvēkiem un domei. Un vēl vajag sēdēt papīros, lai sagatavotu visus dokumentus visām laulībām, kaut gan ļoti daudz dara citi priesteri un dažreiz man neko darīt, bet dažreiz man gandrīz viss jāraksta. Jāmācās. Laiks ir īss. Kaut gan dažreiz nāk prātā tāda domā par mierīgo dzīvi klosterī, bet... tā ir doma, nevis realitāte, labāk būt tajā, kas ir no Dieva, nekā tajā, kas ir izdomāts un baro tikai emocijas.