Vai es pildu Dieva gribu?

Bieži vajag uzdot sev jautājumu: vai es pildu Dieva gribu? Vai savā paaicinājumā kā mūks, mūķene, kā priesteris, vai ģimenes tēvs vai māte, un arī kā bērns, brālis vai māsa - vai es pildu Dieva gribu? Vai es gatavojos pieņemt atbildību par savu paaicinājumu, vai nepievērsu tam uzmanību, jo, taču "viss būs labi, vai nē?" Vai par katru dienu es pateiktu, ka tā bija pēc Dieva gribas un es pildīju tikai Dieva gribu?

Jo taču kāds var uzdot tādu pašu jautājumu: vai tu pildi Dieva gribu? Jo, ja tu gribi mani atgriezt pie Dieva, tad tev jābūt draugos ar Dievu, vai nē? Ja tu gribi mani atgriezt pie Dieva, lai es drusciņ laika upurētu Dievam, tad vai tu upurēji Dievam visu laiku? Vai tu tikai sarunā gribi atgriezt otro cilvēku, vai arī tu liecini par savu ticību uz Dievu katru mirkli? Vai tu visur, arī uz ielas, esi Jēzus Kristus liecinieks? Vai tikai semināra, klostera, plebānijas, baznīcas mūros?

Vai es esmu zīme, redzama zīme, kurai varbūt tūlīt pasaule pretosies? Vai es gribu kļūt par tādu zīmi? Vai katru dienu es atsakos no savas gribas, lai pildītu Dieva gribu? Jēzus ir Patiesā Gaisma un mūs aicina, lai mēs kļūtu par pasaules gaismu, kurā nav tumsas. Nedrīkst aizmirst, ka kaut gan tuvākajam ir vajadzīga mana liecība, tomēr sākumā man vajag rūpēties par savu garīgo dzīvi, patiesībā un mīlestībā, Dieva priekšā vienmēr pazemībā.

Vai man ir katru dienu sirdsapziņas izmeklēšana? Varbūt divas, tad būtu vēl labāk. Jautājumi ir katru dienu un vajag atbildēt Dieva gaismā, vienotībā ar Viņu, lai es neietu grēka ceļu, kādas savas gribas pildīšanas ceļu, bet lai es ietu mūžīgas dzīves, Dieva žēlastības ceļu.

Ja es pildīšu savu gribu, tad es mērīšu visu pēc sava mēra, bet Dievs grib mums dot Svēto Garu bez mēra - skaties šodienas Evaņģēlijā. Mērīt visu pēc sava mēra nozīmē piekrist arvien lielākam tukšumam sevī - jo ja nav Svētais Gars cilvēkā, tad ko viņš tādu gribētu darīt bez Dieva? Tāpēc, kā teica kādreiz jauniešiem sv. Jānis Pāvils II, garīgais darbs ir vislielākais un vissvarīgākais darbs, no kura nedrīkst atteikties. Vienmēr pamats visam ir mana garīgā dzīve, vienotība ar Dievu, dzīve Dieva žēlastībā.

Mēs neko vieglo nedaram, mēs daram tikai ļoti sarežģītas un grūti saprotāmas lietas. Bet tad, kad cilvēkā mājo Svētais Gars, tad kādas lietas vissarežģītākās var darīt cilvēks, pat tad, ja tikai drusciņ var saprast, pat var piedalīties pasaules pestīšanā! Vai tā ir viegla lieta? Bet piedalīties mēs piedalamies. Dievs deva katram cilvēkam prātu, kas ir mūsu garā, un kas meklē patiesību un var to drusciņ saprast un cilvēks var pēc patiesības (sevišķi pēc Patiesības) visu darīt brīvajā gribā (kas arī ir mūsu garā, viena no gara varām).