Kas ir Žēlsirdības svētki?
Žēlsirdības Svētki
"Žēlsirdības
svētki tiek svinēti pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, jeb
Lieldienu 2. Svētdienā, kuru šodien sauc par Dieva Žēlsirdības
Svētdienu. Šos svētkus liturģiskajā kalendārā kā pirmais
ierakstīja kard. Francišeks Maharskis (Franciszek Macharski)
Krakovas arhidiecēzei (1985. gadā), vēlāk daži Polijas bīskapi
tos ieviesa savās diecēzēs. Pēc Polijas Episkopāta lūguma
Svētais Tēvs Jānis Pāvils II 1995. gadā šos svētkus ieiesa
visās diecēzēs Polijā. Māsas Faustīnes kanonizācijas dienā,
2000. gada 30. aprīlī, Pāvests šos svētkus pasludināja visai
Baznīcai.
Svētku dibināšanas ierosme nāca no Jēzus vēlmes, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: 'Es vēlos, lai pirmā svētdiena pēc Lieldienām būtu Žēlsirdības svētki' (D. 299). 'Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības dzīles, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības' (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus noteica ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārā, bet arī to dibināšanas motīvu un mērķi, sagatavošanās un svinēšanas veidu, kā arī lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnīgas atlaišanas' žēlastība, kas saistās ar sv. Komūnijas pieņemšanu šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanās pie vismazākā grēka), Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības uz Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - lielāka žēlastība nekā pilnas atlaidas. '[Pilnās atlaidas] ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Arī īpašā žēlastība būtībā ir lielāka par sešu sakramentu žēlastībām, izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētajos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kas ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz „otrās kristības” līmenim'. Sagatavošanās šiem svētkiem ir novenna: 9 dienas, sākot no Lielās Piektdienas, jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Manas Žēlsirdības svētki izgāja no Manas dziļākās būtības, lai iepriecinātu visu pasauli' (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.
Svētku dibināšanas ierosme nāca no Jēzus vēlmes, kuru atklāja Māsa Faustīne. Kungs Jēzus viņai teica: 'Es vēlos, lai pirmā svētdiena pēc Lieldienām būtu Žēlsirdības svētki' (D. 299). 'Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības dzīles, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības' (D. 699). Daudzās atklāsmēs Kungs Jēzus noteica ne tikai svētku vietu Baznīcas liturģiskajā kalendārā, bet arī to dibināšanas motīvu un mērķi, sagatavošanās un svinēšanas veidu, kā arī lielus apsolījumus. Vislielākais no tiem ir 'vainu un sodu pilnīgas atlaišanas' žēlastība, kas saistās ar sv. Komūnijas pieņemšanu šajā dienā pēc labas grēksūdzes (bez piesaistīšanās pie vismazākā grēka), Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, jeb paļāvības uz Dievu un aktīvas tuvākmīlestības nostājā. Tā ir - kā skaidro pr. prof. Ignācijs Ružickis (Ignacy Różycki) - lielāka žēlastība nekā pilnas atlaidas. '[Pilnās atlaidas] ir tikai laicīgo sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu atlaišana. Arī īpašā žēlastība būtībā ir lielāka par sešu sakramentu žēlastībām, izņemot kristības sakramentu: jo visu vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla žēlastība. Augšminētajos apsolījumos Kristus saistīja vainu un sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kas ir pieņemta Žēlsirdības svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju] līdz „otrās kristības” līmenim'. Sagatavošanās šiem svētkiem ir novenna: 9 dienas, sākot no Lielās Piektdienas, jāskaita Dieva Žēlsirdības Kronītis. 'Manas Žēlsirdības svētki izgāja no Manas dziļākās būtības, lai iepriecinātu visu pasauli' (D. 1517) - Kungs Jēzus teica Māsai Faustīnei.
Žēlsirdības
svētkiem ir visaugstākā nozīme starp visām Dieva Žēlsirdības
kulta formām apsolījumu lieluma un to vietas Baznīcas liturģijā
dēļ. Pirmo reizi par vēlmi dibināt šos svētkus Kungs Jēzus
runāja Plockā (Płock), kad atklāja savu gribu, lai tiktu
uzgleznota svētbilde: 'Es vēlos - [Jēzus] teica Māsai Faustīnei
1931.gada februārī -, lai būtu Žēlsirdības svētki. Es gribu,
lai šī svētbilde, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi
pasvētīta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām; šai svētdienai
ir jākļūst par Žēlsirdības svētkiem' (D. 49). Nākamajos gados
Kungs Jēzus atgādināja par šo lietu vairākās atklāsmēs, kurās
ne tikai noteica šo svētku vietu liturģiskajā kalendārā, bet
arī sniedza to dibināšanas iemeslu, sagatavošanās un svinēšanas
veidu, kā arī ar tiem saistītās žēlastības.
Pirmās
svētdienas pēc Lieldienām izvēle nav nejauša - šajā dienā
noslēdzas Kunga Augšāmcelšanās oktāva, vainagojot Kristus
Lieldienu Noslēpuma svinības. Šis laiks Baznīcas liturģijā,
skaidrāk nekā citi laiki, atklāj Dieva žēlsirdības noslēpumu,
kura vispilnīgāk tika atklāta Kristus ciešanās, nāvē un
augšāmcelšanās. Dieva Žēlsirdības svētku iedibināšana
līdzās Kristus ciešanu un augšāmcelšanās liturģijai pasvītro
izdzīvotā ticības noslēpuma avotu un pamatojumu. Protams, tā ir
Dieva žēlsirdība. Citiem vārdiem sakot, nebūtu atpirkšanas
darba, ja nebūtu Dieva žēlsirdības. Šo saistību pamanīja Māsa
Faustīne, savā 'Dienasgrāmatā' ierakstot: 'Es redzu, ka
atpirkšanas darbs ir saistīts ar žēlsirdības darbu, ko Kungs
pieprasa' (D. 89).
Kā
tiek pamatota jaunu svētku ieviešana Baznīcas liturģiskajā
kalendārā? Lūk, ko saka Jēzus: 'Dvēseles iet bojā, neskatoties
uz Manām rūgtajām ciešanām. Dodu viņām pēdējo glābšanas
iespēju, Manas Žēlsirdības Svētkus. Ja tās nepielūgs manu
Žēlsirdību, pazudīs uz mūžiem' (Dienasgrāmata 965). Pēdējā
glābšanas iespēja ir patveršanās Dieva Žēlsirdībā. Taču,
lai to izmantotu, ir jāzina, ka tā ir, ir jāiepazīst Dievs Viņa
Žēlsirdības noslēpumā un ar paļāvību jāvēršas pie Viņa.
Šo iepazīšanu sekmē atsevišķu svētku iedibināšana, kuri
īpašu uzmanību vērš uz šo Dieva īpašību.
Šiem
svētkiem gatavojamies ar novennu, kurā, sākot ar Lielo Piektdienu,
deviņas dienas lūdzamies Dieva Žēlsirdības Kronīti. 'Šajā
novennā - apsolīja Kungs Jēzus - došu dvēselēm visādas
žēlastības' (Dienasgrāmata 796). Izplatīta ir arī novenna uz
Dieva Žēlsirdību, kas ierakstīta sv. Māsas Faustīnes
'Dienasgrāmatā', un, kuru lūdzoties, katru dienu mēs atvedam pie
Dieva citu dvēseļu grupu. Šo novennu var skaitīt aiz dievbijības,
bet ar to nevar aprobežoties, jo Kungs Jēzus vēlas, lai pirms
Svētkiem būtu Dieva Žēlsirdības Kronīša novenna.
Svētku dienā (pirmajā svētdienā pēc Lieldienām) svinīgi jāpasvētī un publiski jāgodina Žēlsirdības svētbilde, bet priesteriem sprediķos jāstāsta par Dieva žēlsirdību un jāmodina paļāvība dvēselēs. Ticīgajiem šī diena ir jāizdzīvo ar tīru sirdi, šīs godināšanas garā, [...] paļāvībā uz Kungu Dievu un esot žēlsirdīgiem pret tuvākajiem. 'Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir Žēlsirdības svētki, bet jābūt arī darbībai; un Es pieprasu, lai caur šo svētku svinēšanu un šīs svētbildes godināšanu tiktu atdots gods Manai žēlsirdībai' (Dienasgrāmata 742).
Žēlsirdības
svētki ir ne tikai Dieva Viņa žēlsirdības noslēpumā lielas
godināšanas diena, bet arī milzīgas žēlastības diena, jo Kungs
Jēzus ar to saistīja lielus apsolījumus. Vislielākais attiecas uz
vainu un sodu pilnīgu atlaišanu: 'Kura dvēsele ies pie grēksūdzes
un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu' (D.
699). Šī žēlastība - skaidro pr. prof. I. Ružickis - 'ir
lielāka nekā pilnas atlaidas. '[Pilnās atlaidas] ir tikai laicīgo
sodu par izdarītiem grēkiem atlaišana, bet nekad nav pašu vainu
atlaišana. Arī īpašā žēlastība būtībā ir lielāka par sešu
sakramentu žēlastībām, izņemot kristības sakramentu: jo visu
vainu un sodu atlaišana ir vienīgi svētās kristības sakramentāla
žēlastība. Augšminētajos apsolījumos Kristus saistīja vainu un
sodu atlaišanu ar svēto Komūniju, kas ir pieņemta Žēlsirdības
svētkos, tātad, šajā nozīmē Kristus pacēla [šo sv. Komūniju]
līdz „otrās kristības” līmenim'. Ir skaidrs, ka Žēlsirdības
svētkos pieņemtai sv. Komūnijai ir jābūt ne tikai cienīgai, bet
arī jāizpilda Žēlsirdības godināšanas pamatnosacījumi, lai
tiktu dota pilnīga vainu un sodu atlaišana'. Šeit jāpaskaidro, ka
grēksūdzei nav jābūt Žēlsirdības svētkos, to var to izdarīt
iepriekš; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās
pie jebkāda grēka. Nedrīkst arī aizmirst, ka šais svētkos ir
jācenšas dzīvot Dieva Žēlsirdības godināšanas garā, tas ir,
paļāvības uz Dievu un žēlsirdības pret tuvākajiem garā. Tikai
tāda nostāja ļauj gaidīt Kristus apsolījumu, kas saistīti ar šo
Dieva Žēlsirdības kulta formu, izpildīšanos.
Kungs
Jēzus teica, ka šajā dienā 'ir atvērti visi Dieva vārti, caur
kuriem plūst žēlastības; lai neviena dvēsele nebaidās tuvoties
Man, kaut tās grēki būtu kā purpurs' (D. 699). Šajā dienā visi
cilvēki, pat tie, kuri iepriekš negodināja Dieva Žēlsirdību un
tikai tagad atgriežas, var piedalīties visās žēlastībās, kādas
Kungs Jēzus šiem svētkiem ir sagatavojis. Viņa apsolījumi
attiecas ne tikai uz pārdabiskām žēlastībām, bet arī uz
laicīgiem labumiem, kuru apjoms nav ierobežots. Cilvēki, kuri
paļaujas, var lūgt sev un citiem visu, ja tikai lūgšanas objekts
ir saskaņā ar Dieva gribu, tas ir, labs cilvēkam mūžības
perspektīvā. Pestīšanai vajadzīgās žēlastības vienmēr
saskan ar Dieva gribu, jo Dievs neko tā nevēlas, kā dvēseļu, par
kurām Jēzus atdeva savu dzīvi, pestīšanu. Tātad, Žēlsirdības
svētkos visas žēlastības un labumi ir pieejami visiem cilvēkiem
un kopienām, ja tikai tos lūdz ar paļāvību."
no: http://uzticies-jezum.mozello.lv/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru