Kā es atcerēšos šos svētkus?

 

Tuvojas Trīs Svētās Dienas - Pashas Triduum un rodas jautājums: Kā es atcerēšos šos svētkus?

 

Jo es piemēram labi atceros tādus svētkus vai rekolēkcijas, kur man vajadzēja daudz strādāt, kaut ko sagatavot, vai būt atbildīgam par kaut ko. Es atceros tādas rekolēkcijas, kurās priesteris metās ceļos un runāja garu sprediķi dažas reizes dienā un tā bija dažās dienās. Tas bija ļoti sen, bet es to atceros līdz šai dienai.

 

Pirms šiem svētkiem, šogad, atbrauca uz Latviju divi ciemiņi, divas svētbildes, par kurām es jau rakstīju. Kaut gan nesāka svētceļot pa draudzēm, bet tām ļoti patīk kustēties. Tā kā gribētu apmeklēt visu Latviju, iekams cilvēki tās redzēs vai uzzinās par tām. Tās ir protams Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes, kuram ir ļoti konkrēta loma Dieva plānos: atrast grēciniekus, lai tie atgrieztos. Atrast grēciniekus nozīmē tad arī kustēties, tāpēc svētbildes jau drusciņ ceļo.

 

Tagad daži vārdi par pašu Žēlsirdīgā Jēzus svētbildi:

 

Svētbilde ir tapusi pēc paša Jēzus gribas. Tā ir visas vēsts par Dieva žēlsirdību, kuru Jēzus atklāja caur sv. Māsu Faustīni, zīme un vizuāla sintēze. No vienas puses šī vēsts mums atgādina Dieva žēlsirdīgās mīlestības pret cilvēku noslēpumu, kas ir atklāts Svēto Rakstu lappusēs, kā arī aicina veidot kristīgu paļāvības nostāju pret Viņu un žēlsirdību pret tuvākajiem. Vienlaikus šī vēsts ir kā trauks žēlastību smelšanai, kam Jēzus piesaistīja daudzus apsolījumus. Ar paļāvīgu lūgšanu šīs svētbildes priekšā, kurai līdzi iet žēlsirdības darbi pret tuvākajiem, Jēzus saistīja visādu žēlastību un laicīgo labumu (ja tie atbilst Dieva gribai) vispārīgu apsolījumu, bet arī īpašus apsolījumus: pestīšanas žēlastību, sekmes kristīgās pilnveidošanās ceļā un laimīgas nāves žēlastību.

 

Un vēl citā vietā:

Es sniedzu cilvēkiem trauku - Viņš teica Māsai Faustīnei - ar kuru viņiem jānāk pēc žēlastībām pie žēlsirdības avota. Šis trauks ir šī svētbilde ar uzrakstu: Jēzu, es uzticos Tev [(Jēzus, es paļaujos uz Tevi)] (D. 327). Caur šo svētbildi Es dalīšu daudz žēlastību dvēselēm, tāpēc – lai ikvienai dvēselei ir pieeja tai (D. 570).

Lielajā Piektdienā, kā jau bija rakstīts, sāksies novenna pirms Žēlsirdības svētkiem (šogad 23. aprīlī). Tad tūlīt atgādināšu, kas ir šie svētki un Dieva žēlsirdības kronīša tekstu. Būs vēl laiks paskatīties, vai lūgšana, kuru es skaitu, ir kronītis, vai tā ir kāda cita lūgšana. Protams vēl šodien ir daži kronīša varianti un starp tiem visbiežāk nelielās atšķirības. Bet ir arī tādas "versijas", kuras ir nomainītas, ka pavisam tas nav kronītis. Piemēram vienā no "versijām" ir tādas kļudas:

nepareizi: Mūžīgais debesu Tēvs...

pareizi: Mūžīgais Tēvs...

nepareizi: ...mēs upurējam Tev...

pareizi: ...es upurēju Tev...

Tie ir tikai daži paraugi un tādu ir vairāk. Bet mēs taču cenšamies visu darīt labi.

Žēlsirdības svētki

1. Sagatavošana: 9 dienas, sākot no Lielās Piektdienas, jāskaita Dieva žēlsirdības kronītis.
   
2. Apsolījumi:
   

a) galvenā žēlastība: visu vainu un sodu atlaišana,
b) visas žēlastības,
c) laicīgie labumi (ja tikai lūgšanas objekts ir saskaņā ar Dieva gribu, tas ir, labs cilvēkam mūžības perspektīvā).

3. Nosacījumi:
   

a) grēksūdze (svētkos vai pirms tam; ir svarīgi, lai dvēsele būtu tīra, bez piesaistīšanās pie jebkāda grēka),
b) sv. Komūnija.

4. Pamats:
   

a) paļāvība uz Dievu,
b) žēlsirdība pret tuvākajiem.

5. Žēlsirdības svētbilde tiek svinīgi pasvētīta un publiski godināta.
   
6. Priesteriem jāstāsta sprediķi par Dieva žēlsirdību un jāmodina paļāvība dvēselēs.
   

'Es vēlos, lai Žēlsirdības svētki būtu [...] patvērums visām dvēselēm, bet sevišķi nabaga grēciniekiem. Šajā dienā ir atvērtas Manas žēlsirdības dzīles, Es izleju veselu žēlastību jūru uz dvēselēm, kuras tuvosies Manas žēlsirdības avotam. Kura dvēsele ies pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, saņems vainu un sodu pilnīgu atlaišanu. Šajā dienā ir atvērti visi Dieva vārti, caur kuriem plūst žēlastības' (D. 699).

Dieva žēlsirdības kronītis

1. Teksts
   

(jālūdzas tā, kā rožukroni)
Ievadā:
Tēvs mūsu..., Esi sveicināta, Marija..., Es ticu uz Dievu...
Piecas reizes:
Uz rožukroņa lielajām zīlēm (1 reizi):
Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava vismīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.
Uz mazajām zīlītēm (10 reizes):
Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!
Lūgšanas beigās
3 reizes:
Svētais Dievs, svētais, varenais Dievs, svētais, mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli!

2. Kļūdas (Visas izmaiņas, 'pielikumi' vai kāda vārda izņemšana no Dieva Žēlsirdības Kronīša satura maina tā nozīmi un rezultātā mēs skaitām jau citu lūgšanu, nevis to, kuru diktēja Kungs Jēzus. Nedrīkst arī šo lūgšanu skaitīt pēc rožukroņa parauga un atsevišķas 'desmites' atdalīt ar meditācijām, nodomiem, vai jebkādiem citiem tekstiem. Nodomi vai meditācijas teksti jālasa Kronīša sākumā, pirms Kronīša teksta, lai tas tiktu noskaitīts vienā gabalā tādā formā, kā to diktēja Jēzus.)
   
3. Apsolījumi
   

a) visādas žēlastības (ja lūgumi atbilst Dieva gribai)

• pārdabiskas žēlastības,
  
• laicīgie labumi,
  

b) laimīgas un mierīgas nāves žēlastība.

4. Pamats
   

a) paļāvība uz Dievu,
b) žēlsirdība pret tuvākajiem.

'Katru dvēseli (...), kura skaitīs šo Kronīti - apsolīja Kungs Jēzus - es sargāju nāves stundā, kā savu godību, vai [ja] pie mirstošā citi [to] noskaitīs, tad [mirstošie] saņems tādas pašas atlaidas. kad pie mirstošā skaita šo Kronīti, Dieva dusmas beidzas, bet neizdibināmā žēlsirdība apņem dvēseli' (D. 811).