Jēzus draugiem ir jāatgriežas katru dienu.

Visa Liturģija, kurā mēs piedalamies pat katru dienu, sevišķi svētā Mise, ir brinišķīgs veids, kuru Dievs deva, lai satiktos ar Viņu. Lai tas tā notiktu, vajag pašam arī parūpēties par to, nepietiek domāt: "taču es to zinu", vai: "viss būs labi", vai: "būs tā, kā vienmēr - brīnišķīgi!" Nepietiek, jo ne viss ir rituālos, kuri protams ir ļoti labi, lai viss būtu skaidrs, lai redzamas zīmes mums radītu šo žēlastību, kura ir neredzama, un lai tikšanās ar Dievu būtu vienmēr drošas un žēlastības nesošās. Jo ir tādi brīži, kad Jēzus grib ar tevi satikties un tu redzi, ka nav rituālu šim brīdim. Tu redzi, ka nav rituālu šim brīdim un varbūt vēl citi sauc: "atstāj to, atgriezies uz rituāliem". Bet tu nevari atstāt pašu Jēzu Kristu, dzīvo Dievu, Kas ir šeit dzīvs un patiess, žēlsirdīgas mīlestības pilns. Un šis mirklis ir kā mūžība un vairāk nekā mūžība. Šis mirklis ar dzīvo Dievu, ar Jēzu Kristu. Lai par Viņu parūpētos tā, kā par mazo zīdaini, kuru nedrīkst atstāt, "jo es eju skatīties filmu", vai: "jo es eju darīt brīnišķas lietas", vai kaut ko citu. Tevī ir vēlme satikties ar Jēzu? Jēzū šī vēlme ir bez salīdzinājuma lielāka, bet tev Viņš dod sākumā tikai brīžus, kad Viņš nāk, lai tu par Viņu parūpētos, parūpētos no sākuma līdz beigām. No sākuma līdz beigām. Saproti?