"Tā ir mūsu vissvarīgāka grāmata!"

Kāda kundze jau daudzas reizes stipri sastrīdējās ar kādu cilvēku. Bet tā kā katru reizi mēģināja uzlabot attiecības, arī šoreiz domāja par to, kas jādara, lai saprastos un lai jau beidzot viss būtu labi, lai visi būtu laimīgi, lai nestrīdētos, bet palīdzētu viens otram.

Viņas metode ir šāda: viņa lasa kādu jauno grāmatu, meklē domas, kas viņai palīdzētu paskatīties uz sevi un uz šo otro cilvēku jaunā gaismā un tālāk mēģina veidot vai uzlabot šīs attiecības ar jaunās grāmatas palīdzību. Bet nesanāk. Viņa nesaprot, kāpēc tas nesanāk? Taču viņa cenšas visu darīt pēc vislabākas sirdsapziņas.

Dažu cilvēku lokā mēs runājām arī drusciņ par šo grāmatu. Es domāju, ka pēc pāris minūtēm lieta jau būs slēgta, jo grāmatā bija rakstīts par Vissvēto Trīsvienību, bet pavisam nenopietni un ļoti tālu no patiesības. Ar vienu vārdu sakot - meli. Bet tomēr kāds uzskatīja šo grāmatu par labu, lai meklētu kādas labas domas savai garīgajai dzīvei, iekšējai dziedināšanai un attiecību ar citiem labošanai. "Ja cilvēks cieš, tad netraucēsim viņam, lai arī šeit meklē sev palīdzību" - tā es sapratu šīs domas.

Es pat teicu: "Atnesiet šo grāmatu, varbūt derēs krāsnī". Jo atceros, ka kādreiz kāda kundze teica, ka viņai un viņas draudzenēm ir "vissvarīgāka grāmata", tik svarīga, ka padomju laikos pat pašas pārrakstīja to. Es sapratu, ka tā ir Bībele vai kāda lūgšanu grāmata. Kad viņa to atnesa, tad ieraudzīju, cik ļoti es esmu kļūdījies. Tā bija diemžēl... sapņu tulkošana. Šī grāmata līdz šim šīm kundzēm ir tik dārga, ka pēdēja lieta būtu to dedzināt.

Un tā cilvēks, kas darīja pāri kundzei (kā teksta sākumā), negrib mainīties. Kundze lasa arvien jaunas grāmatas, meklē arvien jaunas domas, īstenībā visu savu dzīvi padod attiecību dziedināšanai, bet nekas nemainās. Kāpēc? Jau spēku nav. Jo visi šie centieni ir fantāziju līmenī. Visu laiku kundzes galvā ir šā cilvēka nedarbi. Un kā palīdzību piepilda savas fantāzijas ar nākamām domām no grāmatām un "apbruņota" ar šīm domām iet satikties ar šo cilvēku. Bet tur dabū nākamo viņa nedarbu bagāžu un bēg nelaimīga un tā visu laiku riņķī. Fantāzijas ir saistītas ar maņām, nevis ar patiesību. Lai meklētu problēmu atrisinājumu, jāmeklē patiesība. Kur jāmeklē patiesībā? Jāieiet savā garā, kur ir trīs garīgas varas: prāts, garīgā atmiņa un garīgā brīvā griba. Kā cilvēks var satikties ar Dievu, ja sēž savās fantāzijās? Kā cilvēks var satikties ar otro cilvēku, ja galva fantāziju pilnā? Tomēr cilvēks ir aicināts ieiet savā garā un pēc gara dzīvot. Jā, jā, grūti cilvēkam atstāt savas emocijas, savus ievainojumus, savas kļūdas un beidzot mācīties dzīvot patiesībā un ticībā.

Aicinu visus klausīties priestera Tadeuša Guza lekcijas (poliski) youtube, piemēram: https://www.youtube.com/watch?v=8P0yjQvkQvw