Cik maksā kvieši?

"Mēs Tev pateicamies, Tēvs, Kas esi Kungs pār debesīm un zemi, ju Tu Debesu Valstības noslēpumus esi atklājis mazajiem" - tā mēs rīt dziedāsim pirms Evaņģēlija svētajā Misē. Un kā šie mazie gaidīsim Evaņģēliju.

Ieklausamies Jēzus vārdos, Kas stāsta par Debesu Valstību, kuru salīdzina ar maziem graudiem. Šiem graudiem vēl priekšā tāļš ceļš, līdz laikam, kad nesīs augļus. Vai nenesīs.

Evaņģēlija citā vietā Jēzus stāsta par to, kas var notikt ar graudiem. Vieni kritīs uz ceļa un putni tos apēdīs. Citi kritīs klinšainā zemē, ātri uzdīgs, jo stipra saule, bet nav zemes, tāpēc arī ātri nomirs. Vēl cit graudi kritīs starp ērkšķiem un tie augs ātrāk nekā kvieši, kas arī šeit nomirs. Tikai ceturtajā variantā graudi kritīs labā un sagatavotā zemē, kur nesīs augļus 30-, 60- vai 100kārtīgus.

Tad lūk, kāpēc ne visiem graudiem paveiksies mēs varam saprast, bet kāpēc ne visiem cilvēkiem ies dzīvē pēc Dieva gribas? Nu taču šie pirmie ir vislabākie, viņi tā cīnās pret šiem putņiem, tas nozīmē pret šiem ļauniem gariem. Nu īstie varoņi. Bet nepietiek spēka un beidzot padodas un iet bojā, tas nozīmē attālinājas no Dieva.

Citi arī skaisti un ātri seko Jēzum, bet arī ātri atklājas, ka viņiem iekšā nekā nav, nav sagatavojušies, un ceļš pie Dieva tiek atstāts, bet cilvēks iet savu ceļu.

Vēl citi, nu tiem palaimējās, jo krita zemē apdzīvotā. Jā, kopā būs priecīgāk augt. Bet ātri atklājas, ka tie apkārt ir ērkšķi, kuri daudz stiprāki un kuri atņem visus spēkus, gaismu un ūdeni, un mirst visas cerības.

Kas tāds notiek ar zemi, ka tā ir labā un sagatavota, un ka graudi tajā nes lielākus vai mazākus augļus? Kas tāds notiek cilvēkā, ka viņš iztur putnus, klinti un ērkšķus, ka tie pavisam netraucē? Un cilvēks nes augļus 30-, 60- vai 100kārtīgus?

Rītdienas pirmajā lasījumā taču ir rakstīts, ka arī šiem cilvēkiem iet dzīvē grūti, ka ir vajāšanas, ka daudzi daudz zaudēja. Bet tomēr nes augļus.

"Brāļi, atcerieties agrākās dienas, kad jūs, saņēmuši gaismu, izturējāt smagu ciešanu cīņu, gan paši nodoti atklātam izsmieklam un spaidiem, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto biedriem. Jo jūs cietāt līdzi apcietinātajiem un savas mantas izlaupīšanu uzņēmāt ar prieku, apzinādamies, ka jums ir labāks un paliekošs īpašums".

Un tālāk tiek parādīts ceļš, pa kuru jāiet, ticības ceļš, kas ved uz pilnīgo vienotību ar Jēzu.

"Tāpēc nezaudējiet savu paļāvību, par kuru būs liela atlīdzība. Jo jums ir vajadzīga pacietība, lai, izpildot Dieva gribu, jūs saņemtu apsolīto. Jo vēl pēc neilga, pēc ļoti īsa brīža nāks Tas, kam jānāk, un Viņš ne­kavēsies. Bet mans taisnīgais dzīvos no ticības, bet, ja viņš atkāpsies, viņš manai dvēselei nepatiks.

Mēs tomēr nepiederam pie atkritējiem, kas iet pazušanā, bet pie ticīgajiem, kas glābj dvēseli".

Kaut kas notiek cilvēka dvēselī, vai nenotiek, ka viņš nes, vai nenes augļus. Taču pat tad, kad grauds ir zemē, notiek ļoti ātra un kārtīga attīstība. Kāda attīstība ir vajadzīga cilvēka dzīvē?

Brīnišķīgi cīnās pret ļauniem gariem un kārdinājumiem, cīnās un raud lielās emocijās tie, kuri nevar atrast ceļu uz vietu savā dvēselē, kurā satiktos ar Dievu, dzīvotu Viņā un saņemtu žēlastības, atgriešanās žēlastības. Viņi neatrod ceļu uz savu garu, kur būtu iespēja meklēt patiesību un patiesībā dzīvot un pieņemt ikkatru žēlastību no Dieva. Nu bet viņi neatrod ceļu, vai ar citiem vārdiem sakot varbūt neatstāj savas fantāzijas saistītas ar maņām, jūtekļiem, ka jau nav vietas, kur būtu kaut kas no Dieva.

Otrie arī skaisti cīnās, ātri iet uz priekšu, mēģinājumi lūgties iet labi, bet kā tad? Lūgties nemitīgi? Veidot garīgo dzīvi? Meklēt patiesību tikai vienotībā ar Dievu? Tad spēki ātri beidzas un garīga dzīve tāpat.

Trešie arī sākumā mierīgi iet uz priekšu, bet šīs fantāzijas, kuras, kā liekas tikai palīdzēs garīgajā dzīvē, ir tik lielas un tik ātri griežas apkārt galvas, trokšņi, rūpes un emocijas aizved cilvēku tālu no garīgas dzīves un no vienotības ar Dievu.

Sie pēdējie, laimīgie, kuri klusumā paslēpjās savā garā, kur ir trīs garīgās varas: prāts, garīgā atmiņa un garīgā brīvā griba, kur Dievs viņus apdāvina ar trijiem Dievišķiem tikumiem: cerību, ticību un mīlestību, kur Svētais Gars iedod savas septiņas dāvanas, kur cilvēks mācās nemitīgi lūgties, līdzdarboties ar Dieva žēlastībām, sekot Jēzum Kristum, nest savu krustu un nest savā dzīvē Svētā Gara augļus: mīlestību, prieku, mieru, labestību un citus. Tā ir dzīve pēc sidsapziņas, kuru vajag nemitīgi labot, lai vienmēr pieņemtu patiesību un pēc tās dzīvotu, lai vienmēr pieņemtu labo, bet atmestu ļauno.

Jā, vajag klausīties, ko runā bīskapi un priesteri (piem. pr. prof. Tadeusz Guz) par garīgo dzīvi, vajag lasīt Svētos Rakstus un citu labo reliģisko literatūru un tādā veidā cilvēks mācās kaut ko saprast no tā visa, ko Dievs cilvēkam jau ir devis un vēl dod.
"Bet pats miera Dievs lai jūs svētī vispilnīgāk, lai jūsu gars, dvēsele un miesa pilnīgi bez vainas tiktu uzglabāti mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai!" (1Tes5,23)