Par Dievišķo Apredzību

Jau ir vēlu, bet palika ružaņec, tāpēc īsi. No Katehisma: Veidu, kā Dievs vada savu radību uz pilnību, saucam par dievišķo apredzību. Dievs ar savu apredzību sargā un vada visu, ko Viņš radījis. Viņa acīm viss ir kails un atklāts. Dievišķai apredzībai ir konkrēts un tiešs raksturs, tā rūpējas par visu, sākot ar vissīkākajām lietām un beidzot ar lielākajiem pasaules un vēstures notikumiem.

 Dievs dara visu, ko vien vēlas. Daudz domu dzimst cilvēka sirdī, bet vienīgi Dieva nodoms īstenosies. Kungam ir absolūtā vara pār vēsturi un pasauli, lai šādi audzinātu cilvēku paļāvībai uz Viņu. Psalmu lūgšanas ir paļāvības lielā skola. Jēzus prasa bērnišķīgu uzticību debesu Tēva apredzībai. Tāpēc meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, bet tas viss jums būs pielikts klāt.

Dievs iesaista arī radības - tā ir visvarenā Dieva diženuma un labestības zīme. Cilvēkiem Dievs piešķir pat varu brīvi piedalīties Viņa apredzībā. Bieži vien cilvēki neapzināti līdzdarbojas ar dievišķo gribu. Dievs darbojas ikvienā savu radību aktivitātē - jo Dievs ir Tas, kas jūsos izsauc vēlēšanos un rīcību pēc savas labpatikas.

Radība bez Radītāja izgaist.

Dievs savā žēlastības pārpilnībā panāca vislielāko labumu - Kristus pagodināšanu un mūsu atpestīšanu.

Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu.

Visa cēlonis ir mīlestība, viss pakārtots cilvēka pestīšanai un nekādam citam mērķim.

Tā īsi un tagad laiks rožukronim!