Lūgšanas auglis

Es nesen biju Polijā un Varšavā redzēju, ka svētīgā tēva Aniceta Koplinska fonds gatavo vietu, kur uzbūvēs ēku, kurā baros 300 bezpajumtniekus. Tagad to dara blakus, zem kapucīnu baznīcas, lielā zālē. Bet atradās sponsori un cilvēki ziedo šim mērķim, tāpēc ir cerības, ka pēc kāda laika tiks uzcelta šī ēka.

Es redzēju kādu cilvēku, kurš vienmēr, katru dienu bija piedzeries. Es par viņu lūdzos atgriešanās nodomā jau dažus gadus tā, kā mums ir parasti tādi nodomi, kuriem esam uzticīgi pat tad, kad mēs zaudētu kontaktu ar kādu cilvēku, bet tomēr lūdzamies. Un lūk, es redzēju šo cilvēku dažas reizes un viņš bija skaidrā. Pateicība Dievam. Bet redzamais auglis aicina turpināt lūgties, jo, kā man teica šā cilvēka mamma, kādu dienu viņa aizmirsa palūgties par savu dēlu un viņam bija autoavārija.

Un es satiku kādu kundzi, kas lūdzas par savas meitas atgriešanos un viņa uzdeva tādu retorisku jautājumu: "Vai vienmēr cilvēks ir drošs, ka pilda Dieva gribu?" Kā Jūs domājat?