Vai tu cīnies par vārdu saturu?

    Šodien es ar misionārēm runājām par ļoti interesanto tēmu, kas ir pie pašiem pamatiem. Par vārdu saturu. Ja piemēram misionārēm ir kāda lekcija skolā, saruna ar jauniešiem, tad lai dotu labo barību, drošu barību, vajag rūpēties par to, kas īstenībā ir vārdos, kāds ir katra vārda saturs. Kāds ir vārda konteksts, tas nozīmē, kā mans stāsts skaidro vārdu. Dievs radīja visu un deva cilvēkam pienākumu visu nosaukt, tas ir atrast vārdu, kas atbilst realitātei. Kas tas ir? Tas ir gandrīz patiesības definicija, kur cilvēka prāts satiekas ar lietu, tādu, kāda tā ir. 

    Kad jau prāts satikās ar lietu, tad jāskatās, kādi man ir pienākumi pret šo lietu. Pēc tam, kā izpildīju šos pienākumus, tas nozīmē, vai es esmu atbildīgs. Kad tā nav lieta, bet cilvēks, tad vēl labāk ir redzams, ka tāda attieksme pret šo cilvēku nes sevī mīlestību. Mīlestība ir vienmēr konkrēta un saistīta ar līdzdarbošanos ar Dievu, vajadzīgs ir darbs, kas nes mīlestības augļus, kaut gan pa ceļu bieži nevar atrast neko tādu brīnišķīgo, kas pēkšņi paceltu mūsu sirdis uz augšu. Jo tas pavisam nav vajadzīgs mīlestībā. Ir cilvēks. Pret šo cilvēku man ir pienākumi, kurus es protu nosaukt vārdā. Tālāk pienākumu pildīšanā atklājas mana atbildība, kas dod efektu - mīlestību pret šo cilvēku. Kā Jūs domājat, vai visā šajā "procesā" (labāk pateikt manā garīgajā un fiziskajā darbā) ir brīdis, kur īstenībā nebūtu mīlestības? Un kapēc?