"Atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam!"

    Atnāca kāds cilvēks un sarunas laikā es sapratu, ka viņam ir kāda ideja par Baznīcu, bet ļoti īpaši viņš domāja par Baznīcu. Laikam priesteris ir tikai tāpēc, lai kristītu, vadītu bēres, lai pavisam draudzes cilvēkiem būtu labi. Ahā vēl svētā Mise un kaut kas. Hmm ko tad darīt ar baznīcu, ar šo ēku, kur notiek dievkalpojumi? Draudzes zeme? - Atdot valstij!

    Jā jā daudz vēsturē bija tādu "Baznīcas reformatoru". Bet tagad ir Lielais Gavēnis un vajag skatīties uz sevi, vajag pašam atgriezties. Šajā atgriešanās nepietiek vienīgi negrēkot. Protams tas ir pirmais un nekad nedrīkst to zaudēt no acīm. Vajag paskatīties uz visu, kas apkārt, un atteikties no visa tā, kas grēku baro, no tām indēm, kas neatļauj cilvēkam pilnīgi atgriezties, kas visus mūsu centienus laboties ātrāk vai vēlāk likvidē, nicinā.

    Nesen es lasīju dažādus blogus, kuros blogeri mēģina rakstīt no jaunā vēsturi. Ne tikai blogos, bet arī raksta grāmatas, avīzes, lasa lekcijas (var paklausīties Youtubē). To vajag darīt, vajag no jaunā uzrakstīt vēsturi, jo līdz šim patiesība (daļēji) par cilvēkiem un notikumiem tika rūpīgi apslēpta. Ne tādā nozīmē, ka nekas nav redzams, bet virza mūsu acis tā, lai tās neredzētu patiesību.  Šī vēstures rakstīšana no jaunā nenozīmē, ka ņēmam kādu grāmatu un to no jaunā, pareizi, rakstām. Bet cilvēks, katrs cilvēks var dalīties ar citiem ar to, ko zin, ko atrada, kas viņam patīk, bet... (tas ir ļoti svarīgs) bet... ar lielo cieņu pret lasītājiem. Tālāk, šis cilvēks kā perspektīvi paņem nevis Ņujorku, Maskavu vai Londonu, bet savu ciemu, pilsētu, valsti. Lai nemēģinātu pielīmēties citiem, kuri ir netikai sveši, bet arī nav draugi. Un vissvarīgākais: pamats ir Romas katoļu Baznīca, tās mācība, kas ved uz vienotību ar Dievu. Jēzus teica, ka elles vārti Baznīcu neuzvarēs. Dievs ir patiess un ikkatru aicina līdzdarboties ar Viņu.

    Ar citiem vārdiem, cilvēkam, kas grib pazīt patiesību, ļoti skādē vēstures shēmas, kas izdomātas pie kādiem galdiem. Šīs shēmas ir nē tāpēc, lai palīdzētu ieraudzīt patiesību, bet lai to paslēptu. Tāpēc nepieciešams ir veidot tādu tikšanās laukumu, kur cilvēki varētu dalīties ar tādām domām, kas citiem palīdzēs atrast patiesību. Ne tādā veidā, ka es kaut ko uzrakstīšu un neviens to izdos, bet pats rūpējos, lai konkrēts teksts meklētu un atrastu lasītājus. Ja tam vērtības nekādas, tad arī neviens to nelasīs.

    Ja neveidosies tāds laukums, loks, vai kā to nosaukt, tad mums draud, ka līdz pasaules galam izdevniecības izdos vēl varbūt 100 000 000 eksempl. "Lāčplēša" un viņa draugu un pēcnācēju, bez nekādas nozīmes, kādas armijas virsnieki viņi būs. Jā, un par visu vajadzēs samaksāt.

    No shēmas atbrīvo Evaņģēlijs. Jā, dažreiz grūti sekot Jēzum, bet katram šis ceļš ir atsevīšķs, vajag strādāt ar sevi, vajadzīga atbildība - tas ir pirmais pluss. Otrais pluss ir vēl labākais - tā ir dzīve ar Jēzu, Viņš ir Dievs, tāpēc tāda dzīve ir pilnā. Izdomātiem saindētiem stāstiem - atā!