Lai brauka tika pasvētītas mašīnas.

    No senseniem laikiem es atcerējos, ka pirms braukšanas vajag pārkrustīties. Labi ir arī palūgties "Tavā patvērumā". Lūgties uz svētajiem, lai viņi ceļā būtu mūsu aizbildni pie Dieva. Piemēram uz svēto Jāni Pāvilu II, vai uz svēto Kristapu, kas ir šoferu aizbildnis, vai arī uz svēto, kura piemiņas diena ir šodien. Nav droši braukāt bez svēto palīdzības. Kas lūdzas, tas zin atšķirību gadījumā, kad vienkārši aizmirsa palūgties. 100%.

    Mašīnu vajag pasvētīt, lai tā būtu veltīta labiem darbiem un lai tā būtu arī lūgšanas vieta, un labu sarunu vieta. Tas ir, lai tā būtu vieta, kur viss tiek saskaņots ar Dievu. Tas ir tā, kā mūsu dzīve: tā nav mūsu rokās, bet Dieva rokās. Un tas jau uz reiz labāk, un labi to zināt. Vēl vairāk priekšmeti, kurus Dievs dod mums, jo cilvēks lietojot lietas var priecāties Dievā.

    Arī pasvētītas lietas, kā svētbildītes, rožukroņi, svēcītes var atrast savu vietu mašīnā. Es šodien atvadījos no savas mašīnas, kurai uzbrauca virsū cita, lielāka un smagāka. Pateicība Dievam ka nevienam pasažieram nekas smags un slikts nebija. Viens stūris tika iznīcināts. Visas vietas, kur atradās kādi pasvētītie priekšmeti, palika veseli. Viens stūris tika iznīcināts, bet blakus viss bija kārtībā. Tur vienkārši, pavisam vienkārši, kādreiz ieliku pasvētīto sveci.

    Mašīna pasvētīta, katru gadu, lūgšana mašīnā, labas sarunas un darbi Dieva priekšā, pasvētītie priekšmeti un galvenais, ka pašam cilvēkam vajag rūpēties par savu dvēseli, jo kā mēs jūtamies droši mašīnā, tā vēl vairāk dvēselei jādzīvo drošībā mūsu mirstīgajā miesā.