Jēzus dzīvē un adorācijā
Pirms kāda laika es runāju ar cilvēku, kas gribētu ierobežot savu dievbijību. Tāpēc man ir jautājums: "Vai garīgās lietas var pieņemt tādā mērā, ka izskatās, ka kāda daļa ir nevajadzīga?" Un tāds jautājums: "Vai ir dievbijība bez mīlestības?" Un trešais jautājums: "Kādas ir attiecības starp dievbijību un atgriešanos?" Atstāsim šos jautājumus uz laiku, kad cilvēks atnāks uz baznīcu un Jēzus priekšā atbildēs. Mēs varam domāt, ka tad, kad cilvēks kādā veidā atbildēs uz šiem jautājumiem, Jēzus uzdos savus jautājumus: "....., vai tu mani mīli?" Un tā trīs reizes. Atstāsim cilvēku pašu ar Dievu, jo šī saruna, tā, kā katra lūgšana, ir gan liels noslēpums, gan liela laime.
Bet lūk atnāca citi cilvēki. Un viņiem ir lielas ilgas. Lielākas nekā visa pasaule. Lai būtu kopā ar Jēzu. Lai pildītu ikdienišķajā dzīvē Viņa gribu. Nu lai beidzas šis stāvoklis, kurā Jēzus ir kā nesasniedzams karalis, kas kaut kur tālu sež savā tronī. Lai beidzas šis laiks, kurā pat karaļa pils ir nesasniedzama. Šī pils tā ir baznīca, uz kuru daudzi iet. Kāpēc es nevaru? Kāpēc es nevaru iet pretī manai laimei? Manai īstai laimei? Un tā cilvēks skatās uz citiem un uz sevi un jautā: "Ko darīt, lai būtu kopā ar Jēzu? Kas ir Baznīca? Kāda ir Baznīcas loma, lai es satiktos ar Jēzu un ietu pestīšanas ceļu? Kas ir sakramenti? Kāpēc tie ir nepieciešami? Kā praktizēt sakramentus? Kā to visu sākt? Ahā, jāiet pie sava prāvesta, jo viņš ir gans." Vienmēr sākumi ir grūti, lai sāktu iet pestīšanas ceļu, lai sāktu rūpēties par savu garīgo dzīvi. Bet Evaņģēlijs par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Kas kļūva cilvēks, lai nomirtu arī par mani, un augšāmcēlās, un dzīvo, tiek sludināts ar domu arī par mani. Un cilvēki, kuri tur ir pieminēti, jautā tāpat kā es: "Kas man jādara? Kā tas notiek? Kur Tu dzīvo?" Vai arī viņiem ir vēlmes kā man: "Lai es Viņu redzētu. Lai es Viņam pieskartos. Lai es Viņu klausītos." Un ticība, kas rodas no klausīšanās: "Es ticu, Kungs. Tu esi Dieva Dēls. Mans Kungs un mans Karali." Un tad seko ticības darbi, kad cilvēks visu dara aiz mīlestības uz Dievu un savu tuvāko. Jā, tas viss, augšā minēts, ir Baznīcā. Jo lielāka uzticība Jēzum, jo lielākais svētums. Tikai tici.
Šodien draudzē mēs sākām 24 stundas Kristum. Kaut gan mums nesanāks precīzi 24 stundas, bet jau šodien sākām ar Vissvētākā Sakramenta Adorāciju bijušajā kapucīnu klosterī Viļakā. Sv. Mise un pusotru stundu adorācijā. Pārgāja vairāk nekā 70 gadi un no jauna - pirmā adorācija klosterī, jau 21. gadsimtā. Rīt adorācija baznīcā no rīta līdz vakaram.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru