Kursi "Kļūsti pēdējais!", var pierakstīties.

    Nē, nē, nekādus kursus neorganizēšu, uz reiz teicu, lai būtu skaidrs. Bet šis virsraksts ir tāds tāpēc, ka pēkšņi visapkārt notiek kursi līderiem. Pat kādā mocekļu sanktuārijā, Āfrikā, uzbūvēs netikai baznīcu, bet arī "līderu centru". Varbūt man nepatīk šis nosaukums?

    Kāds organizēja rekolekcijas draudzē. Tādā veidā palīdzēja prāvestam. Meklēja cilvēkus, kas arī būtu kā kalpotāji, tādus, kuriem ir jau pieredze tādu pasākumu organizēšanā. Tādus, kuri ne tikai lūdzas, kas ir galvenais, bet prot piemēram taisīt sviestmaizītes. Un ko dzird tālrunī? "Es nevaru, braucu uz līderu kursiem!" Nākamais: "Es nevaru, braucu uz līderu kursiem!" Jūs jau saprotāt? Varbūt es kļūdītos, ja es domātu, ka tagad visi būs līderi, bet nebūs neviena, kas taisītu sviestmaizīti? Pateicība Dievam, ka atradīsies tie, kuri taisīs sviestmaizīti. Un atradās draudzē tie, kuri iepakoja ar misionāriem kopā visas oblātes. Pateicība Dievam.

    Es nesen lasīju dažus tekstus, kurus uzrakstīja līderi. Nē, nē, nepateikšu kur un kādās valodās. Un kaut gan fragmentus es lasīju gandrīz "ar atverto muti", tad tomēr man tur trūka vienas ļoti ļoti vajadzīgas lietas. Kādas? Nu, pazemības. Ja cienījāmie līderi jau brauka un brauka uz tādiem un citiem kursiem (es nepateikšu, ka tie nav vajadzīgi, jo vajag mācīties visu laiku) un beidz visdažādākas augstskolas, tad lai viņi neaizmirstu par tādu ļoti vajadzīgu tikumu kā pazemība.

    Nu bet es esmu tikai vienkāršs mazākais brālis un lauku prāvests. Un nekad neorganizēšu nekādus kursus. Un varbūt tas neskanēs pavisam nopietni, bet mūsu ordeņa priekšnieks, tēvs ģenerālis, kas bija pie manis ciemos vasarā un drusciņ redzēja misionāru darbību Viļakas draudzē, pastāstīja visiem brāļiem dažos vārdos par šīm labām lietām, kas šeit notiek.

    Esi pēdējais! Kursi sākās! Visi uz kapucīniem! Vai uz kapucīnēm!