sestdiena, 2017. gada 1. jūlijs

Svētceļojums ir kā Lielais Gavēnis īsā laikā.

Labi ir sagatavoties svētceļojumam un jau dažas nedēļas iepriekš domāt par to. Svētceļojums kā sevišķs neparasts laiks, kā stiprs atgriešanās laiks, var tikt salīdzināts Lielajam Gavēnim, kurš pašā sākumā, caur Pelnu Trešdienas sv. Mises lasījumiem, mums pievērs uzmanību lūgšanai, gavēnim un žēlsirdības darbiem. Kaut gan ne visi, bet organizatori ir atbildīgi par lūgšanu organizāciju ceļā, par pienākumiem, kurus citi pieņems, bet arī regulamins rādīs dzīves rāmjus, tomēr katrs dalībnieks var jau tagad padomāt, "kā es lūgšos, kas būs mans gavēnis un kādus žēlsirdības darbus varu darīt svētceļojumā".
Labi būtu, tā es domāju, sākt svētceļojumu jau pirmajā stundā, nevis pirmās dienās mācīties un kad cilvēks jau iemācīsies un būs pārliecināts, ka ir spējīgs iet līdz pašai Romai, grupa sasniegs Aglonu un tā svētceļojums beigsies. Un vajadzēs gaidīt gadu, lai kaut ko uzlabotu.
Mēģināsim jau tagad, ikdienā, dzīvot kā svētceļnieki, lūgšanā, gavēnī un žēlsirdības darbos tā, ka īsts svētceļojums augustā būs vienkārši turpinājums tam, ko mēs darām aiz mīlestības uz Dievu un tuvāko.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru