Svētais Francisks un svētceļojums

Svētais Francisks savās pamācībās brāļiem bija vienmēr ļoti konkrēts. Un cilvēku, sevišķi ordeņbrāļu, centienus kļut par labiem mūsu Kunga Jēzus Kristus sekotājiem redzēja Dieva vārda gaismā. Tikai tad cilvēciskie centieni bija pareizi ieraudzīti, kādā veidā mērīti un vērtēti, tas, kas bija no Dieva, tika atrasts, tas, kas cilvēkā bija kāda cita iemesla dēļ, piemēram vājību vai kārdinājumu dēļ arī tika atklāts. Tā bija vienmēr konkrēta garīgās dzīves skola, kura prasīja ļoti daudz, teiksim - pat visu, jā, visu - atdot Dievam, lai nēsātu Dieva kalpu vārdu.

Svētceļojums ir laiks, kurā konkrēti cilvēki satiekas konkrētos darbos, lūgšanās un citos pienākumos. Un tagad būs skola, arī garīgās dzīves skola - visu padot Dievam mazā Baznīcā, kura ir ceļā. Un konkrēti rūpēties par tikumiem, kuri ir tādi un tādā mērā, kā atklājas dzīvē.

Lūgsim svēto Francisku, kurš praktiski visu laiku bija ceļā, lai viņš ietu kopā ar mums un iemācītu mums savā skolā atpazīt labu un to pieņemt katrā konkrētā situācijā.