Kas notiek ar sievieti, kad viņa atmet Dievu?

Mēs zinām, kas notika, kad Ieva nepaklausīja Dievam, pēc tam tā izdarīja Ādams, un mēs to iemantojām kā iedzimto vai pirmdzimto grēku. Un šīs nepaklausības sēkas ir redzamas visos mūsu grēkos un vājības. Kad cilvēks strādā ar sevi, kad ir šis garīgais darbs un līdzdarbošanās ar Dieva žēlastību, tad nenāk jaunie grēki un vājības. Un kaut gan vecie grēki atkārtojas, tomēr ir grēksūdzes sakraments, kurā mēs tiekam atbrīvoti no grēkiem, bet svētajā Komūnijā esam stiprināti, lai ietu svētuma ceļu.

Kas notiek, kad sieviete negrib atcerēties par to, ko izdarīja pirmā Ieva? Kas notiek, kad sieviete zaudē ticību uz Dievu un vienotību ar Dievu, bet sāk dzīvot smagos grēkos, vēl vairāk - sāk propaģēt tādu dzīves veidu, kā Dievs nepastāvētu, tādu dzīves veidu, kā nebūtu nekā cita, kā tikai dzīve virs zemes?

Pirms dažiem gadiem kādā universitātē Polijā tika organizēts simpozijs un viens no referātiem saucās: "Varšavas entuziastes - modernas sievietes projektantes". Un šeit būs daži vārdi no šī referāta.

19. gadsimta 40. gados kādas bagātas sievietes izveidoja grupu, kurā nolēma, ka vajag mainīt sievietes lomu sabiedrībā. Runāja, ka laulība un ģimene ir tikai viens no daudziem dzīves veidiem. Ka vissvarīgākais sievietei ir pašai realizēt savu dzīvi, kā gribas, lai tikai sasniegtu laimi.

Ar laiku sieviešu grupa arvien drosmīgāk sāka sludināt, ka nav jēgas iet pie grēksūdzes, ka nevajag laulāties, jo sieviete pati par sevi var lemt, pati var strādāt, uzturēt un audzināt bērnu, spēlēt kārtis, smēķēt cigaretes, iet uz bibliotēku, lasīt žurnālus, rakstīt tekstus un publicēt avīzēs, ģērbties līdzīgi vīriešiem, nēsāt īsus matus kā vīrieši un tā tālāk. Tā bija vide, kurā arī bieži parādījās vīrieši, kuri gribēja kļūt par rakstniekiem un meklēja bagātus cilvēkus, kuri izdotu viņu grāmatas. Un tā caur grāmatām un avīzēm izplatījās "jaunas idejas".

Tad mēs redzam uz kādu brīvību šīs sievietes gribēja iet - bez Dieva un bez ģimenes, kura viņuprāt ierobežo cilvēku. Kāda mūsdienu pētniece raksta, ka mūsdienu sievietes ir pateicīgas šīm entuziastēm par to, ka pašas var staigāt pa ielām, braukāt ar vilcienu, ņemt dalību un runāt pubilskās tikšanās, runāt ko gribās, bet par to visu protams āsi cīnījās entuziastes un feministes 19. gadsimtā.

19. gadsimtā bija tādas visdažādākas grupas, piem. Francijā sievietes saistītas ar rakstnieci George Sand sludināja "brīvo mīlestību", vajadzību ģērbties viriešu drēbēs un darīt tādus nedarbus (laikam grēkus?) kā vīrieši.

Kas uzvarēja? Pietiek paskatīties uz ielām. Bet vai sievietes kļuva laimīgākas? Viss redzams uz ielām.

Pateicība Dievam, ka daudz ir nemoderno bet svēto sieviešu, kuras pieņem paaicinājumu dzīvot laulībā un ģimenē līdz nāvei, kuras savu cieņu redz Dieva gaismā, kā bija vienmēr un tā, kā bija vienmēr un vēl vairāk Baznīcā - viņas dzīvo pēc vislabāka sieviešu piemēra, pēc Marijas, Dieva Mātes piemēra un uz mūžīgo dzīvi kopā ar vīru audzina savus bērnus.