Kad cilvēks saprot, ka vajag lūgties precīzi?

Es domāju, ka katram cilvēkam ir ļoti tuvu pie sirds tāda doma, lai viņa lūgšana patiktu Dievam. Bet varbūt sākumā, lai būtu autentiskā, tas nozīmē, ka cilvēks grib runāt ar Dievu tā, kā runā ar otro cilvēku, bet tādu, kuru ļoti mīl, un lai vārdi, protams, būtu patiesi, labi un droši. Un tad cilvēks, gribot negribot, saprot, ka vajag sagatavoties lūgšanai.

Nākamais šķērslis ir šāds: lūgšanai jābūt spontāniskai, tas nozīmē, bez nekādas sagatavošanas, bet tā vienkārši no sirds, lai tikai šī lūgšana būtu emocionālā, jo ja nebūs emocionāla un nebūs spontāniska, tad nebūs patiesā. Tik tiešām? Taču dažreiz cilvēkā ir tādas emocijas, ka viņš meklē tikai mieru, sevišķi tad, kad tā saukta dzīve prasa precīzi: tev jādara tādas un tādas lietas. Lūk, vienkāršas dzīves skolā mēs varam mācīties lūgties mierīgi un pavisam bez emocijas, kuras, protams, kaut kur līdo un grib pārvaldīt cilvēku.

Visas šīs lietas ir zināmas un atklāj konkrētu patiesību: vajag sagatavoties lūgšanai, sagatovot saturu un formu. Jo taču Jēzus mums iemācīja lūgties. Un Viņa lūgšanās bija pilnīga kārtība. Bet vienkārš cilvēks, kā piem. es, var atklāt savā dzīvē, ka neprot tādu vai tādu, vai vēl citu lūgšanu. Ka neprot lūgties precīzi, ka vēl kādu lūgšanu nav iemācījies, ka nav dedzīgs lūgšanā un arī lūgšanu mācīšanā.

Netālu no kāda ciemata, kur atrodas mežniecības institūta filijāle, mežā, skaitot rožukroni, es nolēmu, kā jauns mežniecības students, ka es iemācīšos precīzi lūgties rožukroni, jo man bija daži jautājumi. Un pēc pāris mēnešiem netikai, ka es iemācījos precīzi skaitīt rožukroni, bet tā kļuva man par ļoti mīļo lūgšanu, kas ir ļoti skaista saruna ar Dievu. Un šī lūgšana palīdz ikkatrā situācijā, jā, cik palīdzēja pirms eksamēniem un citās situācijās.

Tas nebūs nekas sevišķs, ja pateikšu, ka lūgšana ieved kārtību dzīvē. Šeit nevar apmaldīties. Es vēlreiz atkārtošu: šeit nevar apmaldīties. Lūgšana ieved kārtību dzīvē. Jo ātrāk cilvēks tam piekritīs, jo ātrāk piekritīs tam, ka viņam vajag mācīties un mācīties precīzi lūgties, jo ātrāk un labāk viņa dzīvē ieies kārtība. Jo kārtība sākas dvēseles dzīļumos, mūsu garā, kur satiekamies ar Dievu. Šeit nevar apmaldīties, ja kāds ir paklausīgs Baznīcas mācībai un no visas sirds, no visiem spēkiem un no visa prāta mīlēs Dievu un ar Viņu vienosies, tad tas būs redzams cilvēka dzīvē. Dažreiz vajag daudz daudz drosmes, lai izdarītu šo pirmo vai nākamo soli uz priekšu šajā ceļā: man jāmācas precīzi lūgties.

Tāda sevišķa lūgšana, kas kārto cilvēka dzīvi 100% ir svētā Mise. Cik šeit ir darba. Cik šeit ir darba, lai piedalītos svētajā Misē gan pilnīgi, gan ar šo domu, ka šī piedalīšanās nesīs svētīgos augļus manā dzīvē. Tikai vajag atrast, jā, atrast Jēzu un par Viņu rūpēties visā Euharistijā, no sākuma līdz beigām, un tālāk dzīvot Euharistisko dzīvi. Jā, Jēzus zeme - kur ir? Tas ir Altāris, Korporāls, Patena, Biķeris, Purifikators, Priestera Rokas. Iekams Jēzus ieies mūsu sirdīs, vajag Viņam sekot. Iekams Jēzus ieies mūsu sirdīs, jāseko Viņam. Viņš sauc klusumā.

Tur šajā ciematā dzīvoja arī kāda ģimene. Mamma strādāja institūtā, pēc tam aizgāja uz pensiju. Bet šī pensija sākās ļoti skaisti, jo dēls pabeidza garīgo semināru un 1992. gadā viņam bija šajā ciematā, skaistajā draudzes baznīcā, pirmā svēta Mise. Kaut gan šajos laikos es viņu nepazinu, bet tagad viņš netālu dzīvo, veido jauno draudzi un tajā būvē jauno baznīcu, Čenstohovas Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīcu. Un kad es tur biju, viņš sv. Mises laikā kristīja divām ģimenēm četrus bērnus. Tā ir ļoti precīza lūgšana.