"Gaudete et exsultate" 71.-74. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 71.-74. manā vienkāršā tulkojumā.

"Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi".

71. Tie ir stipri vārdi pasaulē, kura jau no sākuma ir ienaidnieku vieta, kurā visur notiek strīdi, kurā no visām pusēm nāk naids, kurā mēs nemitīgi klasificējam citus pēc viņu uzskatiem, ierašām, pat pēc viņu runāšanas un ģērbšanas veida. Ar vienu vārdu sakot, tā ir lepnības un tukšības valstība, kurā katrs domā, ka viņam esot tiesības, lai būtu augstāk nekā citi. Tomēr, kaut gan tas šķiet neiespējams, Jēzus aicina uz citu stilu: lēnprātību. Tieši Viņš darīja kopā ar saviem mācekļiem un to mēs pārdomājam Viņa iebraukšanā Jeruzālemē: "Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, sēdēdams ēzelī un nastnesējas ēzeļmātes kumeļā" (Mt 21,5; sal. Za 9,9).

72. Viņš teica: "Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm" (Mt 11,29). Ja mēs dzīvojam kā nemierīgi, lēnprātīgi citu priekšā, tad beidzot mēs kļūstam noguruši un bez spēka. Bet kad mēs redzam viņu aprobežojumus un vājumus ar maigumu un lēnprātību, un mēs nejūtamies pilnīgāki, mēs varam viņiem palīdzēt un mēs nezaudēsim enerģiju nevajadzīgai kurnēšanai. Sv. Terēzei no Lizjē "pilnīga mīlestība, proti, ir izturēt citu vājības un no tām pavisam nebrīnīties" (69).

73. Sv. Pāvils piemin lēnprātību kā Svētā Gara augli (Ga 5,23). Viņš aicina mūs, lai katru reizi, kad tuvākais mums dara pāri, mēs ietu pie tā, lai to pamācītu, bet "lēnprātības garā" (Ga 6,1), un viņš atgādina: "Lūko pats sevi, ka arī tu netieci kārdināts" (Ga 6,1). Arī tad, kad kāds aizstāv savu ticību un uzskatus, tas viņam ir jādara "lēnprātībā" (sal. 1 Pēt 3,16), pat pret ienaidniekiem viņam jāvēršas "ar lēnprātību" (sal. 2 Tm 2,24-25). Baznīcā daudzkārt mēs izvēlējāmies slikto ceļu, nepieņemdami šo Dieva vārda aicinājumu.

74. Lēnprātība ir iekšējas nabadzības kārtēja izpausme to, kuri paļaujas vienīgi uz Dievu. Bībelē bieži lieto to pašu vārdu anawim attiecībā uz nabagiem un lēnprātīgiem. Kāds varētu pretoties: "Ja es būšu tik lēnprātīgs, tad [citi] domās, ka es esmu muļķis, ka es esmu naīvs vai vājš". Varbūt tā būs, bet atļausim citiem tā domāt. Labāk vienmēr būt lēnprātīgam un izpildīsies mūsu vislielākas ilgas: lēnprātīgi "iemantos zemi" - viņi redzēs savā dzīvē izpildītos Dieva apsolījumus. Jo lēnprātīgie, neatkarīgi no apstākļiem, cer uz Kungu, bet tie, kuri paļaujas uz Kungu, "iemantos zemi, un priecāsies miera pārpilnībā" (Ps 36,11). Vienlaicīgi Kungs paļaujas uz tiem: "Es uzlūkoju nabagu un to, kam satriekts gars, kas Manu vārdu bīstas" (Is 66,2). Reaģēt ar pazemīgu lēnprātību - tas ir svētums.