"Gaudete et exsultate" 67.-70. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 67.-70. manā vienkāršā tulkojumā.

"Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība".

67. Evaņģēlijs mūs aicina atpazīt mūsu sirds patiesību, lai ieraudzītu to, kur mēs redzam mūsu dzīves drošību. Parasti bagātnieks jūtas droši pateicoties savām bagātībām un domā, ka tad, kad tām kaut kas draud, tiek nojaukta viņa dzīves virs zemes jēga. Pats Jēzus mums teica par to līdzībā par bagātu muļķi, kurš - paļaudamies uz sevi - nepadomāja, ka viņš var nomirt tajā pašā dienā (sal. Lk 12,16-21).

68. Bagātības tev nedod nekādu drošību. Vēl vairāk: kad sirds jūtas bagāta, tā ir tik pašapmierināta, ka tajā nav vietas Dieva vārdam, ne tam, lai mīlētu brāļus, ne tam, lai priecātos no vissvarīgākām lietām dzīvē. Pateicoties tam mums tiek atņemti visbrīnisķīgākie labumi. Tāpēc Jēzus nosauc par svētīgajiem nabadzīgos garā, kuriem ir nabadzīgas sirdis, kurās var ieiet Kungs ar savu nemitīgu jaunumu.

69. Šī garīgā nabadzība ir stipri saistīta ar sv. Ignacija no Lojolas "svēto vienaldzību", kurā mēs sasniedzam skaisto iekšējo brīvību: "Mums ir jākļūst par vienaldzīgiem cilvēkiem [kuri neieved atšķīrību] attieksmē uz visām radītām lietām, visā, kas padots mūsu brīvās gribas brīvībai, bet kas nav aizliegts [vai pavēlēts] tā, lai mēs no mūsu puses nevēlētos vairāk veselību nekā slimību, bagātību [vairāk] nekā nabadzību, privilēģijus [vairāk] nekā panicināšanu, ilgu mūžu [vairāk] nekā īsu, un līdzīgi visās citās lietās" (68).

70. Lūkass nerunā par "gara" nabadzību, bet par to, lai būtu "nabadzīgam" un neko vairāk (sal. Lk 6,20). Tad viņš aicina uz skarbu un materiāli nabadzīgu dzīvi. Tādā veidā viņš mūs aicina, lai mēs piedalītos vistrūcīgāko dzīvē, apustuļu dzīvē, beidzot, lai mēs līdzinātos Jēzum, kurš "būdams bagāts, jūsu dēļ kļuvis nabags" (2 Kor 8,9). Būt nabadzīgam sirdī, tas ir svētums.