"Gaudete et exsultate" 32.-34. manā vienkāršā tulkojumā.
Svētie
- vairāk dzīvi, vairāk cilvēciski.
32.
Nebaidies no svētuma. Tas tev neatņems spēkus, dzīvi ne prieku.
Pavisam pretēji, jo tu kļūsi tas, ko ko nolēma Tēvs, kad tevi
radīja un tu būsi uzticīgs tavai būtībai. Atkarība no Viņa
atbrīvo mūs no nebrīvēm un ved mūs uz mūsu cieņas atzīšanos.
Tas atrod atspulgu svētajā Jāzepinā Bakhitā, kura tika "aizvesta
gūstā un pārdota kā verdzene, kad viņai bija tikai septiņi
gadi, daudz izcieta no nežēlīgo kungu rokām. Tomēr viņa iegūva
dziļas patiesības saprašanu, ka Dievs, nevis cilvēks, ir patiess
- katras cilvēciskās būtnes, katras cilvēciskās dzīves - Kungs.
Šī pieredze kļūva par lielās gudrības avotu tai Āfrikas
pazemīgai meitai" (30).
33.
Katrs kristietis, tik, cik top svētdarīts, kļūst vairāk auglīgs
pasaulei. Rietumāfrikas Bīskapi mūs pamācīja: "Mēs esam
aicināti jaunās evaņģēlizācijas garā būt evaņģēlizētiem
un evaņģēlizēt caur visu kristīto piepūlēm un pieņemt jūsu
lomu kā zemes sāli un pasaules gaismu, jebkurā vietā jūs
atrodāties" (31).
34.
Nebaidies kāpt augstāk, ļaut Dievam tevi mīlēt un atbrīvot.
Nebaidies atļaut Svētajam Garam vadīt tevi. Svētums tevi nedara
mazāk cilvēciskam, jo ir tavas vājības tikšanās ar žēlastības
spēku. Dzīlēs, kā pateica Leons Bluā, dzīvē "pastāv
tikai vienas skumjas, nebūt svētam" (32).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru