Lūgšana un klusums.

Pirms pāris dienām kāda māsa Kristū no sv. Franciska draudzes man pajautāja, vai kāds par mani (kā priesteri) lūdzas? Es atbildēju, ka uzzināšu. Es uzrakstīju brālim Kšištofam (Krzysztof) Varšavā, kas ir atbildīgs par kontaktiem ar brāļiem, kas mūsu provincē devās uz misijām, vai vēl par mani lūdzas cilvēki? Jo Jūs atcēraties šo akciju, lai lūgtos par misionāriem? Apmēram 50 brāļi ir misionāri un par viņiem daudz cilvēku nolēma lūgties. Šis brālis man atsūtīja informāciju, ka par mani lūdzas deviņi cilvēki. Liels prieks! Pēc kāda laika jau 15! Ļoti liels prieks un pateicība Dievam un lūdzējiem! Un lūk, šodien kāda māsa Kristū svētā Franciska baznīcā man pajautāja, vai drīkst par mani lūgties? Es atbildēju, ka protams drīkst un pat nevajag jautāt. Viņa man īsi pastāstīja par lūgšanas grupu, kurā ticīgie lūdzas par priesteriem. Cik brīnišķīga doma. Un kad atnācu pēc svētās Mises un atvēru epastu, parādījās atbilde no brāļa Kšištofa, ka lūdzas par mani (šeit būs tikai lūdzēju vārdi): Marcin, Izabela, Kazimiera, Alicja, Tomasz, Alicja, Monika, Jakub, Danuta, Jolanta, Danuta, Ludwika, Angelika, Jadwiga, Jolanta, Halina, Anna, Anna, Sabina, Marianna, Aneta, Dorota, Teresa, Alicja, Janina, Elżbieta, Maria, Zofia. Kur šie brāļi un māsas Kristū dzīvo? Polijā, Zviedrijā, Belģijā un Anglijā. Un es tiku informēts, ka arī lūdzas par mani sv. Franciska un Kristus Karaļa draudzēs. Es ticu un ceru, ka arī citur. Mūki, mūķenes un priesteri, kaut gan lūdzas un lūgšana ir viņu normāls dzīves veids, tomēr gaida, ka ticīga tauta lūgsies par viņiem. Kaut gan nevajag jautāt vai lūgt atļauju, bet tomēr tāda informācija palīdz saprast, no kurienes Dieva žēlastības un kāpēc Dievs dod žēlastības kādam trauslam cilvēkam. Paldies visiem Cien. Lūdzējiem.