"Gaudete et exsultate" 9.-13. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 9.-13. manā vienkāršā tulkojumā.

Tuvojas Pāvesta Franciska svētceļojums un vajag lasīt viņa dokumentus un iedziļināties viņa mācībā. Jo tādā veidā varēs sagatavoties šim svētceļojumam.

Tāpēc, ja latviski vēl nav apustuliskās adhortācijas "Gaudete et exsultate" - "Priecājieties un līksmojieties" no 2018. gada 19. marta, tad šeit ātri pārtulkots fragments. Kad apstiprināts tulkojums parādīsies, es ar prieku ievietošu šajā blogā šo linku no interneta.

*  *  *

9. Svētums ir Baznīcas visskaistākais vaigs. Bet arī ārpus Katoliskās Baznīcas, ļoti atšķirīgās sabiedrībās, Gars rāda " savas klātbūtnes zīmes, kuras palīdz pašiem Kristus mācekļiem" (7). Arī sv. Jānis Pāvils II mums atgādināja, ka "Kristum dāvāta liecība līdz asins izliešanai, kļūva par kopīgo mantojumu gan katoļiem, gan pareizticīgiem, anglikāņiem un protestantiem" (8). Skaista ekumeniska dievkalpojuma laikā, kuru viņš [sv. Jānis Pāvils II] vēlējās svinēt Kolosejā, 2000. Gada Jubileja laikā, viņš teica, ka mocekļi ir "mantojums, kas runā ar stiprāku balsi nekā šķēlšanās" (9).

Kungs sauc.

10. Tas viss ir svarīgs. Tomēr caur šo adhortāciju es vēlētos vispirms atgādināt aicinājumu uz svētumu, kuru Kungs vērš pie katra no mums, šo aicinājumu, kuru Viņš vērš arī pie tevis: "Esiet svēti, jo Es esmu svēts" (Lev 11,44; 1P 1,16). Vatikāna II Koncils teica to stipri: "Apveltīti ar tik daudziem un tik iedarbīgiem pestīšanas līdzekļiem, visi Kristum ticīgie neatkarīgi no dzīves stāvokļa vai situācijas ir Dieva aicināti, katram ejot savu ceļu, uz svētumu, kas pilnīgā veidā piemīt Tēvam" (10).

11. "Katram ejot savu ceļu" - saka Koncils. Tad nedrīkst zaudēt garu, apbrīnojot svētuma paraugus, kuri liekas nesasniedzami. Pastāv liecības, kuras ir derīgas, lai mūs mudinātu un motivētu, bet tāpēc, ka mēs mēģinām tos kopēt, tās vēl varētu attālināt no īpaša un specifiska ceļa, kuru Kungs mums ir sagatavojis. Svarīgs ir tas, lai katrs ticīgais atpazītu savu ceļu un atrastu sevī to, kas viņam ir visvērtīgāks, to visvairāk personīgu, ko Dievs viņā ir ielicis (sal. 1Kor 12,7), bet lai viņš nezaudētu spēkus, mēģinot sekot tam, kas nebija domāts viņam. Mēs visi esam aicināti, lai mēs būtu liecinieki, bet pastāv daudz eksistenciālo liecības formu (11). Patiesi, kad liels mistiķis sv. Jānis no Krusta rakstīja savu "Gara dziesmu", viņš gribēja bēgt no principiem, kuri uz reiz nolemti visiem un skaidroja, ka viņa dzejoļi tika uzrakstīti, lai "katrs pēc savas dvēseles vēlēšanās un stāvokļā" (12) no tiem priecātos. Jo dievišķā dzīve tiek iedota "vieniem tādā, citiem citā veidā" (13).

12. Starp visdažādākām formām, es gribu pasvītrot, ka arī "sieviešu ģēnijs" parādās sieviešu svētuma stilos, kuri nepieciešami, lai atspoguļotu Dieva svētumu šajā pasaulē. Tieši laikos, kad sievietes bija visvairāk atstumtas, Svētais Gars pamudināja svētās, kuru ietekme attīstīja jaunas garīgās dināmikas un svarīgas reformas Baznīcā. Mēs varam pieminēt sv. Hildegardu no Bingenas, sv. Briģitu, sv. Katrīnu no Sjenas, sv. Terēzi no Avilas un sv. Terēzi no Lizjē. Man arī jāatgādina daudzas nezināmas vai aizmirstas sievietes, kuras, katra savā veidā, uzturēja un pārveidoja ģimenes un kopienas pateicoties savas liecības spēkam.

13. Vajag, lai tas mudina un aicina katru atdot sevi pilnīgi, lai augtu tam īpašam un neatkārtojamam plānam, kurš priekš viņam bija Dievam: "Pirms tevi radīju mātes miesās, Es jau pazinu tevi, pirms vēl tu pameti mātes klēpi, Es jau svētīju tevi" (Jr 1,5).