"Gaudete et exsultate" 32.-34. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 32.-34. manā vienkāršā tulkojumā.

Svētie - vairāk dzīvi, vairāk cilvēciski.

32. Nebaidies no svētuma. Tas tev neatņems spēkus, dzīvi ne prieku. Pavisam pretēji, jo tu kļūsi tas, ko ko nolēma Tēvs, kad tevi radīja un tu būsi uzticīgs tavai būtībai. Atkarība no Viņa atbrīvo mūs no nebrīvēm un ved mūs uz mūsu cieņas atzīšanos. Tas atrod atspulgu svētajā Jāzepinā Bakhitā, kura tika "aizvesta gūstā un pārdota kā verdzene, kad viņai bija tikai septiņi gadi, daudz izcieta no nežēlīgo kungu rokām. Tomēr viņa iegūva dziļas patiesības saprašanu, ka Dievs, nevis cilvēks, ir patiess - katras cilvēciskās būtnes, katras cilvēciskās dzīves - Kungs. Šī pieredze kļūva par lielās gudrības avotu tai Āfrikas pazemīgai meitai" (30).

33. Katrs kristietis, tik, cik top svētdarīts, kļūst vairāk auglīgs pasaulei. Rietumāfrikas Bīskapi mūs pamācīja: "Mēs esam aicināti jaunās evaņģēlizācijas garā būt evaņģēlizētiem un evaņģēlizēt caur visu kristīto piepūlēm un pieņemt jūsu lomu kā zemes sāli un pasaules gaismu, jebkurā vietā jūs atrodāties" (31).

34. Nebaidies kāpt augstāk, ļaut Dievam tevi mīlēt un atbrīvot. Nebaidies atļaut Svētajam Garam vadīt tevi. Svētums tevi nedara mazāk cilvēciskam, jo ir tavas vājības tikšanās ar žēlastības spēku. Dzīlēs, kā pateica Leons Bluā, dzīvē "pastāv tikai vienas skumjas, nebūt svētam" (32).