"Gaudete et exsultate" 40.-42. manā vienkāršā tulkojumā.
Mācība
bez noslēpuma.
40.
Gnosticisms ir viena no vissliktākām ideoloģijām, jo nepareizi
pacēlot zināšanu vai kādu pieredzi, uzskata savu sevišķo
realitātes viziju par pilnīgu. Tādā veidā, varbūt pat būdama
neziņā, ideoloģija baro sevi pašu un kļūst arvien vairāk akla.
Brīžiem tā kļūst sevišķi viltīga, kad ģērbjas bezmiesīgā
garīguma apmetnī. Jo gnosticisms "pēc savas būtības grib
kontrolēt noslēpumu" (38), gan Dieva un Viņa žēlastības
noslēpumu, gan citu cilvēku dzīves noslēpumu.
41.
Kad kādam ir atbildes uz visiem jautājumiem, tad viņš parāda, ka
viņš neiet pareizu ceļu un iespējams, ka viņš ir viltus
pravietis, kurš lieto reliģiju paša labumam, kalpojot savām
psiholoģiskām un mentālām elukubrācijām. Dievs ir bezgala
liels, Viņš vienmēr apbrīna un tie neesam mēs, kuri nolemj,
kādos vēsturiskos apstākļos var Viņu satikt, jo ne no mums ir
atkarīgs laiks un vieta, un tikšanās veids. Tas, kas grib, lai
viss būtu skaidrs un drošs, mēģina valdīt pār Dieva
transcendenci.
42.
Nedrīks arī mēģināt nozīmēt, kur nav Dieva, jo Viņš ir
noslēpumaini klātesošs katras personas dzīvē, Viņš ir
klātesošs ikkatra dzīvē tādā veidā, kādā Viņš grib, un mēs
nevaram to noliegt ar mūsu apgalvojumiem. Pat tad, ja kāda dzīve
bija katastrofa, pat tad, kad mēs redzam, ka kādu iznīcināja
netikumi un atkarības, Dievs ir klātesošs viņa dzīvē. Ja mēs
ļaujam Garam - nevis mūsu spriešanai - mūs vadīt, mēs varam un
mums jāmeklē Kungs katrā cilvēka dzīvē. Tas ir noslēpuma daļa,
kuru gnostiskās mentalitātes parasti atmet, jo tās nespēj to
kontrolēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru