"Gaudete et exsultate" 25.-31. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 25.-31. manā vienkāršā tulkojumā.

Darbība, kura svētdara.

25. Tāpēc ka nevar saprast Kristu bez Valstības, kuru Viņš atnesa, tava misija ir nesaraujāmi saistīta ar šīs Valstības celšanu: "Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību" (Mt 6,33). Tava identificēšana ar Kristu un Viņa ilgām vēlk [tevi] uzņemties celt kopā ar Viņu mīlestības, taisnības un miera Valstību visiem. Pats Kristus grib to izdzīvot kopā ar tevi, visās nepieciešamās piepūlēs un pašaizliedzībā, ka arī priekos un augļu nēsāšanā, kuru Viņš tev piedāvā. Tāpēc tu sevi nesvētdarīsi, ja tu neuzticēsies ar miesu un dvēseli, lai kopā ar šo aktīvu piedalīšanos dotu no sevis to, kas vislabākais.

26. Nav veseli mīlēt klusēšanu un bēgt no tikšanām ar tuvāko, vēlēties atpūsties un atmest aktivitāti, meklēt lūgšanu un samazināt kalpošanu. Visu var pieņemt un integrēt kā mūsu dzīves daļu šajā pasaulē un iesaistīt svētdarīšanas ceļā. Mēs esam aicināti dzīvot ar kontemplāciju aktivitātē un mēs topam svētdarīti mūsu misijas atbildīgā un dāsnā izpildīšanā.

27. Vai Svētais Gars var mūs sūtīt izpildīt misiju un vienlaikus prasīt, lai mēs no tās bēgtu un atmestu veltīties tai pilnīgi, lai saglabātu iekšējo mieru? Brižiem mēs jūtam kārdinājumu, lai uzskatītu garīgās aprūpes aktivitāti vai aktivitāti pasaulē par kaut ko mazvērtīgāko, it kā tās "traucētu" svētdarīšanas un iekšējā miera ceļā. Mēs aizmirstam, ka "nevis dzīvei ir misija, bet dzīve ir misija" (27).

28. Aktivitāte, kuru mudina nemiers, lepnība, nepieciešamība parādīties un valdīt, droši vien nebūs svētdaroša. Izaicinājums ir dzīve kā dāvana no sevis tādā veidā, lai piepūlēm būtu evaņģēliskā nozīme un lai arvien vairāk mūs identificētu ar Jēzu Kristu. Tāpēc bieži runā piemēram par katehētes garīgumu, diecēzes klēra garīgumu, darba garīgumu. Tā paša iemesla dēļ [dokumentā] "Evangelii gaudium" es gribēju pasvītrot misiju garīgumu, [dokumentā] "Laudato si' " ekoloģisku garīgumu, bet [dokumentā] "Amoris laetitia" ģimenes dzīves garīgumu.

29. Tas nenozīmē nīcināt miera, vientulības un klusuma brīžus Dieva priekšā. Pavisam pretēji. Tāpēc tehnoloģiju instrumentu nemitīgais jaunums, ceļojumu piedāvājums, tērēšanas neskaitāmie piedāvājumi, neatstāj dažreiz tukšas telpas, kurās skan Dieva balss. Viss ir piepildīts ar vārdiem, īslaicīgiem priekiem un ar arvien lielāka ātruma troksni. Tur nevalda prieks, bet to neapmierinātība, kuri nezina, kā dēļ viņi dzīvo. Kā tad nepiekrist tam, ka mums vajag apturēt šo traku skriešanu, lai atgūtu personīgu - brīžiem sāpīgu, bet vienmēr auglīgu - telpu, kurā notiek atklāts dialogs ar Dievu? Kādā brīdī mums vajag skaidri ieraudzīt patiesību par mums pašiem, lai atļautu Kungam to piepildīt. Ne vienmēr var to sasniegt, ja "kādā situācijā nepieredzēs tādu pārbaudījumu, tādu attīrīšanu, ja neatradīsies pie pašas kraujas, ja nepieredzēs vissmagākus kārdinājumus, ja nejūtīsies pilnīgi vientuļam" (28). Tādā veidā mēs atklājam cēlas motivācijas, kuras mūs mudina pārdzīvot pilnā mērā mūsu uzdevumus.

30. Tie paši izklaidības avoti, kuri mūsdienās ietekmē mūsu dzīvi, ved mūs arī uz brīvā laika absolutizāciju, kurā [brīvā laikā] mēs varam bez robežām lietot šos līdzekļus, kuri ļauj izklaidēties un dod īslaicīgus priekus (29). Konsekvencē cieš pati misija, tiek vājināta aktivitāte, bet dāsna un dedzīga kalpošana kļūst arvien vājāka. Tas deformē garīgo pieredzi. Vai var pastāvēt vesela garīgā degsme, kura iet līdzi ar arvien vājāko evaņģēlizācijas akciju vai kalpošanu citiem?

31. Mums vajag svētuma garu, kurš piepilda gan vientulību, gan kalpošanu; gan intimitāti, gan evaņģēlizācijas aktivitāti tā, lai katrs mirklis būtu mīlestības - dāvātas kā Kunga skatiena rezultāts - izpausme. Tādā veidā visi brīži kļūs par soliem mūsu svētdarīšanas ceļā.