"Gaudete et exsultate" 14.-18. manā vienkāršā tulkojumā.

"Gaudete et exsultate" 14.-18. manā vienkāršā tulkojumā.

Kungs sauc arī tevi.

14. Lai kļūtu par svētajiem, mums nevajag kļūt par bīskapiem, priesteriem, mūkiem ne mūķenēm. Bieži mums ir kārdinājums, lai domātu, ka svētums ir rezervēts tikai tiem, kuriem ir iespēja attālināties no ikdienišķiem darbiem, lai veltītu daudz laika lūgšanai. Bet tā nav. Mēs visi esam aicināti, lai kļūtu par svētajiem, dzīvojot ar mīlestību un dodot liecību ikdienišķos darbos, tur, kur katrs atrodas. Tu esi konsekrēta personā? Esi svēts, priecīgi dzīvodams ar savu dāvanu. Tu esi vīrs vai sieva? Esi svēts [vai svēta], mīļot un rūpējoties par sievu [vai vīru], kā Kristus par Baznīcu. Tu esi darbinieks? Esi svēts krietni un kompetenti izpildīdams tavu darbu brāļu kalpošanā. Tu esi vecāks, vecmāmiņa vai vectētis? Esi svēts, pacietīgi mācīdams bērnus sekot Jēzum. Tev ir vara? Esi svēts, cīnīdamies par kopīgo labumu un aizliegdamies savas personīgas intereses (14).

15. Ļauj, lai tavas kristības žēlastība nestu augļus svētuma ceļā. Ļauj, lai viss būtu atvērts Dievam un tāpēc izvēlies Viņu, atkal no jaunā izvēlies Dievu. Nezaudē garu, jo tev ir Svētā Gara spēks tam, lai svētums būtu iespējams. Tas [svētums] ir dziļi Svētā Gara auglis tavā dzīvē (sal. Gal 5,22-23). Kad tu jūti kārdinājumu, lai [iekristu] savā vājībā, pacēl acis uz Krustā Sisto un saki: "Kungs, es esmu nabags, bet Tu vari izdarīt brīnumu, caur kuru es kļūšu drusciņ labāks". Svētajā un (...) grēcinieku Baznīcā tu atradīsi visu, ko tev vajag, lai augtu svētumā. Kungs piepildīja to [Baznīcu] ar dāvanām, [tas ir,] ar Vārdu, ar sakramentiem, ar sanktuārijiem, ar kopienu dzīvi, ar savu svēto dzīvi un ar visdažādāko skaistumu, kas nāk no mīlestības uz Kungu "kā līgava dārgumiem izgreznota" (sal. Is 61,10).

16. Šis svētums, uz kuru Kungs tevi sauc, augs caur maziem žestiem. Piemēram: kāda sieviete iet uz tirgu, lai iepirktos, satika kaimiņieni, sāk ar viņu runāt un notiek aprunāšana. Tad šī sieviete runā sevī: "Nē, es par nevienu nerunāšu slikti". Tas ir solis uz svētumu. Tālāk mājās, viņas dēls grib ar viņu parunāt par savām fantāzijām un kaut gan viņa ir nogurusi, apsēdas pie viņa un klausās ar pacietību un mīlestību. Tas ir nākamais upuris, kas svētdara. Kad viņa pārdzīvo grūto brīdi, atcērās Vissvētākās Jaunavas Marijas mīlestību, ņem rožukroni un lūdzas ar ticību. Tā ir nākama svētuma taka. Pēc tam, kad iziet uz ielu, satiek nabagu un apstājas, lai parunātu ar viņu ar mīlestību. Tas ir nākamais solis.

17. Brīžiem dzīve iedod mums lielākus izaicinājumus un caur tiem Kungs aicina mūs jaunām atgriešanām, kuras ļauj Viņa žēlastībai labāk parādīties mūsu dzīvē, "Viņa svētlaimības iegūšanai" (Ebr 12,10). Citu reizi pietiek tikai atrast pilnīgāku dzīves formu tam, ko mēs jau daram: "Visas šīs iedvesmas attiecās uz parastām darīšanām, bet tās bija izpildītas ar neparastu pilnību" (15). Kad kardināls Fransuā-Ksaviē Ngiens Vans Tuans bija cietumā, viņš nolēma neizdegties atbrīvošanas tukšā gaidīšanā, bet "pārdzīvot tekošo brīdi piepildīdams to ar mīlestību". Un viņš to realizēja konkrēti sekojošā veidā: "es tad izmantošu šīs iespējas, kuras parādās katru dienu, lai darītu parastus darbus neparastā veidā" (16).

18. Tad Dieva žēlastības ietekmēti mēs visdažādākajos veidos būvējam tādu svētuma formu, kādu Dievs mums gribēja, bet mēs to nedaram kā pašpietiekošas būtnes, bet "kā daždažādas Dieva žēlastības labi dalītāji" (1P 4,10). Jaunzelandes bīskapi pareizi mūs mācīja, ka var mīlēt Kungu ar mīlestību bez nosacījumiem, jo Augšāmceltais dala savu vareno dzīvi ar mūsu delikātu dzīvi: "Viņa mīlestībai nav robežu un vienu reizi iedota nekad netika ņemta atpakaļ. Tā bija bez nosacījumiem un palika uzticīga. Tāda mīlestība nav viegla, jo bieži mēs esam ļoti vāji. Tomēr, lai mēs censtos mīlēt tā, kā Kristus mūs iemīlēja, Viņš pats dalās ar mums ar savu paša augšāmcelto dzīvi. Tādā veidā mūsu dzīve atklāj Viņa spēku darbībā pat cilvēcisko vājību vidū" (17).