Kad cilvēks atrodas Dieva priekšā?

Kad cilvēks atrodas Dieva priekšā?

Šodien man bija iespēja palūgties Rīgas svētā Jēkaba katedrālē. Tur atrodas Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, kuru, ieejot baznīcā, nevar neieraudzīt, jo ir netālu no altāra un ir apgaismota.

Apmēram pusstundas laikā katedrāli apmeklēja viena turistu grupa, kuri laikam nebija katoļi un vēl daži cilvēki, kuri laikam arī nebija katoļi. Atnāca arī mūsējie, lai vismaz vienu mirkli pavadītu laiku lūgšanā.

Tik tuvu ir Dievs, vecajā baznīcā, ar Kuru var satikties tik speciāli, jo Vissvētākā Sakramenta priekšā, bet tik daudzi ir tie, kuri, būdami tik tuvu, laikam nezināja par šo iespēju. Tādās situācijās ļoti asi parādas neticības noslēpums un rodas jautajums: ko cilvēks meklē baznīcā, ja nemeklē Dievu? Un pavisam kā viņš varētu ieiet baznīcā, ja nav ticīgs? Un vēl viens jautājums: vai Dievs neveido cilvēku ceļus un neved cilvēku soļus pie Sevis?

Ja mēs paskatītos uz šo situāciju, uz šo pusstundas situāciju, tikai ar miesīgām acīm, tad no mums aizbēgtu šī neatkārtojama iespēja paskatīties vēlreiz ar ticības acīm - uz to un uz katru citu situāciju, uz šiem cilvēkiem un uz ikkatru citu cilvēku, uz šo notikumu un arī uz katru citu - vienmēr ar ticības acīm.

Nav ko pārdzīvot (bet no otras puses, kā nebrīnīties?), ka konkrētā brīdī vairāk redzam to, kas ir materiāls, fizisks, jo lai meklētu un atrastu patiesību, patiesību kopā ar mīlestību, Patiesību un Mīlestību, vajadzīgs laiks, kurā mēs padosim to, ko redzējām un dzirdējām mūsu TICĪBAS apgaismotam prātam - par to arī skaisti liecina svētais Jānis Apustulis savā Pirmajā vēstulē:

 "1. Kas bija no sākuma, ko dzirdējām, ko savām acīm redzējām, ko skatījām un savām rokām taustījām, dzīvības Vārdu,
2. - Un dzīvība parādījās, un mēs redzējām, un apliecinām, un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums parādījās, -
3. Ko redzējām un dzirdējām, to pasludinām jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums, un mūsu sadraudzība ar Tēvu un ar Viņa Dēlu Jēzu Kristu.
4. To mēs rakstām jums, lai jūs priecātos un jūsu prieks būtu pilnīgs.
5. Šis ir vēstījums, kuru no Viņa dzirdējām un pasludinām jums, jo Dievs ir gaisma, un Viņā nav nekādas tumsības".

Jā, parasti vajadzīgs laiks, lai to, ko dara Dievs un kā Viņš darbojas, lai tas viss būtu pieejams drusciņ vairāk mūsu garam, mūsu sirdij, lai šī pieredze tā stiprina mūsu paļāvību uz Jēzu, ka tālāk mūsu dzīvē tā vienkārši ieiesim ar pārliecību darīt žēlsirdības darbus, lai visur un ikkatru brīdī liecinātu par dzīvo Jēzu Kristu, Kurš - kaut gan mājo svētnīcās - piedzimst arī cilvēku priekšā mūsu labos darbos. Tāpēc lūgsimies, lai mēs vienmēr veidotu tādu dzīvi, kurā ir vislabāka vadība, dzīvi, kura īstenībā ir pēc Svētā Gara.

Trīsgadīgais mazais cirslis.

Trīsgadīgais mazais cirslis.

Oktobrī manos divos blogos, tas nozīmē tajā un otrajā (mazākajā):

 https://uzticeties.blogspot.com/

bija apm. 2500 lapu skatījumu. Liels paldies Jums, Cien. Lasītāji, ka mēs varam satikties arī šeit. Kaut gan fiziski esam tālu, bet tas netraucē satikties Patiesībā, Jēzū Kristū un visās šajās mazās skaistās patiesībās, kuras mums nāk atklāt - pirmo reizi vai no jaunā - katru dienu.

Tomēr es šeit Jums atgādināšu kādu mazu ziņu no šā bloga sākumiem kā mazu ziediņu, lai es neaizmirstu par šo perspektīvu, kurā pat vislielākie šīs pasaules spēki ir bezspēcīgi, par pazemības pespektīvu, kuru sv. Francisks izteica īsā lūgšanā:

"Kas Tu esi? Dievs. Kas esmu es? Grēcinieks".

Lūk, ziņa no 3.11.2014.g.:

Mazais cirslis un ziloņi

    Palasīju dažas lietas internetā. Tās bija ļoti ļoti gudras lietas. Par to, cik skaista ir pasaule, cik vērtīga ir pasaule un tajā cilvēks, kādas milzīgi lielas un skaistas skolas būvē, kādi gudri skolnieki un studenti tajās mācīsies, cik brīnišķīgie līderi staigās pa visu Latviju, cik lielas lietas notiek pasaulē, Latvijas valsts var palīdzēt citām valstīm, daudz laimīgo un daudz nelaimīgo, nedrīkst domāt citādāk, jāiet uz priekšu kopā kopā, brīnišķīgie projekti, nopietni un droši, Rietumu civilizācija, procesi un procesi, un procesi, zīmogi, atļaujas, certifikāti, autoritātes, vienīgais attīstības ceļš, draudzība ar dabu, bērnu tiesības, ģimene ir slikta...

    Es skatos uz savu blogu, kā mazais cirslis uz savu dārziņu un nopūtu: Labi, ka vēl ir, ka lieli ziloņi to neieraudzīja un neuzrakstīja kādu jaunu likumu. Kādu? Piemēram: nevar rakstīt blogu. Ja tu gribi rakstīt blogu, tev vajag pabeigt blogeru fakultāti universitātē, jāizlasa 2015 grāmatas, jāsaliek 1945 eksamenus, jāstrādā 2 gadus arhīvā, 5 gadus biblitēkā, katru gadu jāraksta bloga projektu, jāsalasa zīmogi, paraksti, jāpiedalās blogeru arodbiedrībā, jāpiedalās gājienos u.t.t. un tad tu varēsi sākt blogu, bet katru tekstu pirms publicēšanas jānes uz novada izglitības direktoru, lai saņemtu pēc nedēļas atļauju pēc "uzlabošanas"...

    Vai man drīkst rakstīt blogu? Kāpēc šis blogs? Lūk, viena no atbildēm (jo iemesli ir daži, nevis viens) ir šāda: Kur tikai ir cilvēki, priesteris grib sludināt Labo Vēsti, Evaņģēliju, par Jēzu Kristu, Kas ir vienīgais Pestītājs, Kas atbrīvo ticīgo cilvēku no grēka verdzības, no bailēm, no sistēmām, kas nicina cilvēka cieņu. Uz cilvēku, uz personu, jārunā nevis ar gudriem vārdiem, bet ar vārdiem, kuros ir Dieva spēks. Tikai tad, kad sludināšana ir ar sāli, rodas ticība. No klausīšanās rodas ticība. Jāsludina Dieva vārds dzīvē, cilvēkā vidē, tas nozīmē arī internetā un tajā mazā fragmentiņā, kas saucās "blogosfēra".

    Es saprotu, ka esmu šeit vajadzīgs un man ir liels prieks, ka iegājāt pie manis jau 1089 reizes! Es nerakstu ciparu dēļ, bet lai jums pateiktu dažus vārdus par Jēzu Kristu. Skatiens uz pasauli un... rodas bailes un nedrošība. Skatiens uz Jēzu un... rodas miers, prieks, cerība, dedzība, brālība, atvēras sirds, taisās plāni, parādas Dieva žēlastības darbi :)

Mazais cirslis un ziloņi

sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE TICĪGAJIEM (pirmā redakcija), 2. NODAĻA

[2. NODAĻA - PAR TIEM, KURI NEGANDARA].

¹ Tomēr visi tie un tās, kuri negandara, ² un nepieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, ³ un kuri dara netikumus un grēkus, un kuri padodas savas miesas ļaunām iekārēm un ļaunām vēlmēm, ⁴ un kuri neievēro to, ko apsolīja Kungam, ⁵ un miesīgi kalpo pasaulei ar miesīgām vēlmēm un ar pasaulīgām rūpēm, un ar šīs dzīves raizēm: ⁶ velna - kura dēli viņi ir un kura darbus dara - turēti (sal. Jņ 8,41), ⁷ viņi ir akli, jo viņi neredz patiesas Gaismas - mūsu Kunga Jēzus Kristus: ⁸ viņiem nav garīgās gudrības, jo viņiem nav Dieva Dēla, Kurš ir Tēva patiesa Gudrība, ⁹ par viņiem ir teikts: Viņu gudrība tika norīta (sal. Ps 107,27); un: Nolādēti, kas nomaldās no Taviem baušļiem (sal. Ps 119,21). ¹⁰ Viņi redz un atzīst, zin un dara slikti, un paši apzināti zaudē dvēseles. Skatieties, akli, [kurus] maldina jūsu ienaidnieki: ¹¹ miesa, pasaule un velns; jo miesai saldi ir darīt grēku un rūgti ir kalpot Dievam; ¹² jo visi netikumi un grēki no cilvēka sirds iziet un nāk (sal. Mk 7,21.23), kā Kungs saka Evaņģēlijā. ¹³ Un jums nekā nav ne šajā pasaulē, ne nākotnē. ¹⁴ Un jūs domājat, ka ilgi [jūsu] rīcībā būs šīs pasaules tukšības, bet jūs esat nomaldījušies, jo atnāks diena, par kuru jūs nedomājat, [kuru] nezināt un nepazināt; miesa slimo, nāve tuvojas un tā mirst rūgtā nāvē. ¹⁵ Un jebkurā vietā, jebkurā laikā un jebkurā veidā cilvēks mirst nāvīgā grēkā bez nožēlas un gandarīšanas, ja var gandarīt, bet negandara, velns izrauj viņa dvēseli no viņa miesas ar tādām ciešanām un mokām, kuru neviens nevar zināt, kā tika tas, kas to cieš. ¹⁶ Un visi talanti un vara, zināšana, un gudrība (sal. 2Hron 1,12), par kuriem domāja, ka tiem esot, tiek tiem atņemti (sal. Lk 8,18; Mk 4,25). ¹⁷ Un palika tuviniekiem un draugiem, un viņi paņēma un sadalīja viņa īpašumu, un pēc tam teica: Nolādēta lai ir viņa dvēsele, jo viņš varēja vairāk mums dot un savākt, nekā savāca. ¹⁸ Miesu aprīt tārpi un tā viņi zaudē miesu un dvēseli šajā īsā dzīvē un ies ellē, kur cietīs bez beigām.

¹⁹ Visus tos, pie kuriem atnāks šī vēstule, mēs lūdzam mīlestībā, kas ir Dievs (sal. 1Jņ 4,16), lai šos augšminētos mūsu Kunga Jēzus Kristus smaržīgos vārdus laipni pieņemtu ar Dievišķo mīlestību. ²⁰ Un lai bieži lasa tiem, kuri nemāk lasīt; ²¹ un lai viņi tos sargā caur svēto darbību līdz beigām, jo tie [vārdi] ir gars un dzīvība (sal. Jņ 6,64). ²² Un tie, kuri to nedarīs, tiks spiesti dot norēķinu tiesas dienā (sal. Mt 12,36) mūsu Kunga Jēzus Kristus soģa krēsla priekšā (sal. Rom 14,10).

sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE TICĪGAJIEM (pirmā redakcija), 1.NODAĻA

[1. NODAĻA - PAR TIEM, KURI GANDARA].

¹ Visi, kuri mīl Kungu no visas sirds un no visas dvēseles un prāta, un no visa spēka (sal. Mk 12,30) un mīl savus tuvākos kā sevi pašu (sal. Mt 22,39), ² un ienīst savas miesas ar netikumiem un grēkiem, ³ un pieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, ⁴ un nes gandarīšanas cienīgos augļus: ⁵ Ak, kādi laimīgi un svētīgi ir tie un tās, ka tādas lietas dara un tādās lietās paliek, ⁶ jo dusēs pār viņiem Kunga Gars (sal. Is 11,2) un darīs pie viņiem mājokli un mājvietu (sal. J 14,23), ⁷ un viņi ir debesu Tēva dēli (sal. Mt 5,45), Kura darbus viņi dara, un viņi ir mūsu Kunga Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes (sal. Mt 12,50). ⁸ Mēs esam līgavaiņi, kad ticīga dvēsele Svētajā Garā vienojas ar mūsu Kungu Jēzu Kristu. ⁹ Mēs esam Viņa brāļi, kad mēs izpildām - Tēva, Kas ir debesīs - gribu (sal. Mt 12,50). ¹⁰ Mātes, kad mēs nesam Viņu mūsu sirdī un miesā (sal. 1Kor 6,20) caur dievišķo mīlestību un caur tīru un labu sirdsapziņu (sal. 1Tim 3,9); mēs Viņu dzemdinām caur svētiem darbiem, kuriem jāspīd citiem kā paraugs (sal. Mt 5,16). ¹¹ Ak, cik godības pilna ir lieta, ka debesīs [mums] ir svēts un liels Tēvs! ¹² Ak, cik svēta, gaiša, skaista un brīnišķīga lieta, ka [mums] ir tāds Līgavainis! ¹³ Ak, cik svēta un cik mīļa, labpatīkama, pazemīga, miermīlīga, salda, mīlestības cienīga un pāri visām vēlama lieta, ka [mums] ir tāds Brālis un tāds Dēls: mūsu Kungs Jēzus Kristus, Kurš lika savu dzīvību par savām avīm (sal. Jņ 10,15) un lūdzās uz Tēvu sacīdams: ¹⁴ Svētais Tēvs, pasargi savā Vārdā tos (sal. Jņ 17,11), kurus Tu Man devi pasaulē; viņi bija Tavi un Tu Man tos devi (sal. Jņ 17,6). ¹⁵ Un vārdus, kurus Tu man devi, Es devu viņiem; un viņi tos pieņēma un patiesi ieticēja, ka Es esmu izgājis no Tevis, un pazina, ka Tu Mani esi sūtījis (sal. Jņ 17,8). ¹⁶ Es lūdzu par viņiem, nevis par pasauli (sal. Jņ 17,9). ¹⁷ Svētī un svētdari (sal. Jņ 17,17), un par viņiem Es upurēju sevi pašu (sal. Jņ 17,19). ¹⁸ Ne tikai par viņiem vien Es lūdzu, bet [arī] par tiem, kuri caur viņu vārdu ticēs uz Mani (sal. Jņ 17,20), lai viņi būtu svētīti vienotībā (sal. Jņ 17,23), kā Mēs (sal. Jņ 17,11). ¹⁹ Un Es gribu, Tēvs, lai, kur Es esmu, viņi būtu ar Mani, lai viņi redzētu Manu godību (sal. Jņ 17,24) Tavā valstībā (sal. Mt 20,21). Amen.

Rekolekcijas - ļoti labas.

Rekolekcijas - ļoti labas.

Rekolekcijas Dzintaros bija ļoti labas, protams organizācija un viss mājās visaugstākajā līmenī, dalībnieki - gan jaunieši, gan pieaugušie - atbrauca.

Es domāju, ka pirmkārt vajag pateikties Dievam par visām sagatavotām žēlastībām, kuras atrada savu ceļu uz cilvēku sirdīm, bet sevišķi par Dieva Vārdu, grēksūdzes sakramentu un svēto Misi. Es ticu, ka caur katehēzēm - laikam tās nebija vieglas un viegli saprotamas - arī dalībnieki saņēma kādu labumu, protams pēc Dieva gribas.

Atmosfēra bija tāda, kādai vajadzēja būt starp brāļiem un māsām Kristū - kā pirmajā gadsimtā. Ja kāds domātu, ka es šeit pārspīlēju, lai zin, ka es nepārspīlēju. Un ar to bija liela uzticība un sakarā ar uzticību - skaistās un patiesi vērtīgas sarunas un daudz jautājumu. Nebija zaudēta laika, pat mirklis nebija zaudēts. Tad rekolekcijas bija diezgan intensīvas - ļoti labi, ka bija tieši tādas. Mēs ceram, ka saņemtas žēlastības nesīs savā laika lielos augļus dalībnieku dzīvē.

Mēs runājām par garīgo dzīvi, par garīgo cīņu, par tikumiem un citām lietām, bet sevīšķi tādā gaismā, lai redzētu kā Dievs darbojas mūsos un ka mēs esam aicināti cieši līdzdarboties ar Dievu. Šis garīgais darbs ir nepieciešams, vissvarīgākais, ikdienišķs un bez tā nevar runāt par cilvēka patiesi cilvēcisko dzīvi.

Un vēl šeit viens fragments no dažām sv. Franciska lūgšanām, kuras mums palīdzēja iedziļināties tematā:

SVEICIENS SVĒTĪGAJAI JAUNAVAI MARIJAI

"...⁶ Un jūs visi svētie tikumi,

kurus Svētais Gars

ar žēlastību un apgaismošanu

ielej ticīgo sirdīs,

lai jūs no neuzticīgiem

izdarītu uzticīgos Dievam".

Dzīve nabadzīgā kapucīnu klosterī.

Dzīve nabadzīgā kapucīnu klosterī.

Rīt rekolekcijas un es nezinu, vai atradīšu laiku, lai jums kādu tekstu uzrakstītu. Tāpēc šodien vēl viens īss teksts.

Kādreiz man bija dots dzīvot vienu gadu tādā klosterī, kurā bija sevišķi liela stingrība un klosterdzīves disciplīna. Tas nenozīmē, ka citur nebija vai nav disciplīnas, jo ir, bet tur dzīvoja daudz mūku, kas var ļoti palīdzēt klosterdzīvei. Jo pat tad, kad brāļiem ir daudz pienākumu, piemēram konkrētā brīdī daži svin svēto Misi, daži piekalpo, daži aizgāja (vai aizbrauca) vadīt svētās Mises vai rekolekcijas citas draudzēs vai klostermāsu kapelās, tomēr ja klosterī ir 15 vai 25 vai vēl vairāk kapucīnu (daļa no tiem ir priesteri), tad dienas programma nemainās. Jo brāļu ir pietiekami daudz, lai varētu pēc dienas kārtības satikties uz lūgšanām, uz meditāciju, rožukroni, uz pusdienām vai vakariņām, kā arī paredzētā laikā kopā strādāt.

Tad šajā klosterī bija daudz brāļu, kuriem bija pienākumi ne tikai klosterī, bet arī dārzā. Jā, bija dārzs, kur mums vajadzēja strādāt daudzus mēnešus, lai palīdzētu uzturēt klosteri. Bija arī saimniecība, bet tur strādāja saimnieks. Viens no brāļiem bieži braukāja (rudenī) pie zemniekiem, kuri kaut ko sagatavoja brāļiem, kā piem. kartupeļus, dārzeņus, āboļus, papriku. Un tad kopā ar šo brāli brauca vēl viens vai divi brāļi, lai ubagotu, lai satiktos ar cilvēkiem un lai apsolītu lūgšanu par viņiem.

Šajā klosterī mēs arī mēģinājām attīstīt savus dažādus talantus. Es piemēram kļuvu par santehniķi, bet arī es iemācījos darīt lampiņas, kurās gandrīz viss bija dabisks (izņemot spuldzes un elektrovada) - galvenokārt no koka. Es nemēģināšu to aprakstīt, tas nebija sarežģīti, vajadzēja tikai domāt, kā to izdarīt skaistu un funkcionālu, protams tas nesa daudz prieka.

Gatavojoties rekolekcijām.

Gatavojoties rekolekcijām.

Rīt būs rekolekcijas un gandrīz viss ir sagatavots, kaut gan ne viss ir uz vietas. Vēl rīt no rīta jābrauc pie maniem brāļiem kapucīniem no sv. Alberta klostera, kuri man dos uz vienu dienu Missāli krievu valodā un arī tādu lekcionāru.

Man sev līdzi jau ir grāmata, kuru man deva mani brāļi kapucīni no Olaines "истоки францисканства", kaut gan tur tekstā nav akcentu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka es nevarēšu pareizi lasīt krievu valodā. Tomēr būs klostermāsas, kurām tādu problēmu nav, karoče - harašo.

Ir protams vēl citas lietas saistītas ar šīm rekolekcijām vai ar šīm tuvākām dienām, bet es ceru, ka mēs visi visu darīsim iespējami vislabāk un Dievs tā, kā vienmēr - visu darīs pilnīgi, tāpēc Viņā ir visa mūsu uzticēšanās.

Es arī paskatījos brāļa Jāņa blogā, kurā ir interesanti materiāli, arī par franciskāņiem Rīgā, par šo pirmo klosteri, kas pastāvēja no 13. līdz 16. gadsimtam, kad laikam 1525. gadā mūki tika spiesti visu atstāt; tad atstāja, bet izgāja no Rīgas pilsētas svinīgā procesijā, bet aiz viņiem, ja es sapratu, aizslēdza pilsētas vārtus.

Tā bija Rīgā un citās vietās 16. gadsimtā, tā bija 19. gadsimtā arī ar citiem franciskāņu (bernardīņu) klosteriem, kā arī 20. gadsimtā ar kapucīnu klosteriem. Lūk, ir īpašnieki, bet atnāk "jaunie īpašnieki", zog ēkas, bibliotēkas un citas lietas, nīcina liturģiskos priekšmetus un arhīvus. Un kas notiktu, ja viņus nosauktu par zagļiem? Jā, viņi ir zagļi.

Šajā tekstā ir arī lieta, kuru autori pasvītroja, jo viņiem liekās dīvaina un "fanatiska". Bet protams tā, kā ir rakstīts, ka klosteris kopā ar svētās Katrīnas, jaunavas, baznīcu pazuda no sabiedrības atmiņas, tā arī es varu saprast, ka autori nekad nedzirdēja par tādu dzīves formu, kuru pieņēma "reklūzi" vai reklūzes". Nav ko bīties, ka lūk viņus tā aizmūrēja, bet tā bija, teiksim tāda radikāla - vientuļnieku dzīves veida - forma. Jo ja visbiežāk vientuļnieku dzīves vieta bija tālu no pilsētas, kur tie lūdzās un strādāja, bet uz pilsētu nēsāja to, ko izražoja, lai pārdotu un nopirktu sev nepieciešamas lietas, tad tomēr bija arī vientuļnieki, kuri dzīvoja pilsētās.

Tagad par šiem reklūziem. Tie bija cilvēki ar dziļo un stipro garīgo dzīvi, kas daudz laika pavadīja lūgšanā un labu darbu pildīšanā. Bet ar laiku saprata, un Dievs caur Baznīcu to apstiprināja, ka viņi tiek aicināti veltīt visu laiku un spēkus lūgšanai vienotībā ar Jēzu. Viņiem bija arī sagatavošanas un pārbaudījuma laiks, kas tieši palīdzēja apstiprināt šo aicinājumu. Vajag arī zināt, ka cilvēki šoreiz bija stiprāki, nekā tagad, un nebija "bombardēti" katru dienu ar miljoniem impulsiem un informācijām, un spiesti sēdēt internētā. Tad varēja attīstīties tāds garīgums, kurā reklūzs saņēma savu celli netālu no Vissvētākā Sakramenta, lai viņš dzīvotu visu laiku pie Kunga un to adorētu. Šī celle ar lodziņu uz Tabernākulu nebija kā cietums, bet vislielākas brīvības zīme. Atbildīgie par viņu mūki nēsāja viņam barību, bet galvena lieta - katru dienu reklūzs piedalījās svētajā Misē un citos dievkalpojumos, pats lūdzās, viņam bija savs garīgais vadītājs, tad arī garīgās sarunas un grēksūdze, un ļoti bieži svētā Komūnija.

Kurš var saprast, lai saprot, kurš nevar vai negrib saprast, lai nesaprot. Ja cilvēks tā sauktajā ārējā brīvībā nevar atrast ceļu pie Dieva, kaut gan ir BRĪVS, vai nē? un nevar - negrib - atrast pat mazu laiku Dievam, bet par garīgo dzīvi ko vēl šeit runāt, tad nevis mūri ieved tādu cilvēku šokā un reklūza celles realitāte - izmisumā, bet kāds neredzamais stūris, kurā nebrīvē sēž viņa dvēsele, jo baidās no Jēzus, un dvēsele domā, kā spēs būt brīva bez Jēzus. Dvēselīt', nebaidies iziet no savas nebrīves, daudzi par tevi lūdzās un lūdzas. Pie Jēzus, Kurš tevi ļoti mīl, ir īsta brīvība bez bailēm un grēku verdzības.

Franciskāņu klosteris - neatminētā Vecrīgas mīkla

Rekolekcijas "Kungs lai tevi svētī, brāli Leon".

Rekolekcijas "Kungs lai tevi svētī, brāli Leon".

Tuvojas rekolekcijas, kas saucas tieši tā: "Kungs lai tevi svētī, brāli Leon". Tagad par tām es pastāstīšu dažus vārdus.

Lai es neaizmirstu, tad uzreiz pateikšu, ka laikam nevaru nevienu aicināt, jo organizē tās cienījamas klostermāsas konkrētai cilvēku grupai, sevišķi jauniešiem. Viņas ar šo grupu līdzdarbojas jau sen un tas būs vēl viens formācijas elements.

Es neesmu organizators, bet man būs, un jau ir, prieks piedalīties un pateikt dažus vārdus par lūgšanu un par to, ka Baznīcā mēs visi esam brāļi un māsas Kristū un jāmācas pēc tās patiesības dzīvot.

Es priecājos arī tāpēc, ka ir iespēja piedalīties formācijas ceļā. Jo man liekas, ka tā nebūs manas pirmās tikšanās ar rekolekciju dalībniekiem, vismaz daļēji. Jo, lūk, 22.aprīlī katedrālē, man bija katehēze:

"Šodien man bija katehēze par Dieva žēlsirdību Rīgas sv. Jēkaba katedrālē. Šo katehēzi organizēja m. Biruta un m. Helēna. Bija apm. 40 dalībnieku, ja ne vairāk, starp tiem daudz bērnu. Liels paldies Cien. Māsām un Visiem Dalībniekiem!

Katehēzei bija vairāk nekā 2 stundas un pabeidzam ar Dieva žēlsirdības kronīti (kā novennas pēdējo dienu) Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes priekšā. Katehēze bija krieviski un es pats brīnījos, ka es varēju tā, nu, diezgan labi runāt - ar Māsu palīdzību.

Katehēze gāja ļoti labi un pat bija jautājumi, sevišķi beigās - jo trešo stundu pavadījām Klostera ielas telpās, kur bija draudzīga tēja un sarunas. Liels paldies katedrālei par šo iespēju sludināt un izplatīt Dieva žēlsirdības kultu".

Šīs informācijas un vēl drusciņ vairāk (arī fotogrāfijas) var atrast mājas lapā, kura veltīta Dieva žēlsirdībai:

http://uzticies-jezum.mozello.lv/zelsirdibas-vestijums/

Rekolekcijas būs krievu valodā un jau rakstīju, ka sestdien man jau bija pirma sv. Mise krievu valodā, tad es jau nebaidos. Bet tagad citas lietas man jāiemācas, tie ir vārdi un jēdzieni tādi, kā piemēram tikumu un citu teoloģisko jēdzienu nosaukumi. Bet es ceru, ka Māsas un jaunieši palīdzēs, bet sevišķi palīdzēs Dievs.

Rekolekcijas nosaukumu mēs ar māsu Birutu izdomājām pirms kāda laiciņa un tie ir vārdi no svētā Franciska "Svētības brālim Leonam":

^"1 Kungs lai svētī tevi un lai tevi sargā! Kungs lai dara gaišu savu vaigu pār tevi un lai ir tev žēlīgs!

² Kungs lai pievērš tev savu vaigu un lai dāvā tev mieru (sal. Lev 6,24-26).

³ Kungs lai tevi svētī, brāli Leon" (sal. Lev 6,27b).

(skaties šeit )

Kam būtu laiks un iespēja - palūdzieties par šīm rekolekcijām. Paldies.

Klusāks laiks.

Klusāks laiks.

Rožukroņa mēnesī iegājām lielākā klusumā, iekšējā klusumā. Tas attiecās uz tiem, kuri atrada laiku, lai katru dienu pašiem vai baznīcā kopā ar citiem pirms Mises skaitītu rožukroni.

Baznīcā ir labas lielas un mazas tradīcijas. Viena no tādām mazām, bet labi iesakņotām tradicijām, ir šis rožukroņa mēnesis. Tāpēc ka viena tradicija ir saistīta ar citām, tad pietiek paskatīties drusciņ uz priekšu un redzēsim, ka novembrī mēs lūgsimies par mirušiem, par mūsu brāļiem un māsām Kristū, kuri atrodas šķīstītavā un viņiem ir vajadzīga lūgšana.

Tad mēs redzam, ka arī nākamais mēnesis ir rožukroņa mēnesis. Es atceros, ka ir draudzes, kurās oktobrī rožukroni skaita Vissvētākā Sakramenta adorācijas laikā, vai bija tādas draudzes, bet cilvēki mirst, jauniešu nav un dažiem cilvēkiem paliek rožukronis un svētā Mise jau bez sprediķa.

Rožukronis kā meditatīva lūgšana ieved arī nākamā laikā, tas ir Adventa laikā, kas arī ir kluss laiks, jo mēs gatavojamies Kristus dzimšanas svētkiem un Kristus otreizējai atnākšanai. Ir tādas draudzes, kur ir rorates, roratmises, ne tikai pēc nosaukuma, bet ar visām dziesmām, dievkalpojumu, svecēm un speciāli sagatavotiem lampioniem. Un pēc sv. Mises - no rīta vai vakarā - cilvēku upītes iet uz mājām nesdami svecītes, kuras deg un rāda silto gaismu.

Šie stāsti ir arvien vairāk kā no citas pasaules, jo tagad pilna brīvība un dari ko gribi, kluss laiks nevienam vairs nav vajadzīgs, bet daudziem baznīcas vajadzīgas kā muzeji vai koncertzāles. Un tā izskaļosim visu, kas vēl palika no ticības, no mazām tradicijām, iejūtīsimies savās dvēselēs, lai būtu forši lai šīs svecītes līksmi degtu baznīcās koncertu laikā, lai arī mūsu emocijas varētu aizdegties, jo kam vēl Jēzus ir vajadzīgs? Kas pievērš Viņam uzmanību baznīcā? Vai Viņam ir kādas citas tiesības, kā tikai klusēt? Vai ir kaut kas svarīgākais, nekā MĒS, nekā ES, jo man vajag jūsties labi un arvien labāk, un arvien labāk. Jā jā, pat pēc sv. Komūnijas taču - vai kāds dzied Jēzum Kristum par godu? Vai tikai sev: es jūtos labi..., es jūtos forši... - Jā jā, kāds vecs cilvēks jautā otram jaunajam pēc Mises: kā tu jūties, ka tu pārdzīvoji, vai tu sasniedzi šo LABSAJŪTAS efektu?

Kungs, apžēlojies... Kungs, palīdz...

Kā mācīties skaitīt rožukroni?

Kā mācīties skaitīt rožukroni?

Man šķiet, ka kādreiz par to stāstīju, bet neesmu drošs, tāpēc šodien rakstīšu, kā iemācīties skaitīt rožukroni.

Kādreiz, iedams pa mežu naktī - tas bija 1990. gada pavasarī -, negaisa laikā, es skaitīju rožukroni. Un tad dažās vietās parādījās jautājumi. Piemēram, vai pēc katra noslēpuma vajag skaitīt tikai "Gods lai ir Tēvam...", vai arī citas lūgšanas? Uz vietas neviena cita cilvēka nebija, tāpēc es nolēmu uzzināt vēlāk. Un tā arī notika, jo tomēr kā var nezināt precīzi, ar visiem sīkumiem, skaitīt šo skaisto un plaši izplatīto lūgšanu, kuru viegli skaitīt grupā, baznīcā, bet kad cilvēks skaita to individuāli, tad var parādīties kauns, ka es to vai to vēl neesmu iemācījies.

Cita lieta bija ar rožukroni, kad jau pietiekami daudz zināju - kā iemācīties skaitīt rožukroni, lai tā būtu īsta lūgšana, nevis kāda automātiskā vārdu skaitīšana? Tad šajā problēmā, jau pēc apm. pusgada, man kā jaunam cilvēkam, palīdzēja - ļoti vienkārši un ar īsiem vārdiem - kāds vecs dominikāņu tēvs.

Šodien es pateiktu, ka viņš mani ieveda rožukronī kā meditatīvajā lūgšanā. Un viņš to izdarīja tā, lai cilvēks, kas nav mācīts teoloģijā, varētu to saprast:

"Skaiti rožukroni ar sirdi".

Es to saprotu tā, ka:

1. jāskaita rožukronis INTENSĪVI, tas nozīmē: ar visu sevi, un...
2. rožukroņa skaitīšanas laikā ir nepieciešams PERSONĪGS kontakts ar Dievu un ar Dieva Māti Mariju.

Un vēl vienu lietu man teica šis dominikānis:

"Sākumā, kad tu mācies skaitīt rožukroni, nemēģini skaitīt visus vārdus, bet ar MĪLESTĪBU un lēni saki mīlētai Personai, tas nozīmē Dievam vai Vissvētākajai Jaunavai Marijai, vienu vai divus vārdus, piemēram: TĒVS... un pēc tam desmit reizes piemēram: ESI SVEICINĀTA..."

Tādā veidā ļoti ātri man iemācīja skaitīt rožukroni un jau pēc pāris dienām nebija problēmas skaitīt veselu rožukroņa daļu. Bet tas ir arī ļoti labs ievads ikkatrai lūgšanai un pavisam lūgšanas dzīvei - jālūdzas INTENSĪVI un PERSONĪGI.

Šodien es šeit ievietotu vēl vienu elementu, kurš ir ļoti svarīgs ikkatrā dievkalpojumā, sevišķi svētajā Misē, un kuru nevar neizmantot. Mēs lūdzamies kopienā, kādā grupā, tad es šeit neesmu viens un man obligāti jālūdzas kopā ar citiem, jaskatās uz to, ko dara citi - ne kādas ziņkārības pēc, bet tāpēc, lai redzētu, ka Dievs darbojas kopienā un visa kopiena (nevis tikai katrs induviduāli) lūdzas un veido liturģiju visās zīmēs, lomās, pienākumos un darbībās. Dievs nāk pie mums un mēs esam kopiena, BAZNĪCAS mazā daliņa.

Par ko runā kapucīni, t.i. jādalas ar savām bagātībām.

Par ko runā kapucīni, t.i. jādalas ar savām bagātībām.

Mēs zinām, ka kapucīni ir ordenis, kurš mēģina svētā Franciska veidā sekot Jēzum Kristum. Kaut gan tā ir skaidra lieta, tomēr pat pašiem kapucīniem, vismaz man, tas vienmēr būs noslēpums. Vienmēr, bet Debesu Valstībā būs tā, kā uzrakstīja savā pirmajā vēstulē sv. Jānis Apustulis:

"Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums dāvājis, lai mēs sauktos un būtu Dieva bērni! Tāpēc pasaule mūs nepazīst, jo tā nav Viņu pazinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni. Un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs tikai zinām, ka tad, kad Viņš parādīsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir. Un katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, svētdara sevi, kā arī Viņš ir svēts" (3,1-3).

Šeit vajadzīga šī garīga cīņa, lai svētdarītos. Tur, Debesu Valstībā, būs svētums, dināmiskais svētums, bet sekošana nekad nebeigsies, jo svētie ies uz turieni, uz kurieni staigās Jērs, Jēzus Kristus.

Dažreiz varbūt cilvēks domā, "kā es varu svētdarīties? kā es varu darīt to vai to, ja man nekā nav un nekādu talantu, un nekādu bagātību nav?" Lai mēs saprastu, ka tomēr vienmēr ir mums kaut kas, ar ko varam dalīties, es pastāstīšu kādu divu brāļu sarunu, kuru drusciņ mainīšu (lai būtu vieglāk lasīt - daži lielie burti) un kura bija pirms pāris gadiem, pusdienas laikā - tas nozīmē, ka pat īsā laikā var daudz iemācīties.

- Tēvs, kā ir armeņu valodā "sēdēt": SeTel vai SeDel?

- eSTel - atbildēja tēvs misionārs, kurš daudzus gadus strādāja starp armeņiem tālu tālu no Latvijas. - Bet kā tu to zini?

- :) Tēvs, bet kā ir "ūdens": -zDR- vai -VD-?

- DziuR, bet kā tu to zini? - tēvs misionārs brīnījās.

- :) Tēvs, kā ir SUNs armeņu valodā?

- ŠUN... ooo! Līdzīgi! Bet no kurienes tu to zini?

- :) Tēvs, bet kā ir "avis" armeņu valodā?

- Tūlīt, tūlīt... es neatcēros, bet zinu, kā ir gans, vārds pavisam nav līdzīgs: "VUŠHAr"!

- Kā nav līdzīgs? Kā nav līdzīgs? Jūs taču runājat latgaliski - sakiet man, lūdzu: kā ir "aitiņa" latgaliski:

- VUŠKA... !

Un tā es "mocīju" vienu tēvu kapucīnu, bet pēc dažām tādām īsām sarunām, kurās bija tik daudz prieka, ka tas nav aprakstāms, es drusciņ uzzināju par šīm misijām un valodu. Jo ir vārdi ļoti līdzīgi, kuri to pašu nozīmē un protams vārdi pavisam nav līdzīgi. Bet, bet, ja kāds pateiktu, ka šīs valodas: armeņu, latviešu, latgaliešu, arī poļu, nav līdzīgas - ļoti kļūdītos, kā piemēram cilvēks, kurš dzirdētu vārda "ēst" koņugāciju armeņu valodā un pateiktu, ka nav līdzīga latviešu valodai (es šo koņugāciju šeit nerakstīšu, bet atšķīrības ir minimālas, ticiet, vai neticiet).

Un tagad, dārgie bērni, pēc pasakas: arlabunakti! Bet neaizmirstiet sirsnīgi parunāt ar Dievu, tas nozīmē: palūgties.

Seminārista brāļa Pio ceļš caur ciešanām uz priesterību un uz klosteri.

Seminārista brāļa Pio ceļš caur ciešanām uz priesterību un uz klosteri.

Grāmatas "Svētais TĒVS PIO no Pjetrelčīnas - kirēnietis visiem" sākumos tika aprakstīts īsumā br. Pio ceļš uz priesterību un uz klosterdzīvi (veselības problēmu dēļ viņš nevarēja dzīvot klosterī). Šim laikam (1909-1916) bija daži raksturīgi elementi:

1. Vairākumā šo laiku br. Pio pavadīja ģimenes mājās.
2. Praktiski visu laiku slimoja un bieži nevarēja neko ēst.
3. Ar vietējas draudzes prāvesta palīdzību mācījās teoloģiju, lai sagatavotos priesterībai.
4. Br. Pio nemitīgi lūdzās.
5. Br. Pio lūdza Jēzu, lai Tas dotu viņam vēl lielākas ciešanas, kuras gribēja upurēt par dvēselēm šķīstītavā, lai tās ātrāk ieietu Debesu Valstībā.
6. Br. Pio visu laiku bija vienots garā ar Jēzu Kristu un ar Mariju.
7. Br. Pio atzinās savos grēkos.
8. Viņš priecājās, kaut gan prieks vienmēr nāca caur kādiem pārbaudījumiem un bēdām.

Garīgais vadītājs skaidroja brālim Pio viņa dzīves situāciju un:

 "...ieteica viņam paļauties uz Svēto Garu, 'Kas ir tik gudrs, maigs un atturīgs, ka rada tikai labo'. Uz jautājumu: 'Sakiet man, ko Dievs vēlas no šī nepateicīgā radījuma?' [tā br. Pio runāja par sevi] - tūdaļ atbildēja: 'Jēzus grib Tevi kā graudu vētīt, sijāt, attīrīt, lai gars sasniegtu tādu skaidrību un šķīstību, kādu Viņš vēlas'."

10.augustā 1910. gadā br. Pio tika ordinēts par priesteri ar tiesībām klausīties grēksūdzi. Pēc četrām dienām viņš svinēja savu pirmo sv. Misi Pjetrelčīnā. Sakarā ar to  viņš uzrakstīja savu apņemšanos:

"Jēzu, savas nopūtas un dzīvi es šodien ar kvēlu ilgošanos upurēju Tev mīlestības noslēpumā, lai kopā ar Tevi es pasaulei būtu Ceļš, Patiesība un Dzīvība, bet Tev - svēts priesteris un pilnīgs upuris".

Bet vēl dažus gadus pārgāja, iekams tēvs Pio varēja dzīvot vienā no šīs provinces kapucīnu kloteriem, Sandžovanni Rotondo.

 

Kļūdīties uzreiz nenozīmē grēkot, bet bieži nozīmē mīlēt.

Kļūdīties uzreiz nenozīmē grēkot, bet bieži nozīmē mīlēt.

Jēzus Evaņģēlijā visus aicina: Meklējiet un atradīsiet, klauvējiet un jums atvērs, lūdziet un jums dos...

Cilvēkam ne vienmēr gribas īstenot šos vārdus, ieviest tos dzīvē. Kāpēc? "Es baidos kļūdīties".

Nebaidies kļūdīties. Kaut gan, protams, dažreiz ir tā, ka cilvēks kļūdījies, apmaldījies un sagrēkoja. Bet kļūdu ir divi veidi. Viens veids ir tāds, ka cilvēks meklē, bet nemeklē Dievu; kaut kur klauvē, bet neklauvē pie Dieva; kaut ko lūdz, bet nelūdz Dievu. Jo viņš negrib. Tad sekas ir grēks.

Otrais kļūdu veids ir tāds, ka cilvēks meklē Dievu, bet ne vienmēr zin ceļu, jo tikai mācās iet šo ceļu. Jo Jēzus ir Ceļš. Cilvēks klauvē, bet ne vienmēr atpazīst Dievu Baznīcā, cilvēkos, notikumos, jo Dievs dod dzīvību - bet kā izskatās dzīvība? Jēzus ir Dzīvība. Cilvēks lūdzas, bet ne vienmēr prot atrasties pilnīgi patiesībā - bet ir tuvu, jo meklē Patiesību. Jēzus ir Patiesība.

Šajos cilvēciskos meklējumos parādas mīlestība uz Dievu un nav nekādas nozīmes, ka cilvēks izdarīs tādu kļūdu, ka pateiks, piem. ka gudrība ir dievišķais tikums, vai tādu kļūdu, ka ir 12 Svētā Gara dāvanas, bet 7 Svētā Gara augļus. Tādās kļūdās parādas nekas cits, kā mīlestība uz Dievu. Jo beidzot cilvēks iemācīsies pareizi šīs un citas lietas. Bet cits, kas baidas kļūdīties un neko nedarīs, kļūdīsies, jo nepaļausies uz Dievu un nemīlēs Dievu no visas sirds, no visas dvēseles, no visiem spēkiem.

Dieva žēlsirdības kronītis - oficiāli pieņemts tulkojums

Dieva žēlsirdības kronītis

Latvijas Bīskapu konference apstiprinājusi lūgšanas "Dieva žēlsirdības kronītis" oficiālo tulkojumu un aicina ievērot šo vienoto formu visus, kas lūdzas šo lūgšanu, kas nodarbojas ar lūgšanu grāmatu un svētbildīšu, kuras ietver šo lūgšanu, izdošanu (katolis.lv, 19.oktobris, 2017):

(jālūdzas tā, kā rožukroni)

Ievadā:

Tēvs mūsu, kas esi Debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Amen.

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Amen.

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, Viņa viendzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ir ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis Poncija Pilāta laikā, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos. Es ticu uz Svēto Garu, svētajai katoliskajai Baznīcai, svēto sadraudzībai, grēku piedošanai, miesas augšāmcelšanai un mūžīgajai dzīvei. Amen.

Piecas reizes:

Uz Rožukroņa lielajām zīlēm (1 reizi):

Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava mīļā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību, kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Uz mazajām zīlītēm (10 reizes):

Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei!

Lūgšanas beigās

3 reizes:

Svētais Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums un par visu pasauli!

Lūgšanai ir jābūt neatlaidīgai, nemitīgai un izturīgai.

Lūgšanai ir jābūt neatlaidīgai, nemitīgai un izturīgai.

Cilvēku grupa kādreiz nolēma lūgties kādā vienā nodomā, konkrēti par cilvēku, kurš negribēja atgriezties. Visi lūdzās šajā nodomā katru dienu, vai vismaz ļoti bieži.

Šie ticīgie cilvēki no visas sirds gribēja izlūgt atgriešanās žēlastību šim vienam cilvēkam. Bet viņi redzēja, ka viņa dzīvē ir arvien sliktāk, un ka arvien straujāk viss sabrūk. Bet lūgšanas turpinājās.

Atnāca tomēr tāds brīdis, kad šim cilvēkam jau pavisam negāja dzīvē. Citi tālāk turpināja lūgties. Un šajā brīdī parādījās mazā problēma. Viens otrais gaidīja šo brīdi, ka parādīsies problēma, bet no otras puses tā, kā Abrahams, ticēja, kaut gan cerības bija mazās, vai nekādas.

Kas notika? Lūk, viens no cilvēkiem domāja, ka jau pietiek lūgties. Ka tagad, kad jau lūgšana nepalīdzēja, vajag ņemt lietas savās rokās. Citi turpinaja lūgties, bet šis viens jau mēģināja palīdzēt ar saviem spēkiem un ar to liecināja, gan grupas priekšā, gan šā cilvēka priekšā, ka ticība un lūgšana tā ir tikai tāda palīdzība, bet lai atrisinātu problēmu - jāstrādā bez Dieva palīdzības, jo bez lūgšanas.

Protams ne tikai neviens no jautājumiem netika atrisināts, bet tika pastiprināts ar otrā problēmām un neticību. Ko darīja grupa? Vai iegāja krīzē? Nē, tā saprata, ka šīs garās lūgšanas parādīja vēl nākamas lietas, Dievs tā kā apgaismoja nākamas lietas, lai par tiem lūgtos. Jo dažreiz dzīvē liekas, ka es zinu kadā nodomā lūgties. Bet kā šīs lūgšanas auglis parādas citi nodomi, kuriem vajag pat lielākas lūgšanas. Un tā arī ir dzīve pēc Svētā Gara, kā svētais Francisks uzrakstīja savā lūgšanā "Sveiciens Svētīgajai Jaunavai Marijai":

"Un jūs visi svētie tikumi,
kurus Svētais Gars
ar žēlastību un apgaismošanu
ielej ticīgo sirdīs,
lai jūs no neuzticīgiem
izdarītu uzticīgos Dievam".

Lapa "sv. Francisks"

Lapa "sv. Francisks"

Man izdevās šodien ievietot vienā lapā svētā Franciska rakstus, ar kuriem vakar piepildīju ziņas, kā arī vairākas (ne visas protams) ziņas par šo svēto. Tas palīdzēs, es ceru, atrast lasītājiem un arī man, tekstus par Francisku.

Darbs tālāk turpināsies, ar Dieva palīdzību, un ar laiku šo tekstu būs vairāk, bet arī tie, kuri jau ir: gan viņa raksti, gan manas ziņas (kā kādā veidā komentāri), dos jums iespēju būt tuvāk šim svētam, kas bija un ir tik tuvu Jēzum Kristum:

sv. Francisks

sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE BRĀLIM LEONAM

VĒSTULE BRĀLIM LEONAM

¹ Brāli Leon, brālis Francisks [sūta] tev sveicienu un [novēl] mieru. ² Tā es tev saku, mans dēls, kā māte: ka visus vārdus, kurus mēs sacījām ceļā, īsāk šajā vārdā es lemju un dodu padomu, tad ja tev [vajadzēs] pēc padoma nākt pie manis, tādu padomu es tev dodu: ³ Jebkurš veids tev liktos labāks, lai tu patiktu Kungam Dievam (sal. 1Kor 7,32) un sekotu Viņa pēdām (sal. 1Pēt 2,21) un Viņa nabadzībai, dari [tā] ar Kunga Dieva svētību un ar manu atļauju. ⁴ Un, ja tev vajag, tavas dvēseles dēļ vai kāda cita iepriecinājuma dēļ, un [ja] tu gribi, Leon, nākt pie manis, nāc.

sv. Francisks, dzīves veids, SVĒTĪBA BRĀLIM BERNARDAM

SVĒTĪBA BRĀLIM BERNARDAM

¹ Uzraksti, kā es tev saku: ² pirmais brālis, kuru Kungs man ir devis, bija brālis Bernards, un: viņš pirmais sāka un visuzticamāk izpildīja svētā Evaņģēlija pilnību, atdodot visus savus labumus nabagiem; ³ tādēļ un daudzu citu iemesļu dēļ man jāmīl tas vairāk nekā jebkuru brāli visā ordenī. ⁴ Es tad gribu un pavēlu, kā es varu, lai katrs ģenerālais ministrs mīlētu viņu un cienītu kā mani pašu ⁵ un arī lai citi provinciāli ministri un visa ordeņa brāļi cienītu viņu kā mani pašu.

sv. Francisks, dzīves veids, PĒDĒJA GRIBA UZRAKSTĪTA SV. KLĀRAI

PĒDĒJA GRIBA UZRAKSTĪTA SV. KLĀRAI

¹ Es, maziņš brālis Francisks, gribu sekot mūsu visaugstākā Kunga Jēzus Kristus un Viņa Vissvētākās Mātes dzīvei un nabadzībai un izturēt tajā līdz beigām; ² un es jūs lūdzu, manas kundzes, un dodu jums padomu, lai jūs vienmēr dzīvotu tajā vissvētākajā dzīvē un nabadzībā. ³ Un ļoti sargieties, lai jūs nekad nekādā veidā neaizietu no tās kādā mācības vai padomas ietekmētas.

sv. Francisks, dzīves veids, PAMUDINĀJUMA VĀRDI "KLAUSIETIES, NABADZĪTES"

PAMUDINĀJUMA VĀRDI "KLAUSIETIES, NABADZĪTES"

Tie ir svētīga Franciska vārdi tautas valodā:

¹ Klausieties, nabadzītes, Kunga aicinātas,

no daudzām pusēm un provincēm vienotas:

² Dzīvojiet vienmēr patiesībā,

lai jūs nomirtu paklausībā.

³ Neskatieties uz dzīvi, kas ārā,

jo labāka ir dzīve no gara.

⁴ Es jūs lūdzu ar lielo mīlestību,

Kunga dāvanas lietojiet ar piesardzību.

⁵ Māsas no slimībām cietušas

un to dēļ citas nogurušas,

lai paliek mierā visas māsas,

par [jūsu] darbu [jums] dārgi maksās,

⁶ ka ikkatra karaliene būs [drīz]

kopā ar Jaunavu Mariju kronēta debesīs.

sv. Francisks, dzīves veids, DZĪVES VEIDS PASNIEGTS SVĒTAJAI KLĀRAI

DZĪVES VEIDS PASNIEGTS SVĒTAJAI KLĀRAI

¹ Tāpēc ka no Dieva iedvesmas jūs kļuvāt visaugstākā un vislielākā Karaļa, debesu Tēva, meitas un kalpones, un esat salaulājušas Svētajam Garam, izvēlējot dzīvi pēc svētā Evaņģēlija pilnības: ² es gribu un apsolu personīgi un caur maniem brāļiem apņemt jūs tā, kā viņus, ar sirsnīgām rūpēm un sevīšķām piepūlēm.

sv. Francisks, dzīves veids, SJENAS TESTAMENTS

SJENAS TESTAMENTS

¹ Raksti, ka es svētu visus manus brāļus, kuri ir ordenī un iestāsies tajā līdz pasaules beigām (...). ² Vājības un sāpju slimībā dēļ es nevaru runāt, izteikšu manu gribu maniem brāliem īsi, trijos teikumos, lūk: ³ lai viņi vienmēr mīlētu viens otru kā manas svētības un mana testamenta atmiņas zīme; ⁴ lai viņi vienmēr mīlētu un paliktu uzticīgi mūsu kundzei, svētajai nabadzībai, ⁵ un lai viņi vienmēr būtu uzticīgi un padoti svētās Mātes Baznīcas priekšniekiem un visiem garīdzniekiem.

sv. Francisks, dzīves veids, TESTAMENTS

TESTAMENTS

¹ Man, brālim Franciskam, Kungs deva tā sākt gandarīšanu: kad es biju grēkos, man likās rūgts redzēt spītālīgos. ² Un Kungs pats ieveda mani starp viņiem un es darīju viņiem žēlsirdību. ³ Un aizejot no viņiem, tas, kas man likās rūgts, mainījās man dvēseles un miesas saldumā; un pēc neilga laika es pametu pasauli. ⁴ Un Kungs deva man tādu ticību baznīcās, ka tā vienkārši es esmu lūdzies un runājis: ⁵ "Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, (šeit) un visās tavās baznīcās, kuras ir visā pasaulē, un svētījam Tevi, jo caur tavu svēto krustu esi atpestījis pasauli".

⁶ Pēc tam Kungs man deva un dod tik lielo ticību uz priesteriem, kuri dzīvo pēc svētās Romas Baznīcas principiem viņu priesterības dēļ, ka, kaut gan viņi mani vajātu, es vēlos griezties pie viņiem. ⁷ Un kaut gan man būtu tik liela gudrība kā Salomonam, bet es satiktu ļoti nabadzīgus šīs pasaules priesterus, draudzēs, kurās viņi dzīvo, es negribu sprediķot pret viņu gribu. ⁸ Un tos, un visus citus, es vēlos bīties, mīlēt un godāt, kā manus kungus. ⁹ Un es negribu viņos meklēt grēku, jo es viņos saskatu Dieva Dēlu, un viņi ir mani kungi. ¹⁰ Un es daru tā, jo neko es neredzu miesīgi šajā pasaulē no Visaugstākā Dieva Dēla, kā vienīgi Viņa Vissvētāko Miesu un Vissvētākās Asinis, ko viņi pieņem un viņi paši citiem izdala. ¹¹ Un es gribu, lai šie vissvētākie noslēpumi tiktu pāri visam godināti, cienīti un cienījamās vietās ievietoti. ¹² Jebkurā neatļautā vietā es atradīšu uzrakstītus vissvētākus nosaukumus un Viņa vārdus, es vēlos tos vākt un lūdzu, lai tos vāktu un uzliktu cienījamā vietā. ¹³ Un visi teologi, un tie, kuri mums pasniedz Vissvētāko Dieva vārdu, mums jāgodina un jāciena, jo viņi mums pasniedz garu un dzīvi.

¹⁴ Un kad Kungs man deva brāļus, neviens man neatklāja, kas man jādara, bet pats Visaugstākais man atklāja, ka man jādzīvo pēc svētā Evaņģēlija principiem. ¹⁵ Un es to pavēlēju uzrakstīt dažos vārdos un vienkārši un Pāvests man to apstiprināja. ¹⁶ Un tie, kuri nāca, lai saņemtu šo dzīves veidu, deva nabagiem visu, kas viņiem varēja piederēt.; un tie bija apmierināti ar vienu tuniku, iekšpuses un ārpuses ielāpotu, ar šņori un biksēm. ¹⁷ Un mēs negribējām vairāk.

¹⁸ Breviāru mēs [garīdznieki] skaitījām kā citi garīdznieki, [brāļi] laji skaitīja: "Tēvs mūsu"; un labprāt mēs palikām baznīcās. ¹⁹ Un mēs bijam neizglītoti un padoti visiem. ²⁰ Un es ar savām rokām strādāju, un gribu strādāt; un stipri gribu, lai visi citi brāļi strādātu kādā darbā, jo tas ir godīgi. ²¹ Kuri neprot, lai iemācās, nevis darba algas saņemšanas iekāres dēļ, bet piemēra dēļ un lai izvairītos no bezdarbības. ²² Bet kad mums neiedos atalgojumu par darbu, dosimies pie Kunga galda, lūdzot žēlsirdības dāvanas pie durvīm.

²³ Kungs man atklāja sveicienu, lai mēs runātu: "Lai Kungs apdāvina tevi ar mieru". ²⁴ Lai brāļi sargājas, lai nepieņemtu baznīcas, nabadzīgus mājokļus un visu, ko viņiem būvē, ja tas nav pēc svētās nabadzības, kuru mēs apsolījām regulā, vienmēr tur uzturēdamies kā atnācēji un svētceļnieki.

²⁵ Es stingri pavēlu pēc paklausības visiem brāļiem, jebkurā vietā viņi ir, nelūgt pašiem vai caur vidutājiem Romas kūriju, lai tā dotu kādas vēstules ne baznīcai, ne citai vietai, ne sprediķošanas dēļ, ne miesīgās vajāšanas dēļ; ²⁶ bet ja jebkur nebūtu uzņemti, lai viņi bēg uz citu zemi darīt gandarīšanu ar Dieva svētību.

²⁷ Un es stingri vēlos būt paklausīgam šīs brālības ģenerālajam ministram un gvardiānam, kuru viņš man dos. ²⁸ Un tā es gribu būt ķerts viņa rokās, lai es nevarētu iet vai darīt pret paklausību un viņa gribu, jo viņš ir mans kungs.

²⁹ Un kaut gan es esmu vienkāršs un slims cilvēks, es vēlos, lai man vienmēr būtu garīdznieks, kurš man skaitītu breviāru, kā ir rakstīts regulā. ³⁰ Un visi citi brāļi lai ir paklausīgi saviem gvardiāniem un lai skaita breviāru pēc regulas. ³¹ Un ja atrastos brāļi, kuri neskaitītu breviāru pēc regulas, un gribētu ieviest kādas izmaiņas, vai ja nebūtu katoļi, tad visi brāļi, jebkur ir, satikdami kādu no tiem, ir spiesti zem paklausības atvest viņu šīs vietas vistuvākajam priekšniekam. ³² Un priekšnieks zem paklausības ir spiests viņu sargāt, kā ieslodzīto dienu un nakti, lai viņš nevarētu aizbēgt no viņu rokām, līdz personīgi neatdos viņu sava ministra rokās. ³³ Un ministrs zem paklausības ir spiests viņu sūtīt caur tādiem brāļiem, kuri dienu un nakti viņu sargās kā ieslodzīto, līdz atvedīs to Ostijas kunga priekšā, kurš ir visas brālības kungs, sargātājs un labotājs. ³⁴ Un lai brāļi nerunā: "Tā ir cita regula", jo tas ir atgādinājums, pamācība, uzaicinājums un mans testaments, kuru es, maziņš brālis Francisks, atstāju jums, maniem svētīgiem brāļiem, lai mēs regulu, kuru Kungam apsolījām, labāk katoliskā veidā pildītu.

³⁵ Un ģenerālajam ministram un visiem citiem ministriem un priekšniekiem zem paklausības [nedrīkst] šiem vārdiem kaut ko pievienot vai atņemt. ³⁶ Un lai šis raksts vienmēr viņiem ir līdzi kopā ar regulu. ³⁷ Un visās kapitulās, kuras organizē, lasot regulu lai lasa arī šos vārdus. ³⁸ Un visiem maniem brāļiem garīdzniekiem un lajiem stingri pavēlu zem paklausības, lai neieved skaidrojumus regulā un šiem vārdiem, runādami: "Tā tie jāsaprot". ³⁹ Bet kā Kungs man ir devis vienkārši un skaidri runāt un rakstīt regulu un šos vārdus, tā vienkārši un bez skaidrojumiem saprotiet un ar svēto darbību pildiet līdz beigām.

⁴⁰ Un tas, kas to izpildīs, lai debesīs tiek piepildīts ar visaugstākā Tēva svētību, bet virs zemes - ar Viņa iemīlotā Dēla svētību kopā ar Vissvētāko Garu Iepriecinātāju, un ar visiem debesu spēkiem, un ar visiem svētajiem. ⁴¹ Un es, brālis Francisks, jūsu vismazākais kalps, kā tikai varu, iekšēji un ārēji apstiprinu šo vissvētāko svētību.

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 12. NODAĻA

[12. Nodaļa]

¹ Par [tiem, kuri] dodas pie saraceniem un citiem neticīgiem.

² Tie no brāļiem, kuri no dievišķas iedvesmas gribētu iet pie saraceniem un citiem neticīgiem, lai lūdz atļauju no saviem ministriem provinciāliem. ³ Ministri tomēr lai nevienam nepiešķir atļauju, iekams viņi redzēs, ka tie ir derīgi sūtīšanai. ⁴ Un vēl paklausības dēļ es pavēlu ministriem, lai lūgtu no pāvesta kunga vienu no svētās Romas Baznīcas kardināliem, kurš valdītu, sargātu un labotu šo brālību, ⁵ lai mēs vienmēr padoti un uzlikti zem pēdām tai svētajai Baznīcai pastāvīgi katoliskā ticībā (sal. Kol 1,23), sargātu nabadzību un pazemību, un mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēliju, ko mēs stingri apsolījām.

[Bulla turpinas:]

⁶ [Nevienam cilvēkam nedrīkst šo mūsu apstiprināšanas dokumentu pārkāpt vai uzdrošināties pretoties tam. ⁷ Ja kāds tomēr to nolemtu, tad viņš cietīs no visvarenā Dieva un Viņa svētīgo apustuļu Pētera un Pāvila dusmām. ⁸ Dots Laterānā, 29. novembrī, mūsu Pontifikāta astotajā gadā].

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 11. NODAĻA

[11. Nodaļa]

¹ Lai brāļi neieiet mūķeņu klosteros.

² Es stingri pavēlu visiem brāļiem, lai tie nepiedalās sieviešu aizdomīgās sanāksmēs un grupās, ³ un lai tie neieiet mūķeņu klosteros izņemot tos, kuriem ir dota speciāla atļauja no Apustuliskās Sēdes; ⁴ lai arī tie nav vīriešu vai sieviešu krusttēvi, lai tas nebūtu ieļaunojuma iemesls starp brāļiem vai brāļu dēļ.

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 10. NODAĻA

[10. Nodaļa]

¹ Par brāļu brīdināšanu un labošanu.

² Brāļi, kuri ir citu brāļu ministri un kalpi, lai apmeklē un brīdina savus brāļus, un pazemīgi un ar mīlestību tos labo, nepavēlēdami tiem neko, kas būtu pret savu dvēseli un mūsu regulu. ³ Brāļi, kuri ir padoti, lai atceras, ka Dieva dēļ atsakās no savas gribas. ⁴ Tāpēc es viņiem stipri pavēlu, lai klausītu savus ministrus visā, ko apsolīja Kungam sargāt un kas nav pret dvēseli un mūsu regulu. ⁵ Un jebkur ir brāļi, kuri zinās un sapratīs, ka nevar garīgi sargāt regulu, var vērsties pie saviem ministriem un viņiem tas jādara. ⁶ Ministriem ar mīlestību un labestību tie jāpieņem, un lai parāda tiem tādu sirsnību, lai tie varētu runāt un darīt ar viņiem kā kungi ar saviem kalpiem; ⁷ tam tas jābūt, lai ministri būtu visu brāļu kalpi. ⁸ Es tad brīdinu un pamudinu Kungā Jēzū Kristū, lai brāļi sargātos no katras lepnības, tukšas slavas, skaudības, alkatības (sal. Lk 12,15), rūpēm un šīs pasaules uzcītības (sal. Mt 13,22), aprunāšanas un kurnēšanas, un lai necenšas burtu nezinošie iemācīties burtus; ⁹ lai [brāļi] uzmanās, ka vairāk nekā visu viņiem jāvēlas saņemt Kunga Garu un Viņa svēto darbošanos, ¹⁰ lūgties uz Viņu vienmēr ar tīru sirdi un lai viņiem būtu pazemība, pacietība vajāšanā un slimībā, ¹¹ un mīlēt tos, kuri mūs vajā, apvaino un nolādē, jo Kungs runā: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā un godu laupa (sal, Mt 5,44). ¹² Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība (sal. Mt 5,10). ¹³ Kas izturēs līdz galam, būs pestīts (sal. Mt 10,22).

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 9. NODAĻA

[9. Nodaļa]

¹ Par sprediķotājiem

² Brāļi lai nesprediķo diecēzē tā bīskapa, kad no tā viņiem būtu pretrunā. ³ Un lai neviens no brāļiem neuzdrīkstas sprediķot tautai, ja viņš netiktu šīs brālības ģenerāļā ministra eksminēts un apstiprināts, un [ja nebūtu] viņam no tā iedots sprediķošanas amats. ⁴ Es brīdinu arī un pamudinu šos brāļus, lai sprediķošanā, kuru dara, būtu pārbaudītas un šķīstas runas (sal. Ps 11,7; 17,31), tautas lietderībai un būvēšanai, ⁵ sludinādami viņiem par netikumiem un tikumiem, par sodu un godu ar īsu runu; jo īsu vārdu Kungs izdarīja virs zemes (sal. Rom 9,28).

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 8. NODAĻA

[8. Nodaļa]

¹ Par šīs brālības ģenerālā ministra vēlēšanām un par Vasarsvētku kapitulu.

² Visiem brāļiem vienmēr jātur viens no šīs brālības par ģenerālo ministru un visas brālības kalpu un [pret kuru] jābūt stingri paklausīgiem. ³ Viņam mirstot, jābūt pēcnācēja vēlēšanām no ministriem provinciāliem un kustodijiem Vasarsvētku kapitulā; uz to ministriem provinciāliem vienmēr jāpulcējas kopā, ģenerālā ministra noteiktā vietā; ⁴ un tas reizi uz trijiem gadiem, vai uz citu laiku garāku vai īsāku, pēc šī ministra lēmuma. ⁵ Un ja kādā laikā [būtu] skaidrs visiem ministriem provinciāliem un kustodijiem, ka šis ministrs nav pietiekošs kalpošanai un brāļu kopējai lietderībai, šiem brāļiem, kuriem ir uzticētas vēlēšanās, Kunga vārdā jāizvēlējas sev cits par kustodiju. ⁶ Pēc Vasarsvētku kapitulas tad, atsevišķi ministri un kustodiji, ja gribētu un tas viņiem liektos [labam esot], varētu šajā gadā savās kustodijās [vienu] reizi pasaukt savus brāļus uz kapitulu.

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 7. NODAĻA

[7. Nodaļa]

¹ Par gandarīšanas uzlikšanu grēkojošiem brāļiem.

² Ja kādi brāļi, [dvēseles] ienaidnieka pamudināti, nāvīgi sagrēkotu ar tādiem grēkiem, ar kuriem, kā nolemts starp brāļiem, jāvēršas uz pašiem ministriem provinciāliem, šiem brāļiem obligāti un bez kavēšanās jāvēršas pie tiem. ³ Tad šie ministri, ja ir priesteri, lai ar žēlsirdību uzliek viņiem gandarīšanu; ja viņi nav priesteri, lai uzliek [to] caur citiem ordeņa priesteriem, kā pēc Dieva viņiem liksies labāk. ⁴ Un lai uzmanās, lai nedusmotos un nenervozētos kāda [brāļa] grēka dēļ, jo dusmas un nervozitāte sevī un citos ir šķēršļi mīlestībai.

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 6. NODAĻA

[6. Nodaļa]

¹ Lai brāļi neko sev nepieņem īpašumā, un par žēlsirdības dāvanu ubagošanu un par slimiem brāļiem.

² Brāļi lai neko sev nepieņem īpašumā, ne mājas, ne vietas, ne citas lietas. ³ Un kā svētceļinieki un atnācēji (sal. 1Pēt 2,11) šajā pasaulē, kalpodami Kungam nabadzībā un pazemībā lai iet paļāvīgi pēc žēlsirdības dāvanām, ⁴ un viņiem nav jākaunējas no tā, jo Kungs priekš mums sevi izdarīja nabagam virs šīs zemes (sal. 2Kor 8,9). ⁵ Tā ir šī visaugstākās nabadzības (sal. 2Kor 8,2) virsotne, šī [nabadzība] jūs, manus visdārgākus brāļus, dibināja par debesu valstības mantiniekiem un karaļiem, darīja par nabagiem (sal. Jēk 2,5) [laicīgās] lietās, pacēla ar tikumiem. ⁶ Tā lai ir jūsu daļa, kura aizvedīs dzīvo zemē (sal. Ps 141,6). ⁷ Tai, vismīļākie brāļi, pilnīgi pievienodamies, neko citu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda dēļ nekad zem debess negribējiet [...]. ⁸ Un, jebkur brāļi ir vai satiktos, lai savā starpā attiecās kā mājinieki. ⁹ Un lai droši atklāj viens otram savas vajadzības, jo, ja māte baro un mīl savu miesīgu dēlu (sal. 1Tes 2,7), cik rūpīgāk [brālim] jāmīl un jābaro savs garīgais brālis? ¹⁰ Un, ja kāds no viņiem saslimotu, citiem brāļiem jākalpo tam [tā], kā viņi gribētu, lai viņiem kalpotu (sal. Mt 7,12).

sv. Francisks, dzīves veids, REGULAS 5. NODAĻA

[5. Nodaļa]

¹ Par darba veidu.

² Šie brāļi, kuriem Kungs deva žēlastību strādāt, lai strādā uzticīgi un dievbijīgi, ³ tādā veidā, ka atmestot slinkumu - dvēseles ienaidnieku, viņi nedzēstu svētās lūgšanas un dievbijības garu (1Tes 5,19), kuram jākalpo citas laicīgas lietas. ⁴ Kā atalgojumu par darbu lai viņi pieņem sev un saviem brāļiem lietas nepieciešamas miesai, izņemot denārijus un fondus ⁵ un lai to [dara] pazemīgi, kā piemērots Dieva kalpiem un vissvētākas nabadzības piekrītējiem.