sv. Francisks, vēstules, VĒSTULE TICĪGAJIEM (pirmā redakcija), 1.NODAĻA

[1. NODAĻA - PAR TIEM, KURI GANDARA].

¹ Visi, kuri mīl Kungu no visas sirds un no visas dvēseles un prāta, un no visa spēka (sal. Mk 12,30) un mīl savus tuvākos kā sevi pašu (sal. Mt 22,39), ² un ienīst savas miesas ar netikumiem un grēkiem, ³ un pieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, ⁴ un nes gandarīšanas cienīgos augļus: ⁵ Ak, kādi laimīgi un svētīgi ir tie un tās, ka tādas lietas dara un tādās lietās paliek, ⁶ jo dusēs pār viņiem Kunga Gars (sal. Is 11,2) un darīs pie viņiem mājokli un mājvietu (sal. J 14,23), ⁷ un viņi ir debesu Tēva dēli (sal. Mt 5,45), Kura darbus viņi dara, un viņi ir mūsu Kunga Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes (sal. Mt 12,50). ⁸ Mēs esam līgavaiņi, kad ticīga dvēsele Svētajā Garā vienojas ar mūsu Kungu Jēzu Kristu. ⁹ Mēs esam Viņa brāļi, kad mēs izpildām - Tēva, Kas ir debesīs - gribu (sal. Mt 12,50). ¹⁰ Mātes, kad mēs nesam Viņu mūsu sirdī un miesā (sal. 1Kor 6,20) caur dievišķo mīlestību un caur tīru un labu sirdsapziņu (sal. 1Tim 3,9); mēs Viņu dzemdinām caur svētiem darbiem, kuriem jāspīd citiem kā paraugs (sal. Mt 5,16). ¹¹ Ak, cik godības pilna ir lieta, ka debesīs [mums] ir svēts un liels Tēvs! ¹² Ak, cik svēta, gaiša, skaista un brīnišķīga lieta, ka [mums] ir tāds Līgavainis! ¹³ Ak, cik svēta un cik mīļa, labpatīkama, pazemīga, miermīlīga, salda, mīlestības cienīga un pāri visām vēlama lieta, ka [mums] ir tāds Brālis un tāds Dēls: mūsu Kungs Jēzus Kristus, Kurš lika savu dzīvību par savām avīm (sal. Jņ 10,15) un lūdzās uz Tēvu sacīdams: ¹⁴ Svētais Tēvs, pasargi savā Vārdā tos (sal. Jņ 17,11), kurus Tu Man devi pasaulē; viņi bija Tavi un Tu Man tos devi (sal. Jņ 17,6). ¹⁵ Un vārdus, kurus Tu man devi, Es devu viņiem; un viņi tos pieņēma un patiesi ieticēja, ka Es esmu izgājis no Tevis, un pazina, ka Tu Mani esi sūtījis (sal. Jņ 17,8). ¹⁶ Es lūdzu par viņiem, nevis par pasauli (sal. Jņ 17,9). ¹⁷ Svētī un svētdari (sal. Jņ 17,17), un par viņiem Es upurēju sevi pašu (sal. Jņ 17,19). ¹⁸ Ne tikai par viņiem vien Es lūdzu, bet [arī] par tiem, kuri caur viņu vārdu ticēs uz Mani (sal. Jņ 17,20), lai viņi būtu svētīti vienotībā (sal. Jņ 17,23), kā Mēs (sal. Jņ 17,11). ¹⁹ Un Es gribu, Tēvs, lai, kur Es esmu, viņi būtu ar Mani, lai viņi redzētu Manu godību (sal. Jņ 17,24) Tavā valstībā (sal. Mt 20,21). Amen.