pirmdiena, 2015. gada 30. marts

Jēzus virzienā
    Šajās dienās, Klusā Nedēļā, un Trījās Svētās Dienās es nerakstīšu ziņas. Jābūt pie Jēzus, jāskatās uz turieni, uz kurieni skatījās Jēzus. Jābūt pie Jēzus ar visu savu sirdi, ar visu savu prātu, ar visiem saviem spēkiem. Jāklausās. Notiek mūsu pestīšana.

svētdiena, 2015. gada 29. marts

Cik tevī ir no Dieva plāniem?
    Lielajā Gavēnī var notikt visdažādākas lietas. Kādā ģimenē mazais bērns sāka staigāt viens pats. Citā ģimenē bērns piedzima. Pirmais! Kāda pieauguša cilvēka dzīvē atnāca laiks atpūsties slimnīcā. Kādas divas ģimenes satikās un nolēma vēlreiz satikties un sadraudzēties. Kādam priesterim bija vajadzīgs kāds būvniecības specialists. Un pēkšņi tāds, nezinādams, atnāca. Kāds slims gribēja, lai priesteris pie viņa atbrauktu. Un atbrauca. Divas reizes! Kādā draudzē nelasīja daudz labas garīgas literatūras. Pēc diviem mēnešiem viss mainījās, viss uzlabojās.
    Kāpēc tas viss un vēl daudzas citas lietas var tā mainīties? Mēs protams nepateiksim, ka vienkārši tā gribēja Dievs, vai nu tā vienkārši notika. Ja paskatīties uz katru šo notikumu, tad mēs atrastu vienu ļoti konkrēto lietu: cilvēks atdeva sevī vietu Dieva plāniem, lai tie sāktu pildīties. Ar citiem vārdiem var pateikt, ka kādam cilvēkam "palielinājās sirds". Bet tik un tā nekas nenotiktu, ja nebūtu viena un droša lieta: Dievs darbojas, Dievs ir dzīvs, jauns un nekad neatkārtojas. Un uz tādu dzīvi tevi aicina.

sestdiena, 2015. gada 28. marts

Kopiena ir Dieva dāvana.
    Kad kādā draudzē notiek lekcijas, vai kādi pasākumi vienu reizi nedēļā, vai pat rētāk, un sākas kādas citas aktīvitātes, tad pēc kāda laika atklājas, ka cilvēku nav. Nenāk un viss. Nevar kaut ko regulāri uzsākt un vadīt, kaut ko veidot. Tā ir normāla lieta, jo cilvēkiem jau ir citas aktīvitātes, viņi ir aizņemti un to nevar mainīt nekādā veidā.
    Kād mēs redzam, ka kādā draudzē izveidojas kopiena, kādas katoļu kustības kopiena, tad nav grūti ieraudzīt, ka šo kopienu veido cilvēki no dažādām vietām, no dažādām draudzēm. Un tie, kuri ir atbildīgi par kopienu un tās veidošanu, ir sveši.
    Par katru sabiedrību mēs varētu pateikt, ka tā atrada savu vidi, vai dzīves veidu, darbojas pēc kādiem mehanizmiem un katra jauna darbība var likties sveša, nevajadzīga un protams nicina līdzšinējo kārtību.
    Tāpēc kopiena tā ir Dieva dāvana un cilvēks, kas tajā ieiet, zina, ka ieiet svešā vidē. Tā Francisks no Asīzes laikā, kad sāka atgriezties, devās pie spītālīgiem un rūpējās par viņiem. Līdz šim bijās no viņiem, bet tagad tas, kas bija rūgts, kļūva salds, bet tas, kas bija salds, kļūva nenozīmīgs. Dievs ieved cilvēku svešā vidē un tam ir divi mērķi. Pirmais: atbrīvot cilvēku no verdzības kādā mehanizmā. Otrais: tādu atbrīvotu cilvēku ievest citā vidē, kur visi ir brāļi un māsas Kristū. Izņemot Dievu, neviens to nespēj.
    Kāds ir galvenais mērķis katrai kopienai? Tas uz kuru rāda pats Jēzus Kristus savā Evaņģēlijā: lai jūs tā mīlētu viens otru, lai pasaule to redzētu un slavētu Tēvu, Kas ir debesīs. Kopienu Dievs piepilda ar savu mīlestību un pateicoties tai mīlestībai, kas izpaužas brāļu un māsu mīlestībā konkrētos darbos, pasaule ieticēs uz Dievu.
    Tāpēc ticīga cilvēka dzīve tā ir kopienas meklēšana, pat tad, kad jau ir kādā kopienā, jo šo dāvanu vajag sevī atdzīvināt. Tā vienmēr ir lielāka nekā cilvēka spējas, jo tā ir Dieva dāvana. Kopiena, kas ir ārpus ģimenes, ir nepieciešama, lai iemācītos mīlēt. Nav ko šaubīties. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienas veidā tiek atmesta. Un tas ir iemesls, kura dēļ dzīve kopienā tiek pieņemta. Tikai cilvēks pats atbild sev uz jautājumu: kur es gribu dzīvot, mehanizmā, vai mīlestībā?
    Ja kāds pēc šī teksta lasīšanas saprastu, ka kopiena nicina ģimeni, vai saprastu kaut ko līdzīgo, tad nepareizi saprata. Jo Dievs dod katram ģimeni un tajā mīlestību. Bet tas pats Dievs aicina uz vēl lielāko mīlestību, kas parādas kopienā.

piektdiena, 2015. gada 27. marts

Pavasaris 2003. gada
    Pavasarī 2003. gada es lasīju dažas rekolēkcijas: divas draudzēs (Lielā Gavēņa rekolēkcijas) un vienu māsu kapucīņu klosterī jauneklēm. Rekolēkcijas, kuras notika aprīļa sākumos, bija īpašas. Ne tikai tāpēc, ka baznīciņa atrodas daži simti metri no jūras, mazā pilsētiņā, apkārt tikai meži, no vienas puses jūra, no otras ezers. Bija īpašas, jo tūlīt pēc tām, un es to zināju, uz Latviju brauks mūsu Provincjāls un paņems arī mani. Un es pēc sešiem mēnešiem Polijā atgriezīšos Latvijā, Rīgā. Tuvojās Lieldienas un es jutu, ka būs mierīgas, jo svētku laikā neviens man nedos nekādu smago pienākumu. Kāpēc? Tāpēc, ka man vajadzētu atkārtot latviešu valodas zināšanu. Un tam ir vajadzīgs laiks. Tādi bija "otrie sākumi" Latvijā.
    Lieldienu laiks kopā ar šīm Trījām Svētām Dienām ir laiks, kurā visvairāk parādījās Dieva Dēla paklausība Tēvam, šī vienotība, kas ir pāri pār mums sasniedzamām robežām. Paklausība mīlestībā, kura mūs pārliecina, lai piedalītos Dieva lietās. Lai neierobežotu mūsu paļāvību uz Dievu robežās, kuras iespējamas mūsu domām un plāniem. Ja cilvēks "nevingrinājas" ikdienišķajā "jā" Dievam, sevišķi Vissvētākā Sakramenta priekšā, kā var nopietni un patiesi padoties Viņam pilnīgi? Bet ja "vingrinājas", tad lai padodas Baznīcas varai un kalpo Dievam un cilvēkiem tā, kā Dievs grib.

ceturtdiena, 2015. gada 26. marts

Martā 2003. gada
    Martā 2003. gada mans priekšnieks klosterī mani sūtīja uz kādām rekolēkcijām, lai es tās lasītu tālā pilsētā. Pēc dažām dienām vajadzēja paņemt savas mantas, papīrus, sagatavotas mācības un doties ceļā. Dažas stundas vilcienā, bet ārā gandrīz tikai meži. Lieli meži.
    Pilsētā nebija nekādas grūtības atrast baznīcu, bet atklājās, ka rekolēkcijas pirms pāris dienām... beigusies. Ko tagad darīt? Pirmā doma - varbūt es atbraucu uz nepareizu pilsētu? Nu nē. Bet situācija ātri atrisinājās, jo man teica, ka pilsētā ir vēl otrā baznīca. Kāds cilvēks mani labprāt aizveda un atklājās, ka tur rekolēkcijas... būs un man tajās jālasa lekcijas.
    Prāvests mani ieveda plebānijā un... es brīnījos, cik liela ir fuajē.
    - Tēvs, tu brīnies, ka šī fuajē ir tik lielā? Parasti katrs brīnas un jautā.
    Prāvests pastāstīja man drusciņ par šīs draudzes vēsturi. Šajā vietā bija liels šķūnis. Prāvests saņēma krievu laikos atļauju to izremontēt. Protāms tas tika tā remontēts, ka rezultātā iekšā bija istabas priesteriem, virtuve. Bet no otras puses arī kādas istabas un katehēžu zāles. Starp šīm divām daļām, pa vidu, lielā zāle. Tieši tāpēc, lai tajā katru dienu svinētu svēto Misi. Tas nozīmē, ka "jaunā šķūņa" sirdī parādījās kapela ar Vissvētāko Sakramentu, topošās draudzes sirds. Vēlāk tikai, pavisam nesen, izdevās uzbūvēt jauno baznīcu teritorijā pie šīs "īpašas plebānijas", baznīcu, kurā es martā 2003. gada lasīju rekolēkcijas jaundibinātai draudzei.
    Kāpēc es par to rakstu? Katram ticīgam cilvēkam ir pienākums rūpēties par savu draudzi laikā, kad viņš tur dzīvo un apstākļos, kādi tur ir. Ja katra paaudze rūpēsies par draudzi, par baznīcu, par kapelu, vai pat par šķūni, atstās nākamai paaudzei visskaistāko ticības piemēru.

trešdiena, 2015. gada 25. marts

26 martā 2000. gada
    Šis stāsts tiek veltīts tiem, kuri varbūt netic pietiekami stipri, ka vajag lūgties un ka Dievs ir labs un uzklasa lūgšanas, kuras ir pēc Viņa gribas.
    2000. gada sākumos man bija mūžīgie svētsolījumi un tad es jau biju simtsprocentīgs kapucīns. Tagad jau es gatavojos diakonātam, tas ir iesvētīšanām, caur kurām vīrietis kļūst par garīdznieku.
    Janvāra beigās bija vēl viena priecīgā vēsts. Lūk manai māsai un viņas vīram piedzima bērniņš, meitene.
    Kad es jau gatavojos diakonātam un domāju par rekolēkcijām pirms iesvētīšanām, 18. martā atnāca skumīga ziņa, ka meitene ir ļoti slima. Uz reiz pateicu daudziem cilvēkiem, lai viņi lūgtos. Lūdzu arī brāļus no Neokatehumenāļā Ceļa Lubļinā, pie mūsu draudzes. Tajā pašā dienā es devos pie viņiem uz Euharistiju, kas bija šajā nodomā. Iepriekš saplānots nodoms tika pārcelts uz citu dienu. Pēc svētās Mises, kuru vadīja kāds tēvs, kas tagad ir jau kādu laiku Georgijā (Gruzijā), es saņēmu ziņu, ka bērnam ir labāk. Jau atrada slimības cēloni un sāka ārstēt. Veselības stāvoklis jau bija stabils. Pateicība Dievam un visiem lūdzējiem.
    Nākamā dienā braucām uz rekolēkcijām un pēc nedēļas 26. martā, svētdien, bīskaps Staņislavs Velguss (Stanisław Wielgus) mūs deviņus brāļus kapucīnus iesvētīja par diakoniem. Mēs bijam tie pirmie, kurus viņš iesvētīja. Pirms pāris gadiem katoļu universitātē Lublinā viņš mūs mācīja filozofijas vēsturi. Ļoti labs profesors, šīs universitātes rektors šajos laikos.
    Lūgšanai ir liels spēks, bet vienmēr pa priekšu jāiet Dieva gribai. Vajag to meklēt un atradīsies. Dieva gribas pildīšana (cik es dzīvē redzēju piemērus) māca palāvību. Dievs ir ļoti labs un vienmēr rūpējas par katru cilvēku.

otrdiena, 2015. gada 24. marts

Jēzus miesa ielikta kapā.

Jēzus miesa ielikta kapā.
    "Jāzeps no Arimatejas saņēma Jēzus miesas un ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja."
    "Pēc varmācības un tiesas Viņš tika aizrauts projām. Kam tad rūp Viņa liktenis? Viņš tika paņemts no dzīvo zemes, manas tautas nozieguma dēļ saistīts un nonāvēts. Kapu tie Viņam ierādīja pie bezdievjiem tomēr Viņa atdusas vieta bija starp bagātajiem, jo Viņš netaisnību nebija darījis un viltus nebija uz Viņa lūpām. Ja savu dzīvību Viņš atdos upurī par grēkiem, Viņš pieredzēs ilgu mūžu pēcnācējos, un caur Viņa roku piepildīsies Kunga griba. Savas dvēseles ciešanu dēļ Viņš ieraudzīs gaismu un būs apmierināts par savu atzīšanu."
    "Un ja mēs, patiesības atziņu saņēmuši, apzināti grēkojam, tad vairs neatliek upuris par grēkiem, bet gan šausmīgas tiesas gaidīšana un uguns niknums, kas aprīs pretiniekus.
    Jo jūs neesat piegājuši pie taustāma kalna, ne pie degošas uguns, ne negaisa mākoņa, ne tumsas, ne vētras, ne bazūnes skaņas, ne vārdu balss, bet jūs esat tuvojušies Siona kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei, un daudzu tūkstošu eņģeļu sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzei, un Dievam, visu tiesātājam, un taisnīgajām, pilnību sasniegušajām dvēselēm, un Jaunās derības vidutājam Jēzum, un apslacīšanai asinīm, kas spēcīgāk runā nekā Ābela asinis."
     "Jēzus iegāja ne rokām celtā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad parādītos par mums Dieva vaiga priekšā, Viņš parādījās vienu reizi, lai, sevi uzupurēdams, izdeldētu grēku. Kristus vienreiz uzupurēts daudzu grēku deldēšanai. Otrreiz Viņš parādīsies to pestīšanai, kas Viņu gaida.

    Jēzus asins dēļ mums ir cerība ieiet debesīs, uz turieni Viņš mums sagatavojis jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, savu miesu; un tā kā mums ir augstais priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesu sirdi, ticības pilnībā, apslacināti sirdīs un brīvi no ļaunas sirdsapziņas, un miesu nomazgājuši tīrā ūdenī. Un vērosim cits citu, lai pamudinātos mīlestībā un labajos darbos!"


Jēzus miesu noņem no krusta.

Jēzus miesu noņem no krusta.
    "Vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot. Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā."
    "Jēzus, būdams Dieva Dēls, tomēr mācījās paklausību no tā, ko izcieta. Un Viņš, sasniedza pilnību, kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas cēlonis, Dieva nosauktais augstais priesteris.
    Jēzus visos laikos spēj izglābt tos, kas caur Viņu tuvojas Dievam, vienmēr dzīvs būdams, lai mūs aizstāvētu. Jo vajadzēja, lai mums būtu tāds augstais priesteris: svēts, nevainīgs, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un augstāks par debesīm; Kam nevajag kā Vecās Derības priesteriem ik dienas upurēt dāvanas vispirms par saviem, pēc tam par tautas grēkiem; jo to Viņš darīja vienreiz, pats sevi upurēdams."
    Saka Dievs: "Tādēļ Es Viņam piešķiršu daudzus, jo Viņš savu dzīvību atdeva nāvē un tika pieskaitīts noziedzniekiem. Un Viņš uzņēmās daudzu grēkus un par pārkāpējiem lūdzās."

Jēzus mirst pie krusta.

Jēzus mirst pie krusta.
    "Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu."

    "Kristus Jēzus, lai gan bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem. Un atzīts par cilvēku tajā, kas ir ārējais, Viņš pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tādēļ arī Dievs Viņu paaugstināja un deva Viņam vārdu, kas ir pāri pār katru vārdu, lai Jēzus Kristus vārda priekšā locītos visi ceļi debesīs, virs zemes un pazemē, un ikviena mēle atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs!, Dieva Tēva godam."
    "Mēs gan redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi bija zemāk nostādīts par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ kronētu ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi par visiem. Jo pieklājas Tam, kura dēļ un caur kuru viss ir, kas daudzus bērnus veda godībā, pestīšanas devēju caur ciešanām padarīt pilnīgu.
    Jēzus ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam vara pār nāvi, tas ir, velnu, un atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu dzīvi bija padoti verdzībai.
    Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai kļūtu žēlsirdīgs un uzticīgs augstais priesteris Dievam tautas grēku izlīdzināšanai. Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti."

Jēzus piesists krustā.

Jēzus piesists krustā.
    "Viņi ir pārdūruši manas rokas un kājas un es varu izskaitīt visus manus kaulus."
    "Redzi, manam Kalpam labi veiksies; Viņš izcelsies, tiks paaugstināts un kļūs ļoti cildens. Kā daudzi par Viņu izbrīnā satrūkās, cik necilvēcīgi izkropļots bija Viņa izskats un Viņa tēls nebija cilvēkam līdzīgs, tā Viņš pārsteigs daudzas tautas. Viņa priekšā karaļi aizvērs savu muti, jo ieraudzīs to, kas viņiem nebija stāstīts un sapratīs to, ko nebija dzirdējuši. Viņš bija nicināts un ļaužu atstumts, sāpju vīrs, Kas pazīst ciešanas. Bet Viņš nesa mūsu grūtumus un uzņēmās mūsu ciešanas, bet mēs Viņu uzskatījām par sodītu, Dieva šaustītu un pazemotu. Bet Viņš bija ievainots mūsu grēku dēļ un mūsu noziegumu dēļ satriekts. Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs visi maldījāmies kā avis, bet Kungs uzlika Viņam mūsu visu pārkāpumus."

    "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani pametis?"

Jēzum novelc drēbes.

Jēzum novelc drēbes.
    "Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus."
    "Beidzot, brāļi, esiet stipri Kungā un viņa varenības spēkā! Tērpieties Dieva bruņās, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām! Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem, pret ļaunajiem gariem zem debess. Tāpēc tveriet Dieva bruņas, lai jūs ļaunajā dienā spētu pretoties un pastāvēt visā pilnībā! Tātad stāviet, apjozuši savus gurnus patiesībā, tērpušies taisnības bruņās, Un kājas apāvuši miera evaņģēlija sludināšanai! Pie visa tā tveriet ticības vairogu, ar kuru jūs spēsiet apdzēst visas ļaunā ugunīgās bultas! Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un gara zobenu tas ir, Dieva vārdu un garā lūdziet Dievu katrā laikā, visādi Viņu pielūdzot un piesaucot! Bez tam esiet modri un visā neatlaidībā aizlūdziet par visiem svētajiem."

pirmdiena, 2015. gada 23. marts

Jēzus trešo reizi krīt zem krusta.

Jēzus trešo reizi krīt zem krusta.
     "Tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota; Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas; Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas. Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen. Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis. Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas. Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības; Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem, Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi. Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt."

Jēzus un raudošas sievietes.

Jēzus un raudošas sievietes.
    "Jēzum sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja. Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ! Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas. Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs! Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?"
    "Kungs! Kurš mitīs tavā teltī? Kurš mājos tavā svētajā kalnā? Kas staigā krietnumā un taisnīgi dara, un runā patiesību savā sirdī, kas netenko ar savu mēli, kas kaimiņam nedara ļauna, kas neceļ neslavu tuvākajam... tas neklups nemūžam!"

Jēzus krīt zem krusta otro reizi.

Jēzus krīt zem krusta otro reizi.
     "No sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas ir, kas sagāna cilvēku."
    "Miesas darbi ir zināmi; tie ir: netiklība, nešķīstība, bezkaunība, baudkāre, kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, skaudība, slepkavība, piedzeršanās, plītēšana un tiem līdzīgi. Par tiem es iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju: kas tādus darbus dara, tie Dieva valstību neiemantos."
    "Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs. Jo miesas tieksme ir nāve. Jo miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj. Un miesas cilvēki nevar Dievam patikt. Bet ja kam Kristus gara nav, tas nav Viņa. Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet"

Svētā Veronika.

Svētā Veronika.
    Bez Svētā Gara palīdzības neviens nevar pateikt Jēzus ir Kungs!
    "Sava vaiga gaišumu cēl pār mums, Kungs!"
    "Lai priecājas visi, kas tveras pie Tevis, Dievs, lai gavilē mūžam! Sargā tos, lai gavilē tevī tie, kuri mīl tavu vārdu!"
    "Kungs, Tev uzticas visi, kas zina Tavu vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē."
    "Es saku Kungam: Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nav nekā laba."
    "Neviens nevar pateikt: Kungs Jēzus, kā tikai Svētajā Garā. Jo žēlastības ir dažādas, bet tas pats Gars. Un ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. Un ir dažāda darbība, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara."
    "Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs."
    "Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer! Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes. Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts."
    "Taisnīgais lai kļūst vēl taisnīgāks, un svētais lai kļūst svētāks!"
    "Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši."

Sīmanis no Kirēnes palīdz Jēzum nest krustu.

Sīmanis no Kirēnes palīdz Jēzum nest krustu.
     "Izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Jēzus krustu."
     "Tiem, kas iet pazušanā, mācība par krustu ir neprātība, bet tiem, kas tiek pestīti, tas ir mums, tā ir Dieva spēks."
    "Es nekaunos evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks katra ticīgā pestīšanai. Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: Taisnīgais dzīvo no ticības. Svētlaimība un gods, un miers ikvienam, kas dara labu."
    "Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet. Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod."
    "Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā".
    "Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs."
    "Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs."
    "Ja kas man kalpo, tas lai seko man, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man kalpo, to godinās mans Tēvs."

sestdiena, 2015. gada 21. marts

Baznīcā bezdarbnieku nav.

Baznīcā bezdarbnieku nav.
    Pēc sv. Mises vajadzēja sagatavot visu filmai Kristus Ciešanas, arī kā jāstrādā ar projektoru. Pēc tam bija jābrauc pēc Dieva Mātes statujas uz sv. Misi. Pēc Mises Žīguros pārvest Dievmātes statuju uz nākamo ģimeni. Pēc tam klosterī skatījāmies filmu Kristus Ciešanas. Bija daudz cilvēku, jo četrpadsmit.
Tagad es jums rakstu dažus vārdus tikai, jo esmu saaukstējies un nevaru izveseļoties. Vajag līdz rītam pagulēt. Es ceru, ka sapratīsiet. Gribas rakstīt nākamas Krusta Ceļa stacijas, bet veselība arī ir vajadzīga.

piektdiena, 2015. gada 20. marts

Jēzus satiekas ar savu Māti.

Jēzus satiekas ar savu Māti.
    "Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm."
    "Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek" Kunga griba.
    "Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis Jēzus!"
    "Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās. Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas."
    "Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek" Kunga griba.
    Marija, žēlastības pilnā, Svētā Gara Līgava, Krusta Ceļa laikā bija pie Jēzus. Viņa, Jēzus Ciešanu nopelnu deļ, tika iepriekš pasargāta no iedzimtā grēka un no ikviena grēka. Tāpēc viņa nes savā dzīvē Svētā Gara augļus. Tie ir: "mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība."
    Arī mēs, ja atgriežamies, nesīsim savā dzīvē tādus augļus.

Jēzus krīt zem krusta.

Jēzus krīt zem krusta.
    Es esmu tārps, nevis cilvēks.
    Dievs Man sacīja: "Tu esi mans kalps, kurā es tikšu pagodināts".
    Bet Es sacīju: "Veltīgi esmu pūlējies, lieki un ne par ko esmu šķiedis savus spēkus. Tomēr mana taisnība ir pie Kunga, un mans atalgojums ir pie mana Dieva." Es tiku pagodināts Kunga acīs un mans Dievs kļuva mans stiprums.
    Dievs sacīja: "Es Tevi iecelšu par gaismu tautām, lai mana pestīšana aizsniegtos līdz pat zemes robežām".
    Kristus negribēja nepieskārties katrai vietai, kurā mēs cilvēki kritām grēkos, zaudējām vienotību ar Dievu un kā mirušie varējām tikai gaidīt... savu Pestītāju. Un lūk Viņš šeit ir un gaida, lai katrs personīgi atdotu Viņam visus savus grēkus.

Jēzus pieņem krustu.

Jēzus pieņem krustu.
     Krusts tas ir koks, kas jau ir miris. Jau nekad nedos augļus. Jēzus pieņem krustu. Viņa priekšā un aizmugurē, un apkārt ir tikai nāve. Dzīvības Devējs ieiet nāvē. Jēzum nedod jau nekādas žēlastības. Bet taču Viņš Pats ir Lielā Žēlastība. Jēzum katra žēlsirdība tika slēgta. Bet taču Viņu piepilda žēlsirdība.
     Psalmists pravietiski rakstīja par ceļu, kas vedīs pa tumšo nāves ieleju. Tas, kas ies pa šo ceļu, nebīsies, jo nesīs krustu. Krusts, koks, kas ir miris, nevar nest labus augļus. Tāpēc šeit Auglis, Labais Auglis no Debesīm, nes koku, lai to atdzīvinātu.
     Visi ir sagrēkojuši, nav neviena taisnīga, visi ir miruši. Lūk Jēzus sevī nes mūs visus, lai mēs atdzīvināti nestu Labo Augli no Debesīm.

Jēzu notiesā uz nāvi.

Jēzu notiesā uz nāvi.
     Divi ir tikai ceļi cilvēkiem. Svētie Raksti sauca vienu par dzīvības ceļu, bet otro par nāves ceļu. Viens no praviešiem salīdzina grēcinieka ceļu ar krūmu, kas aug tuksnesī. Gadiem ilgi ir kā miris, bet kad līst lietus ātri parādas lapas, ziedi, augļi ar ērkšķiem. Visu iesūc sevī. Pēc tam atkaļ gadiem ilgi ir kā miris.
    Tomēr cilvēku, kas dzīvo taisnīgi pravietis salīdzina ar koku, kas aug pie ūdens, kas veldzē. Šis koks nesīs labus augļus savā laikā un viņam ūdens nekad trūks.
     Pie Poncija Pilāta atveda Jēzu. Jēzus var dot katram Dzīvo Ūdeni, tas ir Svēto Garu. Tik tuvu Pilāts bija Dzīvības Avotam, bet vairāk iemīlēja savu ceļu un tāpēc viņa tikšanās ar Jēzu Kristu deva tikai augļus, kuriem ir ērkšķi, nevienam nevajadzīgus augļus.
     Jēzus pieņem nāves spriedumu no Pilāta, jo tieši tāpēc atnāca, lai katrā tuksnesī ieplūstu Dzīvais Ūdens. Un tieši tagad šis pestīšanas darbs sākas izpildīties.

ceturtdiena, 2015. gada 19. marts

Svēto Baznīca
    Šodien septiņos no rīta zvanīja man, ka vajag pie slima braukt. Pēc stundas kāds atbrauca pakaļ, es paņēmu Vissvētāko Sakramentu un devamies ceļā. Pēc visām lūgšanām mani aizveda atpakaļ. Un pēc kāda laiciņa vajadzēja man iet jau uz baznīcu.
    Šodien svētā Jāzepa lieli svētki. Tāpēc bija vairāk cilvēku, daudzas reizes vairāk, nekā darba dienās. Arī gara rinda pie grēksūdzes. Tas ir šis liels priestera prieks, kad daudz cilvēku iet pie grēksūdzes. Jo tajā parādas Dieva uzvara, Jēzus uzvara pār grēkiem, Jēzus Krusta un Mīlestības pagodināšana cilvēku dzīvē.
    Gandrīz visi, vismaz vairākumā, atnāca un atbrauca tie, kuriem šeit virs zemes palika dzīvot mazāk, nekā līdz šim dzīvoja. Protams neviens no mums nezina, cik mums palika virs zemes dzīvot. Bet tik un tā vislabāk būt gatavam vienmēr satikties ar Dievu. Cik jaunie to saprot, tā ir pavisam cita lieta. Bet pat ja nesaprot, tad ir svarīgs, cik daudz grib palīdzēt veciem cilvēkiem un atvest viņus uz baznīcu.
    Pēc tam vēl bija Liepna.
    Pēc Liepnas klosteris (bijušais). Labi ka tur notiek svētā Mise, jo daudziem ir tuvāk. Un otrkārt, tie kuri strādā, var paspēt uz sv. Misi.
    Pēc Mises zvans. Šis cilvēks, pie kura es braucu no paša rīta, jau aizgājis mūžībā. Mēs pateicāmies Dievam un es pateicos šai ģimenei, ka pasauca priesteri. Un tagad mūsu nomirušais brālis, kas atstājis savu miesu šeit virs zemes, devas ceļā ar savu dvēseli mūžīgajā dzīvē uz Debesu Valstību, pie Dieva, Kas mūs tik ļoti mīl un ir tik tuvu, ka ir gatavs cilvēkam dot sevi pašu svētajā Komūnijā, ja tikai cilvēks grib iet ar Dievu uz turieni, kur kopā ar Jēzu dzīvo svētie un svētās.
    Labi, labi, par veciem nav ko uztraukties. Viņi lūdzas, iet pie grēksūdzes un uz sv. Misi, ja veselība atļauj. Viņi dzīvoja lielos ciemos, strādāja un lūdzās ar saviem vecākiem un vecvecākiem, un ar viņiem pavadīja gandrīz visu laiku. Bija un palika brīvi. Bērns baznīcā, bērns sv. Misē, bērns pie grēksūdzes, bērns ar ģimeni - tas ir projekts un dāvana (nevis kredīts) uz mūžību, ar mūžīgo garantiju. Dot pestīšanu katram cilvēkam, kas gribēs to pieņemt - tas ir Baznīcas uzdevums.

trešdiena, 2015. gada 18. marts

37.98 gradi
    Vakar man bija tāda temperatūra un nolēmu iet gulēt un neko nerakstīt. Tagad ir drusciņ labāk. Es ceru, ka šī lūgšana par misionāriem ļoti arī man palīdz izturēt visās slimībās. Dievs dod spēku. Gandrīz katru dienu tagad trīs sv. Mises, jo ir draudzes rekolekcijas. Arī bēres, vai pie slimnieka jābrauc, vai kādi fiziskie darbi. Es ceru, ka šī skaistā dzīve, tādas misijas, atradīs savu vietu arī citu cilvēku sirdīs un tie pateiks Dievam: Lūk es esmu, sūti mani!
    Liels paldies misionāriem Viļakā, kuri brīnišķīgi lūdzas, organizēja sv. Jāzepa darbnīcu bērniem šajās dienās un rūpējas par jauniešiem.

pirmdiena, 2015. gada 16. marts

Laiks Dieva rokās
    Kaut gan ir Lielais Gavēnis, tomēr laiks skrien. Tas nozīmē, ka ir ko darīt un, kas ir ļoti svarīgs, kur piedalīties labos pasākumos. Un ir tā, ka draudzē palielinājas to cilvēku loks, kuri grib piedalīties. Un palielinājas to cilvēku loks, kuri organizē garīgos pasākumos. Šeit es rakstu par katehētēm un misionāriem. Kā misionāru ir tagad vairāk, tā arī ticu, ka laika gaitā palielināsies katehētu skaits.
    Šī diena man bija daudzu pasākumu un lūgšanu pilnā. Starp citiem bija lūgšana baznīcā un spēles ar bērniem, kuriem misionāri organizē svētā Jāzepa darbnīcu. Tad arī māja bija pilna. Bija tikšanās ar cilvēkiem, kuriem būs bēres ģimenēs. Bija saruna ar katehēti un jaunekli, kura gatavojas Sakramentiem. Bija daudz jautājumu un manas garas atbildes. Bija fiziskais darbs, kā malkas zāģēšana un nēsāšana, teritorijas tīrīšana.
    Un galvēnais - lūgšana. Svētās Mises, breviārs, rožukronis. Un cilvēku lūgšanas dzīves piemērs - gan no Viļakas, gan no Ogres, un dienas laikā lūgšanas ar misionāriem. Kontakts ar misionāriem ir ļoti labs un pateikšu, ka es jūtos ļoti apdāvināts. Es pateicos Dievam par visiem labas gribas cilvēkiem, sevišķi par tiem, kuri visdažādākā veidā atbalsta mūsu draudzes. Aicinu vidējo paaudzi vairāk līdzdarboties ar savu draudzi. Es ceru, ka caur bērniem, caur viņu lūgšanām tas arī notiks.

 *   *   *
Aicinu lūgties par manas provinces kapucīniem misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

 Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

svētdiena, 2015. gada 15. marts

Būt Baznīcas sirdī
    Kad šoferis katolis dodas ceļā, tad sākumā lūdzas. Lūgšanas laikā piesauc svētos un svētās, un arī eņģeļus, lai viņu sargātu šajā ceļā. Sevišķi lūdzas uz Dieva Māti un arī uz sv. Kristoforu, šoferu aizbildni. Parasti šī lūgšana ir kā mazā litānija, jo katram ir kādi iemīlēti svētie. 
    Viena no iemīlētām svētajām ir daudziem cilvēkiem svēta Terēze no Lizjē. Kad bieži dzīvē katoļiem kāds gudrākais grib parādīt "brīnišķīgo" atgriešanās piemēru, tad rāda kādu narkomānu. Viņš atgriezās un tagad viņš ir piemērs jauniešiem. Vai kādas citas verdzības, no kurām kādi tika atbrīvoti un tagad stāsta.
    Bet varbūt tas nav vislabākais veids, kā jauniešiem sludināt Evaņģēliju? Bet no otras puses, kāds pateiks, tādi paraugi ir vislabākie, jo jaunieši jau ir ieļaunoti un tikai ar šoka terapiju var viņus atgriezt pie Dieva.
    Sv. Terēze no Lizjē rakstīja savu grāmatiņu ar tādu apziņu, ka viņa iet svētuma ceļu, ka Dievs viņu vada, ka Dievs ir mīlestība, ka Viņš sargā Terēzi vienmēr un parāda šo pazemīgo mazo ceļu. Viņa zināja, ka viņai nav nekādu viziju, nekādu "jauno atklāsmi", nekādu brīnumaino atgriešanos, nekā tāda, kas šokētu, kas skaļā balsī sauktu. Un viņa pati to skaidro mums.
    Lūk kad Terēze lasīja svētā Pāvila vēstules, tad saprata, ka Baznīcai ir sirds. Šajā sirdī ir mīlestība. Ja nebūtu, tad apustuļi nesludinātu Evaņģēliju, jaunie cilvēki neiestātos semināros un klosteros un misionāri nebrauktu uz misijām. Tad Terēze saprata savu paaicinājumu: Baznīcas, manas Mātes sirdī es būšu mīlestība. Tāpēc ka daudz jau rakstīju par misiju nepieciešamību, tad vēlreiz gribu pasvītrot lūgšanas par misionāriem nepieciešamību. 
    Kas ir misionārs? Es domāju, ka katrs no viņiem un no viņām labi to zina. Protāms ne uz reiz. Es domāju, ka misionārs tas ir tas, kas palīdz tuvākam skatīties uz sevi ar Dieva acīm! Vai tas nav brīnišķīgs? Ieraudzīt savu patiesu vērtību. Ieraudzīt realitāti. Ieraudzīt Dieva mīlestību savā dzīvē.
    Es kādreiz runāju ar jauniešiem kādā skaistā novadā. Un viņi man teica, ka viņus māca rakstīt projektus.
- Kāpēc jums vajadzīgi projekti?
- Lai mums būtu labs Start dzīvē.
- Kādā veidā?
- Uzrakstīšu projektu, ražošu, pārdošu un tā tālāk...
- Bet taču tev nav naudas, lai uzbūvētu firmu, ēku, nopirktu mašīnas, samaksātu strādniekiem, un tā tālāk...
- Jāpaņem kredits...
    Vai jūs jau saprotat, kam ir vajadzīgi jaunieši, kuru acu priekšā tika paslēpts īstais projekts dzīvē, kas saucas paaicinājums - uz laulības sakramentu un ģimenes dzīvi, uz priesterību, uz klosterdzīvi?
    Vai jūs redzāt, kam ir vajadzīgi jaunieši, kuriem kāds nerāda vislabāko kredītu dzīvei - ģimeni?
    Misionāri un misionāres, vienālga kurā vietā viņi un viņas dzīvo un kalpo, zina, ka viņu paaicinājums ir: atdot cilvēkam dzīvo Dievu. Un tikai tad viss būs labi. Un tikai tad viss būs kārtībā.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

sestdiena, 2015. gada 14. marts

Vai adorācija tā ir ārkārtīga situācija?
    Kā es teicu vakar, pirmajā dienā piedalījos adorācijā četras stundas. Bet šodien divas stundas, vienu no rīta un otro pēcpusdienās. Baznīcā ir +3 gradi un tie ir piemēroti apstākļi tam, lai atnāktu uz svēto Misi un pēc tam ietu atpakaļ uz mājām. Bet adorācijai?
    Vai ir tāda vieta Viļakas centrā, kurā jau tagad varētu sākt adorāciju? Vēl nav runā par nemitīgo adorāciju. Bet vai ir vieta? Vai kādam no jums ir kāda konkrēta ideja? Tāda veidā mēs izpildītu pāvesta Franciska lūgumu, lai Jēzus būtu tuvāk cilvēkiem:
    Baznīcai jāpāriet no garīgas aprūpes, kas saglabā to, kas ir, uz misiju garīgo aprūpi. Tik bieži mums ir Jēzus baznīcā, iekšā, un mēs neļāvam Viņam iziet. Tā ir vissvarīgākā lieta, kuru jādara, ja mēs negribam, lai Baznīcas ūdeņi paliktu nekustāmie.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu kapucīnu-misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II
Dieva žēlsirdība nepieciešama
    Svētais tēvs Francisks vakar izsludināja Dieva žēlsirdības gadu. Portālā katolis.lv lasām:
    13. marta pēcpusdienā liturģijas laikā pāvests Francisks izsludināja ārkārtas Jubilejas svēto gadu. Tas būs veltīts Dieva žēlsirdībai un sāksies šī gada beigās Dievmātes Bezvainīgās ieņemšanas svētkos ar Svēto durvju atvēršanas ceremoniju Vatikāna bazilikā, bet noslēgsies 2016. gadā Kristus Karaļa svētkos.
2015. gada sākumā pāvests Francisks teica: „Šis ir žēlsirdības laiks. Ir svarīgi, lai ticīgie laji dzīvo saskaņā ar to un nes to dažādās sociālajās realitātēs. Uz priekšu!”
Svētais gads tika izsludināts pāvesta Franciska ievēlēšanas otrajā gadadienā penitenciālās ceremonijas homīlijā. Līdz ar šo ceremoniju Francisks atklāja arī „24 stundas Kungam” – iniciatīvu, ko ierosināja Pontifikālā Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padome. „24 stundas Kungam” aptver visu pasauli, aicinot atvērt dievnamu durvis, lai ikviens varētu saņemt Izlīgšanas sakramentu. Šī gada temats „Dievs ir bagāts savā žēlsirdībā” ir gūts no svētā Pāvila vēstules efeziešiem (2, 4).
Svētā gada atklāšana sakritīs arī ar 50. gadskārtu, kopš noslēdzies Vatikāna II ekumeniskais koncils.
    Man ir liels lūgums ģimenēm, kurās dzīvo vecie un slimie radinieki: līdarbojieties ar saviem prāvestiem! Palīdziet saviem tuviniekiem sagatavoties mūžīgajai dzīvei. Tas ir vissvarīgākais pienākums. Jūsu pienākums. Dažreiz priesteris nevar atrast cilvēkus, vecos cilvēkus, kuri zvana vienu reizi, kad piem. priesteris ir ceļā, neatceras adresi. Un pēc tam ģimene zvana, ka tēvs nomira, kā māte nomira. Priesteris šeit pavisam nav svarīgs un tas, ko viņš pārdzīvo šajās situācijās. Tas nav svarīgs. Taču jūs mīlat savus tuvākos? Neļaujiet viņiet aiziet mūžībā bez grēksūdzes. Es jūs ļoti lūdzu! Būsim žēlsirdīgi sevišķi savu tuvāko pēdējā dzīves virs zemes mirklī.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

piektdiena, 2015. gada 13. marts

Adorācija klusumā
    Šodien arī būs ļoti īss teksts, jo tā bija ļoti aizņemta diena. Ne tikai tādi darbi, kā malkas nēsāšana, bet sākām adorāciju. Un ziņiet, pēc visām svētām Misēm vēl adorācija. Neticāmi, es izturēju veselas četras stundas! Un viss klusumā Vissvētākā Sakramenta priekšā. Tas ir iespējams. Bija cilvēki un pat ne tik maz. Kaut gan baznīcā ir auksti, jo tikai kādi 3 gradi. Bet bija karsta tēja un cepumi. Man tas ļoti palīdzēja. Šo galdiņu arī, tāpat kā adorāciju sagatavoja mūsu misionāri.
    Ziniet, četras stundas pie Jēzus, Jēzus priekšā. Četras stundas pie ikkatra labuma avota. Četras stundas pie Tā, Kas ir vissrealākā realitāte, Kas ir un pastāv, neatkarīgs, bez sākuma un bez beigām. Pie Tā, Kas aicina cilvēku, lai ļautu sevi piepildīt ar Dieva žēlastību un klātbūtni.
    Rīt turpināsim adorāciju, bet es jau redzu, ka pienākumi man neatļaus būt baznīcā visu laiku. Bet pēc tam būs svētā Mise un euharistiska svētība. Lai šī lūgšana, mūsu būšana pie Kunga, palīdzēs atklāt draudzē adorācijas nepieciešamību.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu kapucīnu-misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

ceturtdiena, 2015. gada 12. marts

 Jāsagatavo Krusta Ceļš
    Šodien diezgan lielā sapulcē mēs runājām par Krusta Ceļu Lielajā Piektdienā. Saruna bija auglīga un tagad vajag gatavot dažādas lietas, arī tekstu, kas tiks lasīts. Tāpēc es Jūs lūdzu lūgties šajos nodomos. Tas būs otrais tāds notikums mūsu draudzē, tāpat kā plānojam arī otro svētceļojumu uz Aglonu. Par to vēl nerunājām, bet es ceru, ka tie, kuri brīnišķīgi organizēja šo pirmo svētceļojumu, ņems dalību arī šogad.
    Skatieties, jo vairāk mēs kaut ko darām Dievam par godu (mēs cenšamies), jo vairāk to prasa lūgšanu. Es un arī misionāri to labi redzām. Kā ne visi šobrīd var kļūt par misionāriem, tāpēc ir vēl viena iespēja pievienoties - lūgšanā. Par Jūsu lūgšanu misionāru un Viļakas nodomā, un par mani, lai Jums aizmaksā mūsu Kungs Jēzus Kristus un svētais Francisks!

 *   *   *
Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu kapucīnu-misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

trešdiena, 2015. gada 11. marts

 Adorācijas misija
    Pirms pāris dienām misionāru komanda Viļakā un es nolēmām sākt vēl vienu misiju. Šī misija nav visnenozīmīgākā. Pavisam pretēji. Šī misija ir vissvarīgākā. Kāda misija?
    Sākumā īss ievads. Svētais Francisks iekams devās ceļā, lai sludinātu Evaņģēliju ar piemēru un vārdu, kādu laiku pavadīja klusā lūgšanā. Tā nebija stunda vai pat dažas stundas. Tās bija dienas un nedēļas lūgšanā. Un evaņģēlizācijas laikā galvena darbība bija saruna ar Dievu.
    Svētais Francisks rūpējas par priekšmetiem, kuri bija pasvētīti un lietoti liturģijā, piemēram svētajā Misē. Un viņš mācīja savus brāļus, lai tad, kad viņi atradīs kādu liturģisko grāmatu, vai tās lapu, lai pacel no zemes ar lielo godu un ieliek kādā cienījamā vietā. Jo kad priesteris sv. Mises laikā lasa šos vārdus, tad Dieva Dēls Jēzus Kristus nāk pie mums. Un Viņa Miesa un Asinis ir klātesošas zem maizes un vīna zīmēm.
    Tāpēc pazemīgā adorācijā ticīgs cilvēks pielūdz Jēzu Kristu, Kas tik ļoti pazemināja pats sevi un kļūva mums par barību uz mūžīgo dzīvi. Un tur, pie Vissvētākā Sakramenta, ir sākums un mērķis katrai cilvēka darbībai. Sevišķi tādai, kurā pats Jēzus tiek sludināts kā Kungs un Dievs, un Pestītājs.
    Un tas jau ir šis viens no pirmajiem soliem, kas vestu uz Vissvētākā Sakramenta adorācijas kapelu pilsētas centrā. Tās sākums var būt tikai mīlestībā uz Jēzu Kristu. Kapela nav mērķis pats sevī. Jēzus Vissvētākajā Sakramentā jau ir mūsu starpā. Atdzīvināsim mūsu ticību praksē.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

otrdiena, 2015. gada 10. marts

 Misiju Baznīca
    Iepriekšējā ziņā es ievietoju Pāvesta Franciska vārdus:
    Baznīcai jāpāriet no garīgas aprūpes, kas saglabā to, kas ir, uz misiju garīgo aprūpi. Tik bieži mums ir Jēzus baznīcā, iekšā, un mēs neļāvam Viņam iziet. Tā ir vissvarīgākā lieta, kuru jādara, ja mēs negribam, lai Baznīcas ūdeņi paliktu nekustāmie.
     Kaut gan svētais tēvs šos vārdus teica 6. martā, caur tiem liecināja par Baznīcas dabu, kas ir no paša sākuma un ir nemaināmā. Un tā ir organiski saistīta ar misiju iet un sludināt Labo Vēsti, Evaņģēliju par Jēzu Kristu. Ir slikti, ja vietējā diecēzē vai draudzē nebūtu paaicinājumu uz misijām, vai ja nebūtu misiju, kad sveši sludina vietējiem par Jēzu.
    Pirms pāris gadiem mēģināju staigāt pa mājām Viļakā. Malkas skaldīšana, pēc tam šī evaņģēlizācija, pēc tam tālāk malkas skaldīšana. Bet rezultāts bija tāds, ka pēc pāris reizēm nevarēju satikt nevienu cilvēku: neviena nav, vai suņi pie mājām, bet cilvēku nav. Varbūt darbā, varbūt citur tīrumā. Vienu tikai ģimeni satiku un kaut gan parunāju un viņi apsolīja nokristīt savus bērnus, bērni līdz šim nav nokristīti.
    Tad vajadzēja atrast citu formu, citus cilvēkus, kuri veltītu visu laiku Dieva Vārda sludināšanai. Tāda forma jau ir otro gadu un šeit liels paldies tiem, kuri lūdzas šajā nodomā un kuri ziedo līdzekļus misionāru uzturēšanai.
    Šodien ir šī pirmā diena, kad divas misionāres staigāja arī pa Liepnu, lūdzās par tās iedzīvotājiem un ar dažiem runāja, lai tādā draudzīgā formā viņiem nestu cerību no Dieva.
    Šodien arī baznīcu apmeklēja viesi no citas pilsētas. Viņi ir no dažādām konfesijām. Kad stāstīja par savām draudzēm atklājās, ka tur nav neviena vietēja priestera, vai mācītāja. Pat viņi nav no Latvijas. Tas arī liecina par to, ka misiju laiki nav beigušies.
    Tomēr mūsu viesi žēlojās, ka nav paaicinājumu Latvijā. Kāpēc? Jo vecāki ir neticīgie, vai viņi iet uz baznīcu pēc kādas cilvēciskās tradīcijas, nevis ticības dēļ. Tas nozīmē, ka tālāk nenodod ticību saviem bērniem. Bet ar dzīvo Dievu var satikties tikai un vienīgi ticībā. Un otrkārt ir tik daudz abortu, tik daudz bērnu tiek nogalināto Latvijā un starp tiem topošie priesteri. Tas ir arī tāpēc, ka nav ticības, nav patvēruma dzīvē, Kurā varētu visu atrast un arī pasargāties no katra ļaunā.
    Kā cilvēki kļūst laimīgi un ticīgi, ja viņi neko nezina par ticību? Kā viņi var ticēt, ja viņiem neviens nesludina par Jēzu Kristu? Kā var sludināt, ja neviens nav sūtīts? Ir priesteri pateicība Dievam. Bet ir vajadzīgi misionāri. Un ir jau tagad un, es ceru, ka Dievs sagatavos un sūtīs nākamos! Jalūdzas un uz to es aicinu katru, kas lasa šo blogu.

 *   *   *
Aicinu lūgties par misionāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misionāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

 Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

pirmdiena, 2015. gada 9. marts

Ģimenes misijā
    Svētais tēvs Francisks sūta misijā Neokatehumenāļā Ceļa ģimenes, kas pēc kristīgās formācijas savās kopienās un draudzēs, ienesīs un veidos Baznīcu neticīgā vidē.
    Ģimenes:
Eiropā
  1. Islande 1
  2. Zviedria 1
  3. Francija 3
  4. Belģija 2
  5. Austria 1
  6. Siberia 1
  7. Igauņija 1
  8. Ukraina 1
  9. Rumanija 1
  10. Moldāvija 1
  11. Serbija 2
  12. Itālija 1
Āzijā
  1. Japānā 2
  2. Ķīnā 2
  3. Indija 1
  4. Vjetnama 2
  5. Kambodža 2
  6. Taizeme 1
 Amērika
  1. ASV 1
  2. Venezuela 1
  3. Jamaika 1
Okeānija
  1. Jaungvinea 2
  2. Sidneja 1
    Šīm ģimenēm un arī citām ģimenēm, kuras sūtīja Pāvests Benedikts XVI un svētais Pāvests Jānis Pāvils II, kā arī daudziem priesteriem un semināristiem, tika sagatavota tikšanās ar Pāvestu Francisku Vatikānā (sestajā martā).
    Franciska uzrunas fragmenti:
    Pētera uzdevums ir stiprināt brāļus ticībā. Arī jūs ar šo žestu lūdzat Pētera pēcnācējam stiprināt jūsu paaicinājumu un svētīt jūsu harizmatu. Un šodien es gribu apstiprināt jūsu misiju. Es svētu jūsu harizmatu. Es to daru ne tāpēc, ka man par to samaksāja, bet tāpēc, ka es gribu to darīt.
    Jūs iesiet Jēzus vārdā uz visu pasauli, lai nestu Viņa Evaņģēliju. Kristus iet jūsu priekšā, iet jums līdzi. Lai Viņš vedīs līdz piepildīsies pestīšana, kuras sludinātāji esat jūs.
    Kopā ar jums es sveicinu visus kardinālus un bīskapus, kas šodien ir kopā ar jums un kuri savās diecēzēs atbalsta jūsu misiju. Sevišķā veida es sveicienu Neokatehumenāļā Ceļa dibinātājus: Kiko Arguello un Karmenu Ernandezu, un kopā ar viņiem tēvu Marijo Pecci. Arī viņiem es izteicu savu pateicību par to, ko viņi dara Baznīcas laba.
    Es vienmēr atkārtoju, ka Neokatehumenālais Ceļš dara daudz laba Baznīcai. Es esmu sevišķi apmierināts, ka jūsu misija notiek caur kristīgām ģimenēm, kuras vienotas kopienā saprot savu misiju, kā dot ticības zīmes, kas vilks citus uz Evaņģēlija skaistumu pēc Kristus vārdiem: "Mīliet viens otru, kā Es jūs esmu iemīlējis". Pēc šīs mīlestības "visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi".
    Šajās kopienās ir viens priesteris un 4-5 ģimenes kopā ar vīņu bērniem, pat pieaugušajiem. Un viņi ir "missio ad gentes" (misija uz tautām) ar uzdevumu evaņģēlizēt nekristiešus un tos, pie kuriem vēl neatnāca Evaņģēlija vārds. "Nekristieši kristīti"... Aizmirsa savu ticību. Atdzīviniet viņos ticību! Caur vārdu un caur savas dzīves liecību jūs atklājat Dieva Atklāsmes sirdi, ka Dievs mīl katru cilvēku līdz nāvei par viņu... Cik ļoti mūsdienu cilvekam vajag dzirdēt, ka Dievs viņu mīl un ka mīlestība ir iespējama. Šīs kristīgas kopienas dara redzamo šo vēsti. Kādu vēsti? Kristus ir augšāmcelies! Kristus dzīvo! Kristus dzīvo starp mums.
    Jūs saņēmāt spēku visu atstāt un doties un tālākām zemēm... Jūs atklājāt savās kopienās patieso kristības sakramenta bagātību. Svētais Jānis Pāvils II teica: "Es apstiprinu Neokatehumenālo Ceļu kā kristīgās formācijas ceļu svarīgo sabiedrībai un mūsdienu laikiem. Ceļs balstās uz trījiem Baznīcas pamatiem, kas ir Vārds, Liturģija un Kopiena... Tie ir daudzu dāvanu avots. Caur to redzam, ka Svētais Gars dzīvo arī šodien Baznīcā. Baznīcai jāpāriet no garīgas aprūpes, kas saglabā to, kas ir, uz misiju garīgo aprūpi. Tik bieži mums ir Jēzus baznīcā, iekšā, un mēs neļāvam Viņam iziet. Tā ir vissvarīgākā lieta, kuru jādara, ja mēs negribam, lai Baznīcas ūdeņi paliktu nekustāmie.
    Ceļš jau no gadiem veido šo misiju starp nekristiešiem, lai ienestu Baznīcas klātbūtni, jauno Baznīcas klātbūtni tur, kur tā nav, vai kur nav spējigs iet pie cilvēkiem. Cik prieka jūs dodat mūms ar savu klātbūtni un ar savu darbību" - jums teica svētīgais pāvests Pāvils VI savā pirmajā audiencē ar jums.
    Arī es pieņemu šos vārdus savus un vēlos jums iedot drosmi, lai jūs ietu uz priekšu...

 http://tv-trwam.pl/film/audiencja-dla-drogi-neokatechumenalnej

*   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

svētdiena, 2015. gada 8. marts

 Bankieri izmesti no svētnīcas, bet ģimene iet uz klosteri.
    Šodienas Evaņģēlijs - saka svētais tēvs Francisks "Kunga Eņģelis" lūgšanā - mums stāsta par notikumu, kurā Jēzus izmeta no svētnicas bankierus un pārdevējus... Šis žests bija pravietisks un daži jautāja Jēzum: "Kādu zīmi Tu mums parādīsi, ja jau dari šādas lietas?"
    Tas viss, šis Jēzus žests, ir skaidrs Viņa Pashas gaismā. Svētā Jāņa Evaņģēlijā tā ir pirmā vieta, kur Jēzus runā par savu nāvi un augšāmcelšanos. Viņa miesa iznīcināta pie krusta caur grēka vardarbību, augšāmcelšanās kļūs par unversālo Dieva ar cilvēkiem tikšanās vietu. Augšāmceltais Kristus ir vienmēr Dieva ar cilvēkiem universālās tikšanās vieta. Tāpēc Viņa cilvēciskums ir patiesa svētnīca, kur Dievs atklājas, runā, atļauj sevi satikt. Un patiesi Dieva pielūdzēji nav materiālās svētnicas sargi, nav tie, kuriem ir vara, bet tie, kuri godina Dievu garā un patiesībā.
    Svētais tēvs mūs aicina, lai mēs caur mīlestības darbiem būvētu dzīvo svētnīcu mūsu dzīvē. Un tādā veidā mēs varam daudziem cilvēkiem palīdzēt satikties ar Jēzu. Kā Augšāmceltā Kristus liecinieki mēs varām palīdzēt viņiem satikties ar Dievu. Bet pajautāsim: "Vai Kungs patiesi jūtas mūsu dzīvē kā mājās? Vai Viņam atļaujam darīt kārtību mūsu sirdīs un izmest dievekļus? Lai katrs, savas sirds klusumā, paskatīsies vai atļauj Jēzum darīt kārtības. Jēzus vienmēr dara šīs kārtības ar mīlestību un žēlsirdību. Atļausim Viņam ieiet mūsu sirdīs.  
    Bet kur ir šī ģimene, kas devās ceļā uz klosteri? Protams tā ir vārdu spēle, jo šī ģimene brauca uz klosteri, lai ņemtu dalību svētajā Misē, nevis lai iestātos klosterī. Bet nozīmīgs ir tas, ka tie četri bērni bija vienīgie, kas piedalījās svētdienas svētajā Misē. Kur pārējie? Kāds man pateica, ka cirks atbrauca. Hmm... vai vecāki nedomā, ka kādreiz bērni, jau lieli, neizteiks viņiem savu pateicību par cirku?

 *   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

sestdiena, 2015. gada 7. marts

Dzīvot pēc Evaņģēlija
    Šodien kāds cilvēks ieinteresējās par Evaņģēliju. Konkrēti: kā dzīvot pēc Evaņģēlija. Svētajā Misē, kurā viņš piedalījās, bija lasīts fragments no Kalna sprediķa tieši par svētībām. Svētīgie... Bet kā atnest šīs svētības uz savu dzīvi? Protāms ne katra nabadzība nes svētību, ne visās vajāšanās cilvēku var saukt par svētīgo, un par Dieva bērnu nevar kļūt ar saviem spēkiem vien. Šīs svētības darbojas tad, kad cilvēks ir vienots ar Jēzu Kristu.
    Labi. Bet kā redzēt, saprast un būt pārliecinātam, ka šīs svētības darbojas konkrēta cilvēkā dzīvē? Kādas redzamas zīmes ir vajadzīgas, kas cilvēkam jādara, lai viņš vienkārši zinātu, ka pilda Evaņģēliju?
    Es neatceros, varbūt par to jau rakstīju, bet man patīk sv. Franciska metode. Tā ir vienkārša, nesarežģīta un piemērota katram cilvēkam. Lūk Franciska laikos daudzi cilvēki gribēja dzīvot pēc Evaņģēlija. Kāpēc? Jo redzēja Franciska piemēru. Tomēr Franciskam nebija sievas un bērnu un viņš varēja dzīvot ordenī, brālīgajā kopienā. Bet ja cilvēkiem ir ģimene, tad ko? Un tādi ticīgie, kuri gribēja sekot Jēzum Kristum pēc Nabadzīgā Brāļa piemēra, nāca un jautāja: Kas mums jādara? 
    Francisks atbildēja viņiem, ka vajag izpildīt piecas lietas, piecus principus. Katrs, kas to darīs, zinās, ka dzīvo pēc Evaņģēlija. Lūk šie pieci principi:
  1. Dieva mīlestības bauslis: Tev būs mīlēt Dievu no visas savas sirds, no visa sava prāta, no visiem spēkiem...
  2. Tuvākmīlestības bauslis: Tev būs mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu.
  3. Bieža grēksūdze.
  4. Bieža svētā Komūnija.
  5. Atgriešanās darbi.



 *   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru kapucīnu (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

Jānis Pāvils II

piektdiena, 2015. gada 6. marts

 Dieva dzirksteles
    Kad es biju bērns vai drusciņ vēlāk jauns cilvēks, diezgan bieži dzirdēju par misionāriem. Varbūt tāpēc bieži, ka dzīvoju draudzē, kurā kalpoja (un līdz šim kalpo) priesteri misionāri no Jēzus Sirds kongregācijas un viņi lūdzās par visiem saviem līdzbrāļiem un mēs, kā draudze, lūdzāmies kopā ar viņiem. Šajā laikā misionāri bija tālu, kādā Āfrikā, un es nekad dziļāk neieinteresējos un nedomāju, kā man piemēram ietu, ja es būtu misionārs.
    Pēc tam kā mežniecības students satikos ar misionāriem, tas ir ar tādiem priesteriem, mūkiem, kuri kalpoja Polijā un pēkšņi dodas ceļā uz kādu citu valsti, piemēram uz Austrumeiropu. Un atceros kādas kundzes komentārus, vai viņam tur nebūs pārāk grūti, vai viņš būs laimīgs, vai būs drošībā?
    Jau kapucīnu ordenī kā jauns mūks redzēju tēvus, kas kalpoja Latiņamērikā, piemēram Gvatemalā, Salvadorā vai Brazīlijā, vai Baltkrievijā un Zviedrijā. Tas tomēr bija tik tālu. Kaut gan braukāju uz Baltkrieviju un pēc pāris gadiem jau jūtu šo lielo atšķirību, kura redzamā veidā izpaudās arhitektūrā. Viss bija līdzīgs un nelīdzīgs.
    Jau būdams Latvijā ilgu laiku es nejūtos kā atbraucis uz misijām. Tas viss nāca ar laiku, kad sapratu (ar mūsu ordeņa priekšnieka vēstules palīdzību, kurā skaidroja misiju lietas), ka tagad misiju lauks ir visur. Un kad lajs, priesteris, mūks, mūķene dodas kalpot ārzemēs, jau viņi ir misionāri.
    Baznīca ir misionāru pilnā un vienlaikus trūkst misionāru. Baznīca nevar dzīvot bez misionāriem. Un varbūt vienmēr konkrētā teritorijā Baznīca tika dibināta ar pirmo misionāru palīdzību, kuri strādāja pie pašiem pamatiem.
    Bet ir vēl citi misionāri. Viņi nekad nedosies misijā. Tomēr bez viņiem misijā nav dzīvības. Tas ir tie, kuri lūdzas par misionāriem. Un ne tikai vienu reizi un viss, bet regulāri, katru dienu un dedzīgi. Tādi cilvēki ir arī vajadzīgi Viļakā. Tādi, kuri velta laiku Jēzum (piem. vienu gadu) un gribētu pieņemt tādu atbildību: lūgties un lūgties par misijām un misionāriem. Vai tādi atradīsies Viļakā? Vai kādi tādi centīgi lūdzēji atbrauks dzīvot un strādāt Viļakā? Mēs šeit darīsim, ko spēsim un lūgsimies, lai Dievs sūtītu pie mums vēl nākamos misionārus, tādus, kuriem pienākums būtu adorēt Vissvētāko Sakramentu. Visi misionāri, arī laji, ir kā Dieva dzirksteles, vienas evaņģēlizācijā, otras adorācijā.

*   *   *
Aicinu lūgties par misjonāriem visā pasaulē. Ja kāds no Jums gribētu vienu gadu lūgties katru dienu par konkrētu misjonāru kapucīnu (zinās viņa vārdu, uzvārdu un kurā valstī kalpo), lai man raksta uz epastu. Paldies! 

Lūgšana par misionāriem 

Slavēts esi Dievs, par Tavu misionāru liecību. Tu iedvesi viņu sirdīs apustulisko dedzību, lai pametot uz visiem laikiem savu ģimeni un dzimteni dotos uz nepazīstamu zemi sludināt Evanģēliju tiem, kurus uzskatīja par saviem brāļiem. Slavēts esi Dievs, par visām žēlastībām kādas izplūda pār tiem cilvēkiem, caur viņu vārdiem, caur viņu rokām un piemēru. Viņi veltīja savu dzīvi līdz beigām. Liec Kungs, lai šī Baznīca, apslacīta ar viņu sviedriem un asinīm, sasniedz briedumu. Lai dzemdina daudz dēlu un meitu, kas aizstātu tos, kuri jau aizgājuši no sīs pasaules. Lai Tavs vārds tiktu pielūgts visā zemē. 

 Jānis Pāvils II

ceturtdiena, 2015. gada 5. marts

Pavasara darbi
    Šodien es turpināju pavasara darbus. Iepriekšējās nedēļās, pēc iespējas, grābu teritoriju, kad jau nebija sniega. Tagad ļoti labi ir redzams, cik palika lapu no pagājušā gada. Un ir redzams, cik skuju un čiekuru, mazo un vidējo zaru nokrita uz zemes. Tie darbi nekad nebeigsies, kad ir koki apkārt baznīcas. Es tikai ceru, ka nākamos 100 gados koki būs tik gudrie, ka nekritīs nevienam uz galvas. Ka pat neliels zars nevienam cilvēkam nekritīs uz galvas. Ka neviena mašīna netiks sabojāta. Tāpat arī mūris. Un sevišķi baznīcas ēka. Jau sen gulēs kapā tie, kas vairāk iemīlēja kokus, nekā cilvēkus. Un protams tās 3-4 tonnas smilšu vai māla. Ahā un dažas kaudzes izprintēta papīra kādā puteklainā arhīvā.
    Nu bet atstāsim tos, kuri draugos ar kokiem. Jo tagad tuvojas pavasaris un vajag kārtot teritoriju. Šodien vajadzēja taisīt kārtību šķūnī un tas nozīmēja skaldīt malku. Bet visvairāk bija zāģēšanas. Vecie koku gabali, no iepriekšējas ziemas gaidīja, lai tos sazāģētu. Drusciņ palika. Bet visvairāk darba būs ar tādiem resniem gabaliem, kurus man neizdevās pagājušajā gadā saskaldīt. Bija parāk stipri. Kad būs laiks, tad vajadzēs paņēmt zāģi un lēni katru gabalu zāģēt un skaldīt. Arī būs daudz darba sekatoram, jo palika ne tik maz garu zaru.
    Protams tāds darbs vientulībā palīdz vērst dvēseli pie Dieva, pārdomāt dažādas lietas, uz kurām parasti nav laika un arī atrast šo distanci uz sevi pašu, kas ir nepieciešams, lai mēģinātu skatīties uz sevi un visu realitāti ar Dieva acīm. Mēģināšu.

trešdiena, 2015. gada 4. marts

Kā tukšainē
    Ja ne misionāri es dzīvotu šeit kā eremits (grieķu valodā eremites - tas, kas dzīvo tukšainē) un tādā veidā izpildītos manas ilgas no laikiem, kad es biju noviciatā un maz zināju par dzīvi ordenī. Uz tukšaini devās cilvēki, kuri tādā veidā gribēja būt kopā ar Jēzu. Es atceros no vēstures stundām, ka eremiti parādījās tad, kad Baznīcā iegāja daudz cilvēku, jo beidzās vajāšanas. Bet ar to daudziem nebija jau tik dārga dedzība sekošanā Kristum. Tāpēc bija tādi, kuri gribēja tukšainē būt kopā ar Jēzu, pavadīt laiku lūgšanā un darbā, vienmēr Dieva priekšā. Pēc tam no tādiem sākumiem izveidojās dažādas dzīves formas, kuras kopā saucam tagad par konsekrēto dzīvi, par konsekrētām personām.
    Ticiet man, ka tomēr šeit ir kaut kas kā erems (eremita māja, dzīves vieta) un ja pat māja nav tam līdzīga, jo ir mazi bērni, tomēr celle, istaba, ir kā tāda tukšaine, lūgšanas un atpūtas vieta.
    Kapucīniem tas ir raksturīgs, ka pat tad, kad dodas ceļā, vienmēr paliek savā cellē. Kapucīna celle ir habits - tā pateikt būtu ļoti neprecīzi. Labāk tomēr to salīdzināt ar Evaņģēlija fragmentu, kur Jēzus runā: Kad tu lūdzies, ieej savā istabā, aizslēdzi durvis... Tēvs, kas ir slepenībā, tev atdos... Celle, kuru cilvēks ņem sev līdzi, tas ir šis jaunais cilvēks, jaunā radība, kas ir nomodā un nemitīgā lūgšanā.
    Palikt nomodā un lūgšanā var visur, pat vilcienā un autobusā, kā mūs māca vecie mūki. Tikai vajag par to vietu, par šo celli, ļoti rūpēties un nekādiem trokšņiem un nekārtībām neļaut ieiet.

otrdiena, 2015. gada 3. marts

Pateicoties Dievam es neesmu Baltkrievijā, bet Latvijā.
    Deviņdesmitajos gados es gatavojos braukt kā priesteris uz Baltkrieviju, lai tur kalpotu. Dažas reizes braukāju uz Lieldienām, lai palīdzētu tēviem kapucīniem tādās draudzēs, kā Verhņedzvinsks, Parafjanovo un citās. Pat vienu gadu brīvos brīžos es mācījos baltkrievu valodu (belarusku movu) un pat tad, kad bija kādiem brāļiem mūžīgie svētsolījumi Baltkrievijā, es un daži citi kleriķi braucām pie viņiem un es kā diakons lasīju Evaņģēliju pa belarusku.
    Tomēr tad, kad es kļūvu par priesteri, neatnāca no brāļiem baltkrieviem aicinājums braukt uz turieni. Un pēc pāris mēnešiem tēvs Provinciāls man pajautāja: Vai tu gribi braukt uz Latviju? Un es jau pēc piecām minūtēm zināju, kā jā. Un tādu atbildi sūtīju tēvam Provinciālam. Es ļoti priecājos līdz šim brīdim, ka esmu Latvijā. Ļoti svarīgs ir ne tikai tas, kā cilvēks pabeigs savu kalpošanu un kad tas notiks. Ļoti svārīgs, vēl pat vairāk svarīgs ir tas, kā cilvēks ieiet šajā Dieva gribas pildīšana. Vai kurnē, vai lūdzas un pieņem to ar cerību. Es priecājos, ka šajā brīdī es zināju, ko darīt, ka vajag palūgties, atrasties Dieva priekšā un tas ļoti palīdz atrasties Dieva gribā.
    Šodien es runāju ar cilvēku, kas savā dzīvē meklēja Dieva gribu, arī kādu laiku domāja par priesterību. Pateicoties tam, ka cilvēks ir atvērts Dieva gribai, viņš mēģina vienmēr atrasties Dieva gribā. Un tā mūsu Pestītājs veda viņu un viņa ģimeni pa ceļiem, kurus viņš nekad nebūtu saplānojis. Un viņš ir arī atvērts evaņģēlizācijai, darbojas un kalpo kādā kopienā un palīdz priesteriem savā draudzē. Protams viņš arī strādā, lai nopelnītu naudu savai ģimenei un mācās gan valodas, gan jauno profesiju.
    Šodien ar divām misionārēm mēs bijām Liepnā, lai sāktu sludināt labo vēsti arī bērniem un jauniešiem tur. Jo par to jau sen domājām, bet nebija iespējas līdz šim, pa maz misionāru. Tagad jau parādījās šī iespēja. Pateicība Dievam!

pirmdiena, 2015. gada 2. marts

No Mises līdz Misei
    No svētās Mises līdz svētajai Misei, tā visīsāk var nosaukt ticīga cilvēka dzīvi, katoļa dzīvi. Rāmji dzīvē ir ļoti konkrēti. Tās ir svētdienas svētās Mises un citu lielo svētku sv. Mises. Jo šajās dienās cilvēks tiek aicināts iet pretī Jēzum Kristum, iet pretī Tam, Kas augšāmcēlās un dzīvo. Tā arī mūsu dzīve un dzīves jēga ir vairāk saprotāma: tā ir piedalīšanās Jēzus dzīvē.
    Tie, kuri katru dienu piedalās sv. Misē, var pateikt, ka šie rāmji ir vēl ciešāk saistīti ar dzīvi. Jo dzīve katru dienu sākas ar piedalīšanos Jēzus Upurī. Tā šis pestījošais Upuris ir galvena barība dvēselei ikkatru dienu.
    Ja Dievs atļauj, var notikt arī tā, ka dažreiz diena sākas ar svēto Misi un beidzas ar sv. Misi. Šeit dienas darbības un plāni ved cilvēku uz Vissvētāko Sakramentu. Jā, uz Vissvētāko Sakramentu, uz Jēzus reālo klātbūtni zem maizes un vīna zīmēm. Tā ir Dieva reāla klātbūtne virs zemes! To nevar aprakstīt ar cilvēciskiem vārdiem. Bet tādu lomu Dievs deva Baznīcai: dot cilvēkiem caur Baznīcu, pieejamā veidā, Dieva reālo klātbūtni. Un tas notiek tādā formā, kura nevienam cilvēkam nav sveša un neviens no mums neplānotu savu dzīvi, kurā nebūtu vietas maltītei. Svētā Mise tā ir Maltīte, kurā katoļi var pieņemt barību uz mūžīgo dzīvi - Jēzus Kristus dzīvo Miesu un Asinis.
    Ir vērts tā meklēt, lai atrastu tādu iespēju: padot savu dzīvi un dzīves ritmu svētajai Misei. Tas prasa arī sagatavoties šai liturģijai caur dievbijīgo dzīvi un caur grēksūdzi, caur labo darbu un caur labām grāmatām, caur labām sarunām un lūgšanām dienas laikā. Tādā veidā katrs, kas tā dara, var ieraudzīt, ka viņš līdzdarbojas ar Dievu un iet pa pestīšanas ceļu. Jo par to vienkārši liecina zīmes, redzamas zīmes cilvēka dzīvē.

svētdiena, 2015. gada 1. marts

Kunga eņģelis
    Pagājušajā svētdienā liturģija mums rāda Jēzu, kas ir kārdināts tuksnesī. Jēzus uzvarēja kārdinājumu. Šā Evaņģēlija gaismā mēs no jauna sapratām, ka esam grēcinieki, bet arī ka mēs varam uzvarēt ļaunumu, kas kārdina tos, kuri iet atgriešanās ceļu un kuri tā, kā Jēzus, grib pildīt Tēva gribu.
    Šajā otrajā Lielā Gavēņa laika svētdienā Baznīca mums rāda šā atgriešanās ceļa mērķi - piedalīšanās Kristus godībā, kas spīd paklausīga Kalpa vaigā, kas nomira un augšāmcēlās mums. Šodienas Evaņģēlijs mums stāsta par Kunga Pārveidošanās notikumu, kas ir Jēzus publiskās darbības virsotne. Viņš ir ceļā uz Jeruzalemi, kur izpildīsies pravietojumi par Dieva Kalpu, kur piepildīsies Viņa pestījojošais Upuris.
    Pulki to nesaprata, nesaprata Mesijas perspektīvi... tāpēc Viņu atstāja. Pat vistuvākie Apustuļi nasaprata vārdus, ar kuriem Jēzus sludināja savu misiju... Pat apustuļi nesaprata vārdus, kurus dzirdēja, kurus versa uz viņiem Jēzus, kad pasludināja savu ciešanu jēgu.
    Jēzus ņem Pēteri, Jēkabu un Marku un rāda viņiem drusciņ no savas godības, lai viņus stiprinātu ticībā un stiprinātu sekošanā Viņam pa krusta ceļu... Lūgšanas laikā Viņš pārveidojās viņu priekšā... Mācekļi izbijās, kad mākonis no augšienes viņus apēno. Un dzird tā, kā Kristībā Jordānā Tēva balss: "Tas ir man mīļais Dēls. Viņu klausiet.
    Jēzus, būdams Dēls, kļuva kalps, sūtīts pasaulē, lai caur krustu izpildītu pestīšanas plānu. Viņš atpestīja mūs visus. Viņš pilnīgi izpildīja Tēva gribu, tāpēc viņa krusta pieņemšana dara Viņa Cilvēciskumu caurspīdīgu Dieva godībā, kurš ir mīlestība. Jēzus atklājās, kā jaunā Dieva Tēva ikona...
    Beigās, mācība mācekļiem un mums ir šāda: "Klausiet Viņu!" Klausiet Jēzu! Viņš ir Pestītājs. Sekojiet Viņam! Jēzus klausīšana nozīmē pieņemt Pashas misterijas logiku, mērot ceļu ar Jēzu, lai no savas dzīves izdarītu mīlestības dāvanu citiem... Lai dzīvotu iekšējā brīvībā. Jābūt gatavam zaudēt savu dzīvi, lai izpidītos Dieva pestīšanas plāns. Ceļš ar Jēzu vienmēr nes laimi... Arī mēs varam būt pārveidoti caur mīlestību... Mīlestība pārveido visu. "Vai Jūs uz to ticāt?"