sv. Francisks, dzīves veids, TESTAMENTS

TESTAMENTS

¹ Man, brālim Franciskam, Kungs deva tā sākt gandarīšanu: kad es biju grēkos, man likās rūgts redzēt spītālīgos. ² Un Kungs pats ieveda mani starp viņiem un es darīju viņiem žēlsirdību. ³ Un aizejot no viņiem, tas, kas man likās rūgts, mainījās man dvēseles un miesas saldumā; un pēc neilga laika es pametu pasauli. ⁴ Un Kungs deva man tādu ticību baznīcās, ka tā vienkārši es esmu lūdzies un runājis: ⁵ "Mēs pielūdzam Tevi, Kungs Jēzu Kristu, (šeit) un visās tavās baznīcās, kuras ir visā pasaulē, un svētījam Tevi, jo caur tavu svēto krustu esi atpestījis pasauli".

⁶ Pēc tam Kungs man deva un dod tik lielo ticību uz priesteriem, kuri dzīvo pēc svētās Romas Baznīcas principiem viņu priesterības dēļ, ka, kaut gan viņi mani vajātu, es vēlos griezties pie viņiem. ⁷ Un kaut gan man būtu tik liela gudrība kā Salomonam, bet es satiktu ļoti nabadzīgus šīs pasaules priesterus, draudzēs, kurās viņi dzīvo, es negribu sprediķot pret viņu gribu. ⁸ Un tos, un visus citus, es vēlos bīties, mīlēt un godāt, kā manus kungus. ⁹ Un es negribu viņos meklēt grēku, jo es viņos saskatu Dieva Dēlu, un viņi ir mani kungi. ¹⁰ Un es daru tā, jo neko es neredzu miesīgi šajā pasaulē no Visaugstākā Dieva Dēla, kā vienīgi Viņa Vissvētāko Miesu un Vissvētākās Asinis, ko viņi pieņem un viņi paši citiem izdala. ¹¹ Un es gribu, lai šie vissvētākie noslēpumi tiktu pāri visam godināti, cienīti un cienījamās vietās ievietoti. ¹² Jebkurā neatļautā vietā es atradīšu uzrakstītus vissvētākus nosaukumus un Viņa vārdus, es vēlos tos vākt un lūdzu, lai tos vāktu un uzliktu cienījamā vietā. ¹³ Un visi teologi, un tie, kuri mums pasniedz Vissvētāko Dieva vārdu, mums jāgodina un jāciena, jo viņi mums pasniedz garu un dzīvi.

¹⁴ Un kad Kungs man deva brāļus, neviens man neatklāja, kas man jādara, bet pats Visaugstākais man atklāja, ka man jādzīvo pēc svētā Evaņģēlija principiem. ¹⁵ Un es to pavēlēju uzrakstīt dažos vārdos un vienkārši un Pāvests man to apstiprināja. ¹⁶ Un tie, kuri nāca, lai saņemtu šo dzīves veidu, deva nabagiem visu, kas viņiem varēja piederēt.; un tie bija apmierināti ar vienu tuniku, iekšpuses un ārpuses ielāpotu, ar šņori un biksēm. ¹⁷ Un mēs negribējām vairāk.

¹⁸ Breviāru mēs [garīdznieki] skaitījām kā citi garīdznieki, [brāļi] laji skaitīja: "Tēvs mūsu"; un labprāt mēs palikām baznīcās. ¹⁹ Un mēs bijam neizglītoti un padoti visiem. ²⁰ Un es ar savām rokām strādāju, un gribu strādāt; un stipri gribu, lai visi citi brāļi strādātu kādā darbā, jo tas ir godīgi. ²¹ Kuri neprot, lai iemācās, nevis darba algas saņemšanas iekāres dēļ, bet piemēra dēļ un lai izvairītos no bezdarbības. ²² Bet kad mums neiedos atalgojumu par darbu, dosimies pie Kunga galda, lūdzot žēlsirdības dāvanas pie durvīm.

²³ Kungs man atklāja sveicienu, lai mēs runātu: "Lai Kungs apdāvina tevi ar mieru". ²⁴ Lai brāļi sargājas, lai nepieņemtu baznīcas, nabadzīgus mājokļus un visu, ko viņiem būvē, ja tas nav pēc svētās nabadzības, kuru mēs apsolījām regulā, vienmēr tur uzturēdamies kā atnācēji un svētceļnieki.

²⁵ Es stingri pavēlu pēc paklausības visiem brāļiem, jebkurā vietā viņi ir, nelūgt pašiem vai caur vidutājiem Romas kūriju, lai tā dotu kādas vēstules ne baznīcai, ne citai vietai, ne sprediķošanas dēļ, ne miesīgās vajāšanas dēļ; ²⁶ bet ja jebkur nebūtu uzņemti, lai viņi bēg uz citu zemi darīt gandarīšanu ar Dieva svētību.

²⁷ Un es stingri vēlos būt paklausīgam šīs brālības ģenerālajam ministram un gvardiānam, kuru viņš man dos. ²⁸ Un tā es gribu būt ķerts viņa rokās, lai es nevarētu iet vai darīt pret paklausību un viņa gribu, jo viņš ir mans kungs.

²⁹ Un kaut gan es esmu vienkāršs un slims cilvēks, es vēlos, lai man vienmēr būtu garīdznieks, kurš man skaitītu breviāru, kā ir rakstīts regulā. ³⁰ Un visi citi brāļi lai ir paklausīgi saviem gvardiāniem un lai skaita breviāru pēc regulas. ³¹ Un ja atrastos brāļi, kuri neskaitītu breviāru pēc regulas, un gribētu ieviest kādas izmaiņas, vai ja nebūtu katoļi, tad visi brāļi, jebkur ir, satikdami kādu no tiem, ir spiesti zem paklausības atvest viņu šīs vietas vistuvākajam priekšniekam. ³² Un priekšnieks zem paklausības ir spiests viņu sargāt, kā ieslodzīto dienu un nakti, lai viņš nevarētu aizbēgt no viņu rokām, līdz personīgi neatdos viņu sava ministra rokās. ³³ Un ministrs zem paklausības ir spiests viņu sūtīt caur tādiem brāļiem, kuri dienu un nakti viņu sargās kā ieslodzīto, līdz atvedīs to Ostijas kunga priekšā, kurš ir visas brālības kungs, sargātājs un labotājs. ³⁴ Un lai brāļi nerunā: "Tā ir cita regula", jo tas ir atgādinājums, pamācība, uzaicinājums un mans testaments, kuru es, maziņš brālis Francisks, atstāju jums, maniem svētīgiem brāļiem, lai mēs regulu, kuru Kungam apsolījām, labāk katoliskā veidā pildītu.

³⁵ Un ģenerālajam ministram un visiem citiem ministriem un priekšniekiem zem paklausības [nedrīkst] šiem vārdiem kaut ko pievienot vai atņemt. ³⁶ Un lai šis raksts vienmēr viņiem ir līdzi kopā ar regulu. ³⁷ Un visās kapitulās, kuras organizē, lasot regulu lai lasa arī šos vārdus. ³⁸ Un visiem maniem brāļiem garīdzniekiem un lajiem stingri pavēlu zem paklausības, lai neieved skaidrojumus regulā un šiem vārdiem, runādami: "Tā tie jāsaprot". ³⁹ Bet kā Kungs man ir devis vienkārši un skaidri runāt un rakstīt regulu un šos vārdus, tā vienkārši un bez skaidrojumiem saprotiet un ar svēto darbību pildiet līdz beigām.

⁴⁰ Un tas, kas to izpildīs, lai debesīs tiek piepildīts ar visaugstākā Tēva svētību, bet virs zemes - ar Viņa iemīlotā Dēla svētību kopā ar Vissvētāko Garu Iepriecinātāju, un ar visiem debesu spēkiem, un ar visiem svētajiem. ⁴¹ Un es, brālis Francisks, jūsu vismazākais kalps, kā tikai varu, iekšēji un ārēji apstiprinu šo vissvētāko svētību.