Kādam ir jābūt priesterim?
Šodien turpināsim svētā Franciska vēstuli visam Mazāko Brāļu ordenim. Un tālāk skatamies uz priesteriem, uz viņu godu, kuru deva viņiem Kungs Dievs. Un tālāk skatamies kopā ar Serafisko Patriarhu, jo viņš mīlēja Jēzu Vissvētākajā Sakramentā ar serafisko (serafīnu) mīlestību.
Šo mīlestību, ar kuru eņģeļi mīl un cildina Dievu Debesīs, un kura bija raksturīga Franciskam, vēlējās parādīt kādā svētbildē kāds mākslinieks (vai māksliniece). Kā parādīt šo noslēpumu, ka cilvēks viss deg mīlestībā (tur nekādu citu liesmu nav, kā vienīgi tīra mīlestība)? Kaut kur sv. Alberta draudzē ir šī svētbilde, kura savā vienkāršībā stāsta par lielāko noslēpumu, jo tas "metas acīs".
Bet tagad jau nākamais fragments (sevišķi vērsts priesteriem ordenī, bet es domāju, ka arī visiem citiem) no vēstules visam ordenim:
"Klausieties, mani brāļi: Ja svētīgā Jaunava ir tik
godināta, kas ir skaidrs, jo Viņu nēsāja vissvētākajā klēpī;
ja svētīgais [Jānis] Kristītājs trīcēja un neuzdrošinājās
pieskarties svētajai Dieva galvai; ja tiek godināts kaps, kurā uz
kādu laiku atdusās [Kristus Miesa], cik svētam, taisnīgam un
cienīgam ir jābūt [tam], kas - ne jau padoto nāvei, bet mūžībā
Dzīvojošo un Pagodināto, uz Kuru skatīties ilgojas eņģeļi
(sal. 1 Pēt 1,12) - ņem rokās, pieņem ar sirdi un muti un citiem
dala".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru