Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes.

Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes.

Mūsu pazemība Dieva priekšā ir nepieciešama, lai mums būtu iespēja dzīvot pēc Evaņģēlija. Mums ir dots sekot Jēzum Kristum, kā teica svētais Francisks - mēs nevaram Viņam sekot kā Dievam, bet varam Viņam sekot Viņa cilvēciskumā. Un tas ir tik daudz, ka pietiek uz visu dzīvi. jo tas prasa no mums būt dināmiskiem attiecībās ar Jēzu, jo lai kļūtu par Viņa līgavaini, brāli un māti, mums jācenšas no visiem spēkiem, no visas sirds, no visas dvēseles (skaties uz ziņu par krustu). Jo Viņš jautās tiesas dienā, kādi mēs bijām? Vai mēs bijām Viņa līgavaiņi, brāļi un mātes, un kā tas ir redzams mūsu darbos?

Lūk, nākamais svētā Franciska vēstules ticīgajiem (otrā redakcijā) fragments:

"Mums nav jābūt gudriem un saprātīgiem pēc miesas (sal. 1Kor, 1,26), bet vairāk mums jābūt vienkāršiem, pazemīgiem un tīriem. Un mums jātur mūsu ķermeņi negodā un nicinājumā, jo mēs visi mūsu vainu dēļ esam nožēlojami un bojāti, netīri un tārpi, tā kā Kungs ir sacījis caur pravieti: Es esmu tārps, nevis cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nīsts (sal. Ps 21,7). Nekad nevēlēsimies būt virs citiem, bet vairāk mums jābūt kalpiem un padotiem katrai cilvēciskai radībai Dieva dēļ (sal. 1Pēt 2,13). Un visi tie un tās, kuri tā darīs un izturēs līdz beigām, dusēs pār viņiem Svētais Gars (sal. Is 11,2) un darīs viņos mājokli un mājvietu (sal. Jņ 14,23). Un viņi būs debesu Tēva - Kura darbus darīs - dēli (sal. Mt 5,45). Un viņi ir mūsu Kunga Jēzus Kristus līgavaiņi, brāļi un mātes (sal. Mt 12,50). Mēs esam līgavaiņi, kad Svētajā Garā uzticīga dvēsele vienojas ar Jēzu Kristu. Mēs esam brāļi, kad mēs pildām Viņa Tēva gribu, Kurš ir debesīs (sal. Mt 12,50); [mēs esam] mātes, kad Viņu nesam mūsu sirdī un miesā (sal. 1Kor 6,20) caur mīlestību un caur tīru un labu sirdsapziņu; mēs Viņu dzemdinam caur svētiem darbiem, kuriem jāspīd kā piemērs citiem (sal. Mt 5,16)".