svētdiena, 2017. gada 12. novembris

Kā kļūt par misionāru?

Kā kļūt par misionāru?

Pirma lieta, kura jādara, ir neskatīties uz to, ko dara citi. Ne tādā nozīmē, ka es neredzu, ko viņi dara, bet tādā nozīmē, ka es neuzskatu manus darbus par tādiem, kuri būs - visu citu cilvēku manā vidē - vidējā līmenī.

Tas, kurš grib kļūt par misionāru, sākumā grib būt padots Dievam, Dieva baušļiem un dara to neatkarīgi no tā, ko dara citi cilvēki un, kas ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai viņi mani saprot, labi vērtē un kā skaidro citiem manus lēmumus un darbus. Jo šie skaidrojumi dažreiz aptumšo, kad kāds grib no tā, ko redz, spriest par cilvēku, ja ar šo cilvēku nekad dzīvē nav saticis, nekad nav saticis ar viņu patiesības līmenī. Bet cilvēkam jāmācās dzīvot pēc gara un garā jāsatiekas ar Dievu patiesībā un mīlestībā. Un šīs tikšanās ir pamats tam, lai satiktos ar citiem cilvēkiem.

Tādai dzīvei seko divi neatdalāmie elementi. Pirmais ir ciešanās vientulībā. Vārda "ciešanās" vietā var lietot kaut ko citu, piemēram grūtības, vai skumjas, bet lai paliek ciešanās. Ciešanās vientulībā, jo NEVIENS cilvēks nevar saprast un nesaprot cilvēku, kurš pilda Dieva gribu, ka tikai otrais tāds pats. Tad tiem šā cilvēka dzīve ir tāda, ka nav iespējams tam sekot. Tieši tā.

Otrais elements ir Dieva vadība, kuru nevar parādīt ar reklāmas valodas vārdiem un kuru nevar pierādīt, jo nav kopīga tikšanās līmeņa, jo ja kāds savas domas, kuras nāk viņam galvā, uzskata par vispatiesāko patiesību, nevar satikties ar cilvēku, kurš savas domas padod prātam, lai atrastu patiesību un padod ticībai, lai redzētu ceļu uz Debesu Valstību.

Mēs esam tāda Dieva skolā, vai vēl labāk - Dieva ģimenē, Dieva Baznīcā, caur kuru Viņš mūs ved pie Sevis. Jēzus nāk pie mums svētajā Komūnijā, nāk caur Svētajiem Rakstiem, caur brāļiem un māsām, sevišķi caur slimiem un nabagiem. Un šī skola aug, kaut gan mācība nemainās - bet aug, jo centrā ir Jēzus Kristus Persona. Un visa dzīve mūs ved pie Viņa - Debesu Valstībā, par ko arī liecina šodien svētās Mises otrais lasījums - no svētā Pāvila Pirmās vēstules Tesaloniķiešiem, kura ir visvecāka no Jaunās Derības grāmatām.

Pēc tam, šajā skolā, cilvēks var pateikt ar lielu pazemību, ka Jēzus, Dievs un Pestītājs, ir arī viņa Draugs. Tāpēc misionārs var liecināt par Jēzu Kristu, jo ir jau šī pieredze, šī ceļa pieredze. Tad misionārā veidojas šie divi elementi: Baznīcas mācības pieņemšana, un otrais - liecība, ja Baznīca dod konkrētā situācijā tādu iespēju.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru