Lielais Gavēnis 46. Kam vajadzīgs Kristus?
Šeit atgādinu fragmentu no sarunas starp Jēzu un Sīmani Pēteri Pēdējo vakariņu laikā.
Jēzus atkārto Apustuļiem to, ko Viņš jau ir teicis jūdiem, ka tie nevar tagad iet tur, uz kurieni iet Viņš. Bet Pēteris saka, ka viņš tomēr ies. Apustulis nesaprot, ka Jēzus tagad būvēs tiltu uz Debesu Valstību. Jēzus, Kurš ir Ceļš, Dzīvība un Patiesība - Viņš pats būs šis tilts. Un kā gribētu iet Pēteris? Taču jau ir svētā Mise, pirmā svētā Mise, pat Vecās Derības vairs nav. Jāgaida.
Sīmanis Pēteris saka, ka atdos savu dzīvību par Jēzu. Lūk, Apustulis nesaprot, ka Dieva Dēlas kļuva cilvēks, lai nomirtu par mūsu grēkiem, lai mūs atpirktu no grēka un ļaunā gara verdzības, lai dotu mums jaunu dzīvi. To tikai Dievs, Kas kļuva cilvēks, var izdarīt, kā bija teicis un apsolījis. Jo taču Viņa Upuris būs šis pirmais, viens un vienīgais Upuris, kas patīk Debesu Tēvam.
Bet tas neattiecas tikai uz Apustuļiem, arī uz mums. Kad mēs lūdzamies, mēs runājam ar pašu Dievu. Un cik varam saprast, tik saprotam, ka paši netiksim galā, pat tad, ja mēs būtu vissideālāki - mums būs nepieciešama Dieva palīdzība, kas saucas PESTĪŠANA.
Pēc divām stundām un minūtēm Olainē sāksies Pashas Vigilija. Lūgsimies uz Jēzu: Nāc, Kungs, atpestī mūs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru