piektdiena, 2018. gada 2. marts

Lielais Gavēnis 17.

Lielais Gavēnis 17.

Kad mēs lasām svētos Rakstus, īpaši šos fragmentus, kuri tiek lasīti svētajā Misē, redzam konkrēto vēsturisko notikumu un apstākļus, kā arī kādi bija konkrēta notikuma sekas. Pēc tam mēģinām ieraudzīt to, ko esam iemācījušies baznīcā, kā arī senāk - svētdienas skolā, kāda ir notikuma vai cilvēka īsta nozīme. Ar citiem vārdiem, kā tas viss attiecās uz Jēzu Kristu.

Tomēr var arī paskatīties uz savu dzīvi un salīdzināt to ar Vecās Derības notikumiem, lai pēc tam labāk redzētu, kā tā attiecās uz Jēzu Kristu, kā konkrēti notikumi manā dzīvē var liecināt par Dieva darbību, kā sagatavošanu svēto Sakramentu pieņemšanai, tikšanām ar Jēzu Kristu Sakramentos.

Evaņģēlijs aicina katru uz lielo žēlsirdību savā starpā. Jo Jēzus atnākdams pasaulē parāda cilvēkiem žēlsirdību; stāstīdams līdzības atklāj Dieva pacietību; sūtīdams praviešus un, beidzot, savu vienpiedzimušo Dēlu, parāda neizmērojamo piedošanas gatavību, kā arī piedāvā pestīšanu katram, kas grib to pieņemt - sekojot Jēzum Kristum.

Dievs mums dāvā dzīvi, kurā notiek daudz interesanto piedzīvojumu, mēs satiekam daudzus cilvēkus, vēl interesantāk ir, kad līdzdarbojamies ar Dievu garīgajā dzīvē. Un tad redzam arvien lielāko Dieva mīlestību un žēlsirdību. Un mēs varam brīnīties un jautāt: Ak, Dievs, kāpēc vēl nevaram ieiet Debesu Valstībā? Kāpēc mums jāgaidā? Taču mēs jau Tevi pazīstam, ejam uz sakramentiem, daram labos darbus. Kas vēl jādara?

Mīlesīm Jēzu Kristu, dzīvosim paļāvībā uz Viņu un darīsim žēlsirdības darbus tuvākajiem. Laikam to vajag, uz to Žēlsirdīgais Jēzus aicināja svēto Māsu Faustīni. Jēzus taču teica Māsai Faustīnei apmēram tādus vārdus:

Man Debesu Valstība ir mājot cilvēku dvēselēs...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru