sestdiena, 2017. gada 30. decembris

Svētā Ģimene

Svētā Ģimene

Sākumā es gribētu uzrakstīt, ka man ir liels prieks līdzdarboties ar brāļiem un māsām no Neokatehumenāļā Ceļa, kas līdzdarbojas ar kapucīniem svētā Alberta draudzē. Un kaut gan man gribētos vienmēr svinēt ar viņiem Euharistiju, dažreiz man ir citi pienākumi. Bet "kas meklē, tas atradīs...", tas nozīmē, ka kapucīni veidojot savu kopienu saprot arī šīs kopienas un nāk pretī, lai notiktu Euharistija katrai no tām.

Šajās dienās, Kristus Dzimšanas svētku laikā, šīs kopienas svin Euharistiju biežāk, nekā parasti, jo vairāki svētki. Arī svarīgs un nozīmīgs ir tas, ka šajos svētkos, kad parasti ģimenes pulcējas kopā, kopienu ģimenes pulcējas kopā ar priesteriem, lai svinētu Bērna Jēzus Piedzimšanu Baznīcas liturģijā, sevišķi Euharistijā, un ka tas notiek ļoti ģimeniski: ir ģimenes ar bērniem, ar maziem bērniem, kuriem arī ir savā loma liturģijā un viņi nav tikai pasīvi dalībnieki.

Svētās Ģimenes svētdiena, kura jau šodien, pēc pimām vēsperēm, liturģiski sākās, atgādina mums sevišķi divas patiesības.

Pirmā - Svētā Ģimene ir neatkārtojāma, jo tā ir Jēzus, Marijas un Jāzepa Ģimene. Bet ar to ir parādīts, ka Dievs nav tālu no ģimeņu lietām. Dievs ir ģimenes centrā, pašā centrā. Dievs neko nedara nejauši, neapzināti, nepilnīgi. Bet Dievs, Kas taču ir vienīgais Labums un ikkatra labuma avots, rāda mums, rāda katrai ģimenei, kur ir ģimenes patiess un vislielākais labums. Šis labums ir uzticība Dievam un savā starpā, mīlestība, bērni, bet sevišķi Dievs, pats Dievs. Dievs dibina ģimeni, lai parādītu sevi, lai atnāktu uz pasauli tieši ģimenē.

Tad ar pirmo ir saistīta otra patiesība - ģimene ir pestīšanas vieta. Dievs iegāja ģimenē, kurā ir Vissvētākā Jaunava Marija, kurā aug svētumā svētais Jāzeps. Ģimene, katra svēta ģimene padod savu dzīvi Dievam, tā kā to darīja Marija un Jāzeps, tāpēc visi, kuri ir šajā ģimenē, ir pestīšanas dāvanas dalībnieki. Šajā patiesībā jāpasvītro, ka ģimeni būvē laulības sakraments, tad Dieva lēmumos un plānos ģimene ir kaut kas daudz vairāk, nekā tikai dabiska kopiena, sabiedrības galvena šūna. Tas ir svētuma un pestīšanas ceļš katram cilvēkam ģimenē, pat tad, kad notiktu, ka kāds konkrēts cilvēks ģimenē ir pret Dievu - ir iespēja atgriezties, un ģimenē šī iespēja ir vēl lielāka, jo tur centrā ir sakraments, jo ģimeni veido pats Dievs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru